Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākkārt esmu paudis savas bažas par Ukrainas karu ne tikai kā par humānu krīzi ar milzīgiem cilvēku upuriem, bet arī kā globālu ekoloģisku problēmu. Man šodien jau zvanījuši vairāki nepazīstami cilvēki ar satraukumu par Krievijas iespējamo stratēģiju, iebrūkot Latvijā, par hidroelektrostaciju bombardēšanu un iespējamu plūdu katastrofu.

Nekas jauns šajā ziņā nav – ja krievi mestu atombumbu, viņi to iemestu Rīgas jūras līcī, lai izsauktu cunami visos virzienos, bet, ja gribētu panākt iespējami lielākus cilvēkresursu un ekonomiskos zaudējumus Latvijai, – pārrautu Aizkraukles HESu, kura ūdens vilnis ar lielāko varbūtību pārrautu gan Ķeguma, gan Rīgas HESu dambjus, līdz 6–8 metrus augsts vilnis sasniegtu Rīgu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas militārie speciālisti visus šos scenārijus zina ļoti labi un iespējamu kara draudu gadījumā mūsu enerģētiķi samazinātu gan Aizkraukles, gan Rīgas HESa ūdens līmeni. 

Liela daļa no šī mana raksta ir atkārtošanās, bet sena paruna māca par atkārtošanos kā zināšanu māti.

Godīgi sakot, es neticu atomieroču izmantošanai šajā konkrētajā karā, pat ja karš izietu ārpus Ukrainas robežām (man šķiet, ka Krievijas atomieroči ir tikpat bezcerīgi novecojuši kā kritušās karavīru kaujas spējas). Galvenā problēma šobrīd ir humānā krīze, konvencionālais karš pilsētās un cilvēku upuri (turklāt abās pusēs – kādēļ būtu jāmirst Ukrainas pilsētu iedzīvotājiem vai jauniem Krievijas zaldātiem).

Tomēr pienācis laiks pievērst uzmanību ekoloģijas aspektam. Atkārtošos jautājumos par iespējamām kara nukleārām un ķīmiskām sekām.

Karš nozīmē ne tikai kritušos un ievainotos, karš nozīmē milzīgu dzīvības resursu samazināšanu planētai. Milzīgu piesārņojumu, bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Krievijas armija jau vairākas reizes ir pienākusi pie Eiropas lielākās atomelektrostacijas Energodarā, kura  tiek dzesēta no Novo-Kahovkas HES ūdenskrātuves, kas ir lielākā ūdenskrātuve uz Dņepras. Energodarā bija apšaude, bija ugunsgrēks, taču vismaz pagaidām, šķiet, nekādas bīstamības nav – padomju gados būvētā atomelektrostacija spēj izturēt ne tikai konvencionālos ieročus, bet pat nelielu atombumbu, taču tā ir muļķu nedroša un pilnīgi nedroša pret dzesēšanas ūdens trūkumu. 

Dņepra ir dižākā Ukrainas upe, un vairāk nekā puse Ukrainas tiešām atrodas Dņepras baseinā. Dņepra ir 2201 km gara, sākas Krievijā Valdaja augstienē, itin tuvu Daugavas augštecei, tek caur Krieviju un Baltkrieviju, pie Dņepras atrodas tādas dižas pilsētas kā Smoļenska, Orša, Mogiļeva, Kijeva, Čerkasi, Kamjanske (agrāk Dņeprodzeržinska), Dnipro (agrāk Dņepropetrovska), Zaporižja un Hersona.

Uz Dņepras ir hidroelektrostaciju kaskāde – seši (var jau teikt, ka astoņi) lieli HESi ar lielām ūdenskrātuvēm. Bet, kā jau minēju, pie lielākās ūdenskrātuves – Novo Kahovkas HESa ūdenskrātuves atrodas Energodara – lielākā atomelektrostacija Eiropā. Un vēl tur ir milzu termoelektrostacijas. Atomelektrostaciju dzesē no Novo Kahovkas ūdenskrātuves. Ja nav ūdenskrātuves, ir nukleāra katastrofa. 

