Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Desmit tūkstoši apņēmīgu, gandrīz pat varonīgu ļaužu ir ar saviem parakstiem pret pieminekli Pārdaugavā apliecinājuši, ka vienmēr gatavi cīniņam ar cilvēku atmiņu un citām lietām, kas lāga nespēj sist pretim, - akurāt kā tas bijušais komuņaku sekretārs, tagadējais tautas kalps, kas ne tik senā pagātnē pavēlēja postīt Kalpaka un viņa cīņubiedru piemiņas vietas, bet nu apgalvo, ka šādā veidā tās glābis no iznīcības. Speciāli viņiem veltu šo, iespējams, pamācošo fragmentiņu no savas jaunās grāmatas Trīspadsmit Amerikas.

"Es esmu nonācis Nikaragvas galvaspilsētas Managvas nomaļākā rajonā, netālu no Austrumu kapsētas - Cementerio Oriental, un stāvu pie pamatīga gareniska, nedaudz apskrambāta, sarkanmelni nokrāsota betona bluķa, - šajā pasaulē tieši betons visbiežāk izmantotais pieminekļbūves materiāls, un arī krāsu izmantošana ir parasta un atzīta lieta. Uz tā uzmontēta vertikāla balta betona plāksne, bet tās vidū uz tumšpelēcīgas metāla plāksnes – vai varbūt tā tomēr ir tikai citādi nokrāsota reljefa betona plāksnes daļa – fona ar gaišākiem burtiem rakstīts: Colonia. Leonel Rugama. „Qe se rinda tu madre". Un vēl zvaigznītes simbols ar vienu datumu - 27 marzo 1949 - un krustiņš ar otru - 15 enero 1970.

Šī ir piemiņas vieta, iespējams, varbūt pat visslavenākajam nikaragviešu mūslaiku revolucionāram, kura pēcnāves liktenis uzskatāmi parāda, kas ir noticis ar visu Nikaragvas revolūciju. To pašu, kura notika 1979. gadā un izraisīja tādu ASV nepatiku, ka sekoja daudzus gadus ilgs tirdzniecības embargo un miljardus izmaksājuši mēģinājumi paklusām gāzt nepatīkamo marksistiski ļeņinisko režīmu.

Leonels Rugama, kurš, kā rāda piemiņas plāksne, nenodzīvoja pat līdz divdesmit viena gada vecumam, bija dzejnieks. Turklāt dzejnieks viņš bija tajā retajā - faktiski unikālajā - pasaules valstī, kur (kā jums to norādīs arī jebkurš Nikaragvas ceļvedis) dzejnieks un rakstnieks joprojām ir vairāk elks nekā citviet popzvaigzne vai Holivudas spīdeklis; valstī, kur nebūs nekāds brīnums, ja ceļabiedrs provinces kratīgajā, smaržīgajā un ar divkājainā, četrkājainām un arī spārnainām būtnēm bāztin piebāztajā cāļu autobusā sāks skaitīt kādu garumgaru poēmu; valstī, kur pats prezidents (zināms dzejnieks, turklāt arī precējies ar dzejnieci) publiski ir paziņojis: "Mūsu zemē ikviens tiek uzskatīts par dzejnieku, kamēr nepierāda pretējo..."

Protams, būt dzejniekam šādā vietā - tas nozīmē arī uzņemties milzīgu atbildību, un Leonels Rugama acīmredzami centās, cik spēka. Viņš nebija nekāds revolucionārais mačo un atšķirībā no slavenā Če Gevaras ar sievietēm vienmēr bija bikliņš un klusiņš - tāds murmulīgs briļļainītis, izglītots un gudrs strādnieku zēns, gandrīz vai īstens nevainīgs svētais, kuram pat bija dzejolis Dzīvot kā svētie un kurš, kā atklāj citi viņa dzejoļi, par nāvi domāja daudz un regulāri tāpat kā par to, kā dzīvot pareizu dzīvi, kā atstāt pareizu mantojumu, pareizu piemiņu un kā palikt cilvēku atmiņā arī pēc nāves, kura agrāk vai vēlāk būs klāt.

Šo pārdomu augļus ievajadzējās daudz agrāk, nekā viņš pats, iespējams, to būtu vēlējies. 1970. gada 15. janvārī divdesmitgadīgais revolucionārs tika ielenkts konspiratīvajā mājā Managvā, un šajā mirklī viss visiem jau bija skaidrs - iznākt no turienes dzīvam un padoties Nacionālajai gvardei nozīmēja nodot sevi diktatora Somosas benžu un spīdzinātāju rokās un nolemt sevi īpaši mokošai un ilgai nāvei. Tie bija ļaudis, kuriem šķita pamācoši pa nakti nogalinātos iespējamos varas pretiniekus atstāt ceļmalās citiem par brīdinājumu, bet smieklīgi šķita nogriezt cilvēkam dzimumorgānus un tos viņa acu priekšā izbarot suņiem. (Nebija lietas, ko Somosas rīkļurāvēji nedarītu ar saviem pretiniekiem.) Vienīgais, kas atlika Rugamam, faktiski bija, - izlemt, kā tieši aiziet. Ar kādiem tieši vārdiem.

