Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Beidziet māžoties uz piesaukt ik uz stūra Islandes futbola revolūciju! Dažs labs nedēļu no vietas TV un radio par to vien runā, ka Islande futbola uzrāvienu panākusi, jo - tavu brīnumu! - viņu treneri ieguva izglītību. Un citās valstīs tā nav?

Tas pats "dažs labs" aizgrābti jau desmitkārt centās brīnumaini sasaistīt Islandes futbola izlases panākumus ar futbola haļļu uzbūvēšanu un tā arī ne reizes neko konkrēti nepaskaidroja... Piemēram, Norvēģijā arī ir lērums haļļu. Un kur viņi ir? Tāpat ar daudzām citām valstīm.

Tātad jautājums - vai tiešām halles un treneru izglītošana, kas noris arī pie mums, Latvijā, ir īstais Islandes futbola panākumu iemesls? Tiešām?

Pirmā futbola māja Islandē tika uzbūvēta 2000. gadā. Otrā - 2002. gadā Briedablik klubam, pret ko šo ceturtdien FK Jelgava sacentīsies UEFA Eiropas līgas kvalifikācijā. Piemēram, Gilfi Sigurdsons šādā hallē kā jaunietis patrenējās apmēram gadu pusotru.

Lielākā daļa Islandes futbolistu pirmos soļus futbolā spēra pavisam ne futbola hallēs (par Eiduru Gudjonsenu, kurš 2000. gadā jau spēlēja Londonas Chelsea, nemaz nerunāsim), lai gan neizslēgšu, ka kādā brīdī ilgāka (11 mēneši 6 mēnešu vietā) trenēšanās hallēs viņiem palīdzēja progresēt.

Kā jau minēju iepriekš, fīča nav vis halles, bet to pieejamība un enerģētiskā neatkarība. Latvijā uz tiem dažiem mākslīgajiem laukumiem, kas uzbūvēti, tikt var tikai par visai lielu naudu, bet Islandē laukuma uzlikšanu un uzturēšanu finansē valsts un pašvaldības.

Un bērni var iet trenēties, neatsakoties tādēļ no sendviča vai piektā aifona, lai gan labāk droši vien būtu, ja atteiktos, un pieļauju, ka Gudjonsens tieši tā arī darījis. Ne tāpēc, ka naudas nebūtu, bet tāpēc, ka laika trūka - tas viss bez atliekām bija jāpavada futbolā.

Kad rudenī biju Islandē uz maču ar Latvijas izlasi, visvairāk pārsteidza islandiešu organizētība. Nostaigājot diennakts laikā pa Reikjavīku ap 26 kilometriem, nemanīju nevienu pašu plakātu vai reklāmu par gaidāmo spēli, par ko tik ļoti mēdz gausties fani un žurnālisti Latvijā, tomēr stadions bija pilns.

Nekāda "diriģenta" ar bungām spēles laikā manā redzeslokā nebija, bet tas "ū" atstāja lielu iespaidu arī toreiz. Visi vietējie zināja, ko un kad darīt. Un nebija tā, ka uz pirmo plaukstas sasitienu atsaucās vien daži desmiti, bet pakāpeniski pievienojās arī pārējie - no "rituāla" sākuma līdz beigām visi rīkojās nekļūdīgi. Precīzi kā armijā, kuras viņiem nemaz nav.

Man patika, ka Euro 2016 laikā viens no diviem izlases galvenajiem treneriem Heimirs Halgrimsons nodēvēja Islandes sporta komandas (!) par sava veida armijām. Un zīmīgi, ka Islandē prioritātes nacionālajā līmenī tiek piešķirtas komandu sporta veidiem, nevis individuālajiem.

Islandē vispār bija jaušams spēcīgs kolektīvās domāšanas gars, uz ko norādīja arī Islandes FA vadītājs Geirs Torsteinsons. "We always believe we can perform at the highest level, whether it’s sport or music. It’s something in our mentality, probably. We don’t act like 330,000. Everyone noticed this in the financial boom, when we went crazy and everything collapsed, because we behaved like many millions of people."

Un, starp citu, tieši islandiešu panākumi arī mākslā (no man zināmajiem tie ir kino un mūzikā), arī handbolā manī izraisa tikai smīnu vienu, kad dzirdu kādu putojošu muti stāstām, ka tas viss tikai haļļu vai treneru izglītības dēļ. Nu nav tā! Tas ir cilvēku un kultūras dēļ.

Manuprāt, daudz ko izsaka Halgrimsona citāts par ekonomisko krīzi, kas Islandē aizritēja ar sevišķi smagām sekām. "Like in cycling, when you take steroids to shorten your way to success. That’s what happened in the financial crash. People did things that they shouldn't have, to make money quickly."

Latvijā joprojām vairums tajā ekonomiskajā krīzē vaino valdību, bankas, oligarhus un vēl nezin ko. Bet viņi, redz, paši sevi nosauc par neprātīgi dzīvojušiem rozā brillēs un dopingu lietojušiem ļautiņiem. Lūk, pēc kā es tiektos, mēģinot kopēt islandiešus, nevis haļļu būvniecības.

Bet nu atgriezīsimies pie tā, ko minēju iepriekš - pie galvenajiem iemesliem futbola uzrāvienam Islandē. Pirmais un galvenais ir haļļu pieejamība, nevis to esamība.

"The accessibility is what sets us apart. You don’t have to drive far to find a good facility. It doesn't cost very much to train. And everyone can play. We don’t pick kids out at 10 or 12. This is the problem with big academies. They choose too early," saka Islandes labākās futbola akadēmijas Breidablik vadītājs Dadi Rafnsons. Un tas seko vēl turpinājums, ko pirmīt teicu par enerģētisko neatkarību. "Because we don’t have to pay for the facilities, we can spend the money on coaching."