Tas, kas mani šajā karā visvairāk satrauc, ir krievu karavīra spējas pieņemt netradicionālus lēmumus. Ja krievu karavīram, nu, tādam, kam nejauši sanāca notriekt Malaizijas pasažieru lidmašīnu, sanāk nejauši ielaist raķeti kaut vienā no Dņepras HESiem, tad straume kā cunami vilnis, iespējams, aiznesīs visus HESus lejpus tam, Energodaras atomelektrostacija paliks bez dzesēšanas. Šāda scenārija gadījumā liela daļa Ukrainas, tai skaitā Krima un Donbass, būs neapdzīvojami. Visai ticamas spekulācijas internetā min, ka Energodaras katastrofa simtkārt pārsniegtu Černobiļas iznīcības jaudu.

Ja Krievijas armija ieņems Energodaru, no elektrostacijas aizmuks atomfiziķi un inženieri. 

Kara laika ziņām ticēt nedrīkst, bet informatīvajā telpā parādījās ziņas, ka daži Energodaras darbinieki jau esot nošauti un to, iespējams, paveikuši kadirovieši. Iedomājoties kādu no kadiroviešu gudriniekiem pie atomelektrostacijas pults, paliek baisi. 

Tas, kas mani patiesi satrauc, ir iespējamība, ka, Krievijas armijai karu zaudējot, kādam (cilvēkam, kura netradicionālā domāšana pieļauj Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu) var ienākt prātā nolaist Kahovkas HESu un avārijas sekas norakstīt uz ukraiņiem, proti, paziņot, ka ļaunumu izdarījuši paši ukraiņi.  

Otrs bažas raisošs scenārijs saistās ar ļoti bīstamajām, novecojušām, taču milzīgām Ukrainas ķīmiskām rūpnīcām, kas ražo minerālmēslus, amonjaku, pesticīdus, herbicīdus, plastmasu un citus ķīmiskus produktus no ogļūdeņražiem. Ukraina ir viena no lielākajām labības ražotājām pasaulē, bet minerālmēslus un pesticīdus ražo pati. Problēma ir apstāklī, ka Ukraina nav investējusi šo rūpnīcu drošībā, jo Ukrainai vismaz no 2014. gada bija pilnīgi citas prioritātes finansiāliem tēriņiem. 

Un tomēr – tieši pesticīdu un minerālmēslu rūpnīcas Ukrainā var kļūt par Eiropas lielāko ekoloģisko katastrofu. 

Pamatošu to  vēsturiski.

Absolūti lielākā pasaules avārija ir notikusi Indijā, Bopalā 1984. gadā, naktī no 2. uz 3. decembri. Gāzes sprādziens notika Union Carbide India Limited pesticīdu rūpnīcā, sprādziena rezultātā cilvēki tika pakļauti galvenokārt metilizocianāta ietekmei. Indijas valdība apstiprināja 3787 nāves gadījumus, vēl 8000 cilvēku nomira divu nedēļu laikā. Tika reģistrēti 558 125 cietušie, no kuriem 38 478 bija guvuši smagas traumas. 

Neesmu atradis pietiekamu apstiprinājumu informācijai, ka Indijas rūpnīcu bija būvējuši padomju speciālisti, bet mani kolēģi tā apgalvo. Un šai rūpnīcai esot dvīņumāsas rūpnīca Ukrainā.

Pesticīdi ir globāli lielākā inde. Ļoti līdzīgi antibiotikām, tikai antibiotikas mēs mērām miligramos, bet pesticīdus – miljonos tonnu. Pilnīgi pietiktu ar kādas rūpnīcas notekūdeņu sistēmas iznīcināšanu, lai Melnā jūra paliktu bez dzīvības uz ilgāku laiku, arī bez atpūtniekiem. Melnā jūra nav tikai Krievija un Ukraina, bet arī Gruzija, Turcija, Bulgārija, Rumānija. Neesmu pārliecināts, bet liela pesticīdu katastrofa Ukrainā, manuprāt, indes noplūdes ziņā veiksmīgi sasniegtu arī Vidusjūru.