Rugama, kaut arī strādnieku zēns, bija labi izglītots un arī par vārdu un izteikumu krājuma pieticīgumu nevarēja sūdzēties. Taču, kad Nacionālā gvarde viņu aicināja skaļi nākt ārā un padoties, dzejnieks skaļi atbildēja ar nebūt ne pieklājīgiem un nebūt ne poētiskiem vārdiem, kuri vēl tagad, iespējams, ir otrs slavenākais teiciens visā Nikaragvā uzreiz aiz leģendārā revolucionāra Sandino Patria libre o morir! - Brīva tēvija vai mirt!

"Que se rinda tu madre!" skatoties nāvei acīs, paziņoja dzejnieks klasiskā ielas valodā. "Lai padodas tava māte!" Un gāja bojā kaujā. Tāpat kā vēl divi citi revolucionāri - Morisio Ernandess un Rohers Nunjess. Visu triju līķu fotogrāfija pēc tam bija ievietota valdības laikrakstā, taču nāvē klusējot aizgājušie Ernandess un Nunjess ir sen aizmirsti, un nenācās man viegli pat noskaidrot viņu vārdus; cita lieta - nevainīgais svētais, kura pēdējie pirmsnāves vārdi pēkšņi izrādījās... nu, maigi izsakoties, parupji. Kaut kādā jokainā veidā - interesanti, bija to Rugama izrēķinājis vai tomēr ne - tieši šī pašpuiciskā iespļaušana uz tevi vērstā lielgabala stobrā izrādījās tā, ko vidusmēra nikaragvietis saprata un novērtēja.

Šis notikums vēl cilvēku apziņā sakusa kopā ar to, ko pusgadu iepriekš, 1969. gada 15. jūlijā televīzijas tiešraidē varēja vērot katrs nikaragvietis (tas ir, katrs, kam bija pieejams televizors), - kā Nacionālā gvarde ar tankiem, helikopteriem un simtiem vīru uzbrūk citai kuslai divstāvu ēkai Managvā, lai izsvēpētu no turienes un iznīcinātu, kā tika uzskatīts, pamatīgu revolucionāru vienību. Kad iespaidīgā kauja bija beigusies, aplenkto uguns apklususi un drupas pārmeklētas, izrādījās, ka viss šis milzīgais spēks ir bijis vērsts pret vienu vienīgu divdesmit trīs gadus vecu jaunekli vārdā Hulio Buitrago.

Buitrago laikam nebija no tiem dzejniekiem, kas raksta, deklamē un pirms nāves kārtīgi nolād savus pretiniekus, - viņš gāja bojā, klusējot, atšaudoties un piesedzot trīs citu biedru atkāpšanos. Taču arī ar to pietika gan nikaragviešu aizvien pieaugošajai apziņai, ka pret brutālo varu ir iespējams cīnīties arī maziem spēkiem, gan arī varoņleģendai, kura turpinājās vēl gadu desmitiem, - ar to pietika pat, lai druscīt apmuļķotu pat vērīgo rakstnieku Salmanu Rušdiju, kurš, vācot materiālus savai grāmatai Jaguāra smaids, bija sapratis, ka "cilvēki ieraudzīja Buitrago iznākot un beidzot mirstot"...

Šie nedaudz "uzlabotie" Buitrago dzīves pēdējie mirkļi, šie Rugamas parupjie vārdi bija tie, kas nikaragviešu prātos par viņu palika... būtu, protams, jauki teikt, ka uz mūžīgiem laikiem, taču tā nebūs gluži patiesība. Dzīve ir mainījusies, un nekas to neparāda skaidrāk kā pārmaiņas ar tiem pašiem Rugamas pieminekļiem.

Nekas par to neliecina, taču izrādās, ka šis te sarkanmelnais piemineklis nav tas pats, kas šeit par godu druscīt svētajam revolucionāram tika uzstādīts uzreiz pēc revolūcijas. Kad 1990. gada vēlēšanās kreisie - sandinisti cieta sakāvi, jaunā Violetas Barrios de Čamorro valdība ķērās pie tā, ko varētu saukt par politiskās atmiņas mainīšanu. No 1990. līdz 1995. gadam Managvas mērs bija Arnoldo Alemans (divus gadus vēlāk viņš kļuva arī par Nikaragvas prezidentu un valdīja, kamēr viņa politisko karjeru nepārtrauca kārtīgs korupcijas skandāls), - viņa vadībā tika iznīcināti simti revolucionāro pieminekļu, tostarp viens no pirmajiem bija tieši šis.