Ejam tālāk - kulturoloģiskās īpatnības un darba mīlestība, kas Latvijā diemžēl pazudusi. Kā gan citādi, ja puse valsts iedzīvotāju sapņo par nekā nedarīšanu un medijos tas tiek tiražēts kā katra latvieša sapnis. Manis pēc šādi cilvēki var tūlīt pat kravāt koferus un doties vienalga uz kurieni - Maskavu, Lielbritānijas laukiem vai uz Ugandu. Par tādiem man nospļauties, un pēc viņiem neraudāšu. Un arī plānus, kā viņus atgriezt dzimtenē, nekalšu.

Islande ir paraugs. Nezinu, kādā veidā, bet Islandē mīl darbu. Varbūt tas saistīts ar to, ka viņiem ir populāri brīvdienās laist ar saviem džipiem pa bezceļiem kalnos uz savām vasaras mājām (ja vien par tādām tajā klimatā tās vispār var saukt). Varbūt tas saistīts ar izglītību vai vēl ko citu.

Halgrimsons izcēlās ar vēl vienu interesantu frāzi: "Our highest profile player is Gylfi Sigurdsson, and he’s probably one of the hardest-working players in the team. So who can be lazy?"

Un kā ir Latvijā? Mūsu valsts labākais futbolists 28 gadu vecumā vairs nevēlas spēlēt futbolu un dara to tikai naudas dēļ. Viens no diviem centra pussargiem, kas prot atdot labu piespēli, nu jau gadiem aizsēdējies Krievijas otrās spēcīgākās līgas klubos (naudas dēļ, ne perspektīvas) un pārvietojas pa laukumu ļoti slinki. Tik slinki, ka labprātāk dala bīstamas piespēles pirmajā pieskārienā ar 5% varbūtību sasniegt adresātu, nekā mēģina apspēlēt pretspēlētāju, ko prastu, garākā skrējiena reidā.

Vēl viens no visu laiku talantīgākajiem Latvijas futbolistiem aizvadītajā kvalifikācijas ciklā pēc 60 nospēlētām minūtēm bija nosvīdis kā vergs, būdams 23 gadu vecumā un ar regulāru spēļu praksi klubā, turpretim tobrīd bez kluba esošais kapteinis veterāns bija itin sprauns un tikpat sprauns, kā ierasts, arī 90. minūtē.

Mūsu izlases kapteinis ir vienīgais islandietis komandā. Ne jau bārdas dēļ. Attieksmes, vērtību dēļ. Viņš ir tas, uz kuru var attiecināt Breidablik prezidenta sacīto par pārāk agru šķirošanu talantīgajos un netalantīgajos. Un nav brīnums, ka viņš savulaik uzplauka tieši skandināvu valstī.

Tuvu islandietim ir vēl pāris uzbrucēji, bet pārējie ir izteikti padomieši, neatkarīgi no tautības: cilvēki, kuri neiespringst, jo, ko neizdarīs viņi, paveiks taču citi. Vai nepaveiks. Un nekas traks.

Vēl viens citāts no Bjarki Gunlaugsona, bijušā Islandes izlases futbolista. "Everybody’s asking the reason. Is it the indoor halls, is it this or that? Of course it helps. But the main reason is that this generation is unique. To have eight or 10 players born within a two-year period, playing together since they were 14 or 15? That's why we need to be careful about thinking this will happen again and again and again, just because we have indoor halls. It won't. We will not have this generation for many years to come."

Vēl vairāk mani fascinē Islandes izlases trenera Halgrimsona prognoze par viņu futbolistu jauno paaudzi: "We have a new generation. A different kind of footballer. The Icelandic player today is more technical than he was before. But still these players have the character and the physique from the past. What I’m afraid of, in the future, is that maybe we will slowly lose the character." Lūk, kas ir galvenais! Ne jau tehnika, bet raksturs. Un tie, kas kauc pēc hallēm Latvijā, aizrīsies ar tehniski sagatavotiem futbolistiem bez rakstura. Un atkal būs čušš.

Bet es nesūdzos. Es pieņemu realitāti, lai gan tā man nepatīk. Komunicējot vai vienkārši redzot cilvēkus apkārt sev Latvijā, bieži vien konstatēju, ka mums trūkst raksturā spēcīgu cilvēku. Ir daudz nelgu, vieglas dzīves tīkotāju, maz tādu, kas sviedrotu kreklu pēc darba dienas laukā vērtē augstāk par gēliša nagiem un tetovētām uzacīm.

Garīgās vērtības aizstājam ar materiāliem nieciņiem. Cik mums ir skaistumkopšanas salonu (trenažieru zāles ieskaitot) un cik - gara kopšanas vietu? Un neirsiet, ka viss ir līdzsvarā un ka arī lellītes mēdz alkt pēc garīguma.

Es pirmīt mazliet ironiski izteicos par pašreizējo Latvijas futbola izlasi, kurai jutu, jūtu un jutīšu līdzi, bet, pirms kāds pievienojas mūsu futbolistu kritikai, ir jāatzīst acīmredzamais - mūsu futbola (un citu sporta veidu) izlase ir mūsu sabiedrības un valsts spogulis. Ar retiem izņēmumiem individuāli, bet futbols ir komandu sporta veids...

Islandes sabiedrībai par sevi nav jākaunas, un tieši tāpēc tā atspoguļojas sporta komandās, mūziķos, kino ļaudīs tik pievilcīgi. Un tieši tāpēc (atspulga dēļ) mēs šajās jomās esam tur, kur esam.

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...