Ventspilnieki atklāj "municipālās policijas limuzīnu" patiesos izmantotājus
PIETIEK22.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties Pietiek lasītājiem no Ventspils, ir izdevies noskaidrot, kuras domes amatpersonas patiesībā izmanto dārgās luksusautomašīnas, kas oficiāli reģistrētas kā pilsētas pašvaldības policijai piederošas.
"Aldis savam faetonam JP1203 izvēlējās brūno toni, jo tāds bija viņa iepriekšējais Tuaregs (darba) un pašam ir MB GL klase, arī no brūnajiem," - šādi Pietiek lasītājs piemin 1962. gadā dzimušo Ventspils domes izpilddirektoru Aldi Ābeli, kurš ticis pie viena no pērn iegādātajiem 2014. gada izlaiduma Volkswagen Phaeton luksusauto, kādi visā Latvijā reģistrēti tikai trīs.
"Guntim savukārt patīk sudraba, un numuru viņš no vecā Audi A6 pārskrūvēja uz savu jauno "tautas klases gulbi", varbūt ka muļķā tauta nepamanīs. Krāsa ta' tā pati," - te savukārt ir runa par domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga pirmo vietnieku sadarbības jautājumos Gunti Blumbergu (attēlā).
"Bet Didzītim vēl jāpaaugas, jo tika pie vecā Gunta zirga Audi A6, bet ar jaunu numuru JP8007," - šis vēl viena pašvaldības policijas luksusauto lietotājs ir Lemberga vietnieks Didzis Ošenieks.
"Jānim jau pabraukts dīzeļlimuzīns A6 HZ8936," - šis Jānis savukārt ir Jānis Vītoliņš, Lemberga pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos, tāpat kā "Didzītis" - politiskās partijas Latvijai un Ventspilij redzams pārstāvis.
Kā rāda šo amatpersonu deklarācijas, neraugoties uz iespaidīgajiem ienākumiem pašvaldības darbā, gandrīz visiem viņiem patiešām būtu grūti iztikt bez dienesta automašīnas
Ābele 2013. gadā algā saņēmis gandrīz 46 tūkstošus eiro, taču viņa īpašumā ir tikai jau paveca Mercedes Benz GL 320 automašīna. Blumberga oficiālie gada ienākumi bijuši vairāk nekā 81 tūkstotis eiro, bet no automašīnām viņam personiski pieder tikai 2001. gada izlaiduma Volvo S80.
Arī Ošeniekam no personiskajiem transportlīdzekļiem ir tikai 2003. gada izlaiduma Volvo, kaut gada ienākumi - vairāk nekā 85 tūkstoši eiro, bet Vītoliņam - 2007. gada Audi A6 un vairāk nekā 82 tūkstošu eiro ienākumi.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