Savukārt 2007. gadā sandinisti atgriezās pie varas – un iepriekšējā vietā atgriezās arī piemineklis. Gandrīz tieši tāds pats, taču... gluži tāpat kā "pārkrāsojās" sandinisti, nu jau "īstā" Rugamas piemiņas vieta skaitās cita.

Šis te, sarkanmelnais un ar nepieklājīgo uzrakstu, atrodas faktiski blakus La Aviación cietumam, kur Somosu dinastijas valdīšanas laikā notika viss, kas nu diktatoru cietumos notiek. Cietums izrādījās vajadzīgs arī jaunajai varai, savukārt Rugamas vārdā nosauktā kolonija tika nodota kā mītne jaunās armijas jauno virsnieku ģimenēm. Jau tajā pašā 1979. gadā Colonia tika nosaukta Rugamas vārdā, un tad arī tika uzstādīts piemineklis. Protams, bija ļoti simboliski – vietā, kas savulaik bija Somosas Nacionālās gvardes perēklis, nu slejas piemineklis cilvēkam, kas, labi apzinoties nāves tuvumu, atļāvās viņus sirsnīgi pasūtīt.

Taču nu 2010. gadā, Rugamas nāves četrdesmitajā gadadienā viņa nāves vietā, kas atrodas tikai kādu gabaliņu tālāk, blakus Cementerio Oriental ieejai, uzsliets jauns, no vietējo viedokļa - nesalīdzināmi smalkāks piemineklis. Protams, tas atkal ir betons, taču nu betona ir daudz, daudz vairāk - veselas trīs milzu plāksnes: uz kreisās ir uzzīmēti/uzgleznoti (visā Latīņamerikā vērojamā aizraušanās ar sienu gleznojumiem šai zemē ir īpaši izteikta) Nikaragvas un sandinistu frontes karogi, centrā - nedaudz naivistiskā manierē attēlota meitene, kas pabeidz zīmēt Rugamas portretu, bet labajā pusē – fragments no paša Rugamas dzejoļa, kas beidzas ar vārdiem: „Ļoti tuvu nāvei, bet ne beigām.”

Kaut kur ir pazudis gan revolucionārais askētisms, gan mačiskais pašpuicisms ar ienaidnieku mātes pieminēšanu. Un to pašu var novērot visā Managvā, - bijušie revolucionāri, kuri vienpadsmit gadus pēc revolūcijas zaudēja vēlēšanās un atkāpās, nu atkal ir atpakaļ, taču nu jau viņi ir - vai vismaz izliekas - pilnīgi citādi. Skarbi romantiskā sarkanās un melnās krāsas salikuma vietā nu ir rozā plakāti ar puķītēm (nē, es nepārspīlēju), brīvās tēvijas, sociālisma un nāves saukļu vietā - kaut kas par mieru, mīlestību un kristietību, un visos lielajos Managvas krustojumos, apliecinot prieku, mīlestību un gaišo skatu nākotnē, ir uzstādīti veidojumi, kas visvairāk atgādina mūžīgas Ziemassvētku eglītes – dienas gaismā tie izskatās pabaismīgi, bet naktī ļoti jauki.

Kopumā izskatās, ka vecā-jaunā vara ir noalgojusi imidžmeikerus, kuri pirms tam ilgus gadus rūpējušies par  Bārbijas publisko tēlu. Un, protama lieta, ka revolucionārā, varonīgā, brutāli pašpuiciskā nāve vairs nav ne pieprasīta, ne akcentēta - Rugamam vēl ir paveicies, jo visi zina, ka viņš no agrīnajiem revolucionāriem bija viens no retajiem, kas neatteicās no katoļticības, un tātad atbilst vecās-jaunās varas kristīgi sociālistiskajam raksturam. Savukārt visādi citādi sarkanmelnā revolūcija ir beigusies ar klusu pššššš..."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

21

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

FotoCienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā. Viņš daudzkārt paudis fundamentālu argumentāciju par pilsoņu attiecībām ar Latvijas valsti un sekmīgu tās pārvaldību.
Lasīt visu...

21

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

FotoLatvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikai, kur viņai draud 8 gadi afrikāņu cietumā. Iesaistījušies ministri, deputāti, pat Valsts prezidents. Bet ir vēl divi neatbildēti jautājumi...
Lasīt visu...

15

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

FotoNupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās tik nepatīkami kā šis te "gudrītis". Tie vismaz neizlikās gudrāki, kā esam... Levits īstenībā ir prasts zābaks, bet, ielēcis "nācijas tēva" šļūcenēs, tēlo pārāko intelektuāli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...