Ukrainā ražotais amonija nitrāts kombinācijā ar citām vielām ir sprāgstviela. Laiku pa laikam uz zemeslodes amonija nitrāta noliktavas ir uzsprāgušas, radot mazai atombumbai līdzīgu efektu. Plašāk pazīstamais sprādziens pēdējos gados noticis Teksasas štata Vestas pilsētiņā ASV 2013. gada 17. aprīlī, kad minerālmēslu tirdzniecības firmas West Fertilizer Company noliktavā nogranda sprādziens, nogalinot 15 un ievainojot 160 cilvēkus, pilnībā iznīcinot 150 apkārtesošās mājas. Visā pasaulē sprādziena brīdī seismologi reģistrēja iespējamu zemestrīci. Jāteic, noliktava bija paredzēta tikai amonija nitrāta un citu minerālvielu tirdzniecībai apkārtējiem fermeriem, tātad tā bija nesalīdzināmi mazāka par jebkuru rūpnīcu vai pārkraušanas termināli.

Šad un tad amonija nitrāts tiek izmantots teroraktos. Lielāko teroristisko uzbrukumu, izmantojot amonija nitrātu, 1995. gada 19. aprīlī ASV Oklahomsitijā iepretī Murraha federālajam namam veica Timotijs Makveits un Terijs Nikolss. Viņi uzspridzināja ar amonija nitrāta spridzekli piekrautu kravas automašīnu. Sprādzienā gāja bojā 168 cilvēki, bet 680 tika ievainoti.

No 94% amonija nitrāta kopā ar 6% mazuta bija radīta arī Anneša Bēringa Breivīka konstruētā bumba, kas 2011. gada 22. jūlijā tika uzspridzināta toreizējā Norvēģijas premjerministra Jena Stoltenberga (šobrīd NATO ģenerālsekretāra) rezidences priekšā Oslo. Sprādzienā gāja bojā 8 cilvēki, bet 209 guva ievainojumus. Annešs Bērings Breiviks, iegādājoties amonija nitrātu, bija uzrādījis personas apliecību un parakstījies, ka lietos to tikai dārziņa mēslošanai.

2011. gada 7. septembrī Deli sprāga līdzīga bumba, sprādzienā bojā gāja 17, bet tika ievainoti 76 cilvēki. Vēl divi sprādzieni ar divu minūšu intervālu 100 metrus viens no otra 2013. gada 21. februārī nogranda Indijā, Haiderabadā, Dilsukhnagaras tirdzniecības centrā. Bojā gāja 17 cilvēku, un vismaz 117 tika ievainoti.

Patiesībā stāsts par nitrātiem ir viens no Ukrainas kara aizkadra stāstiem. Es nezinu, cik lielā mērā Ukrainas lauksaimniecība ir saistīta ar Krievijas lauksaimniecību, bet abām valstīm pēc 2014. gada ir neatrisinātas minerālmēslu un lauksaimniecības tehnikas problēmas. No mediķa viedokļa katrs trešais slāpekļa atoms mūsdienu cilvēka ķermenī ir nācis no nitrātu mēslojuma. Pašlaik pasaules lauksaimniecība patērē gandrīz desmitreiz vairāk nitrātu nekā pirms trīsdesmit gadiem. Ražas ir lielākas, fermeri laimīgi. Cilvēka organismā nitrāti nonāk kā augu vai dzīvnieku olbaltumvielas. Mūsdienās aptuveni 40–60% ražas tiek izaudzētas, tikai balstoties uz komerciāli iegādātu nitrātu mēslojumu, bet tikai 8% no zemeslodes ražas iegūst, neizmantojot slāpekļa minerālmēslus nemaz. Tiek uzskatīts, ka nitrātu mērķtiecīgā lietošanā ukraiņi ir globālie līderi. 

Trešā būtiskā globālās ekoloģiskās katastrofas sastāvdaļa ir kara radītais piesārņojums. 

Lai nu par ko nedomā militāristi, tad nemaz nedomā par ekoloģiju, tādēļ karš vienmēr saistās ar raķešu degvielas noplūdēm, lielu enerģijas rezervuāru (naftas produktu) bumbošanu, iznīcināšanu, dedzināšanu, noplūdi. Neatkarīgi no kara iznākuma globālais kaitējums gan ķīmiskā piesārņojuma veidā, gan neprātīgā siltumnīcas gāzu emisijā būs ļoti liels, nesalīdzināms ar Krievijas un Ukrainas jau tā nesaprātīgo rīcību planētas piesārņošanā.

Kāpēc es jums to stāstu? Man ir neliela cerība, ka manu rakstu izlasīs kāds no politiķiem, kas piesārņojuma jautājumu aiznesīs līdz Hāgas tiesai vai vismaz – Putina un Makrona sarunām.

Novērtē šo rakstu:

53
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...