Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)
Edmunds Cepurītis30.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es neesmu no tiem, kas cilvēku bažas par savu vidi sauc par neracionālām muļķībām. Dobeles un Pienavas vēja parki noteikti būtiski izmainīs tuvāko apkārtni. Tomēr gribēju aicināt satraukumā lēmumu par nākotni izdarīt pēc labākajiem principiem - iepazīstoties ar abām pusēm.
Saturs - 1. Par labajām lietām. 2. Par sliktajām. 3. Par ne tik būtiskajām. 4. Par mazajām nepatiesībām.
1. Vispirms par to, kādēļ vēja parki Latvijā ir vajadzīgi.
Enerģijas ražošanas ietekmes šobrīd ir viens no galvenajiem draudiem mūsu pastāvēšanai. Tādēļ ir kritiski svarīgi pēc iespējas ātrāk nomainīt bīstamākos ražošanas veidus uz MAZĀK bīstamajiem un piesārņojošiem. Latvijā mēs joprojām saražojam mazāk elektrības, nekā patērējam (izņemot Daugavas HES sevišķi labvēlīgos gados). Būtisku daļu no elektrības ražojam ar Krievijas dabasgāzi, kas ne tikai veicina klimata pārmaiņas, bet ļoti ierobežo mūsu neatkarību.
Šobrīd labākais veids, kā Latvijai saražot vairāk enerģijas, ir ar efektīviem vēja parkiem. Un efektīvi mūsdienās nozīmē - ar milzīgām vēja stacijām. Paredzams, ka šādas par
Tāpēc, manuprāt, Pienavas vēja parks noteikti būtu viennozīmīgs ieguvums Latvijai. Un, protams, vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem tiks nomāta zeme.
2. Par sliktajām lietām.
Man nav ilūziju, ka milzīgs, industriāls vēja parks neatstāj nekādu ietekmi. Kā jebkura milzīga enerģijas ražotne. Svarīgi saprast, kuras no ietekmēm ir ļoti svarīgas, un kuras ir tikai neērtības. Un ļoti svarīgi saprast, kuras no "sliktajām" pasaules pieredzēm ir attiecināmas uz Dobeles situāciju. Manuprāt, teju neviena.
Noteikti svarīgs ir troksnis. Ja var uzticēties sagatavotajam IVN trokšņu pētījumam, tuvākās viensētas (500 -
Bieži minētas bažas ir par vibrācijām. Bet, tā kā vibrēšana patērē daudz enerģijas, tā ļoti ātri arī apsīkst un noteikti nekādus riskus tuvējām mājām neradīs (IVN ziņojumā - nekāda vibrācija nav paredzama jau
Būtiskas ir bažas par putniem, kas būtu galvenie cietušie no vēja stacijām. Man ir grūti vērtēt, cik liela būs ietekme uz putnu bojāeju, un šis noteikti ir viens no punktiem, kuru man gribētos izzināt vairāk. Vienlaikus šobrīd man daudz vairāk bažu šobrīd rada industriālās lauksaimniecības un citi lielāki draudi putniem. Bet tas nav iemesls, lai šo aspektu neņemtu nopietni.
3. Pārējās ietekmes man nešķiet tik būtiskas - tās neapdraud dabu, veselību, patīkamu dzīvi. Bet tās tomēr ir neērtības - piemēram, izmainīta ainava un papildus neērtības turbīnu celtniecības laikā. Es domāju, ka visi apkārtējie iedzīvotāji ir pelnījuši kompensāciju par šīm neērtībām. Cik saprotu, uzņēmums ir gatavs to piedāvāt, ieguldot noteiktu peļņas procentu vietējās sabiedrības iniciatīvās. Man šķiet, to būtu iespējams nokārtot tā, ka visi ir ieguvēji.
4. Un tad atliek tā daļa, kur neizbēgami iegūšu ienaidniekus - daļa, kurā cilvēki runā ļoti nepamatotas lietas.
Piemēram, zemnieks, kas apgalvo, ka jālikvidē saimniecība, jo govis vairs neēdīs. No citu valstu pieredzes - šādām bažām nav nekāda pamata.
Ir bažas, ka vēja parki atņems auglīgās zemes. Bet realitātē tiks atņemti ap
Troksnis apdraudēšot cilvēku veselību
Un vēl - ka radīsies papildus slogs valsts budžetam. Es domāju, nav iemeslu, lai efektīvu zaļo enerģiju ražotu bez subsīdijām (un šis uzņēmums to jau plāno darīt, piemēram, Somijā). Šāds vēja parks, kas dubultotu atjaunojamās enerģijas pieaugumu kopš 2000. gada un radītu ļoti svarīgu spiedienu, lai OIK shēma tiktu novērsta pēc iespējas ātrāk.
Bez 4. daļas nevarēja iztikt.
***
Šī bija kritika, kas man likās svarīga, bet tas nenozīmē, ka vēja parks ir izcila ideja. Man šķiet, ka ieguvumi atsver zaudējumus, bet var domāt arī citādāk.
Bet svarīgi, ka šo lēmumu cilvēki izdara bez maldinošas informācijas. Un pārējiem - kam arī vēja parks liekas laba lieta Latvijai - nevajadzētu apsaukāties, bet mēģināt pēc iespējas vairāk skaidrot to nesaprotamo, no kā cilvēki baidās.
Pārpublicēts no Facebook.com
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
