Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vēlreiz par atļaujas pieejai valsts noslēpumam nozīmi

Pēteris Kušners, juridisko zinātņu maģistrs
12.06.2014.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 9.jūnijā visos lielākajos Latvijas medijos visvairāk apspriestā ziņa bija par to, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis (attēlā kopā ar Jutu Strīķi) ir atteicies piešķirt atļauju pieejai valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai.

Pati Brokas kundze minēja, ka noteikti pārsūdzēs šo SAB direktora lēmumu. Iepriekš viņa pieļāva pat iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Citi minētās politiķes partijas biedri norādīja uz valsts drošības dienestu izmantošanu kā politiskās izrēķināšanās ieročus (sk. http://www.delfi.lv/news/national/politics/drosibas-dienestus-izmanto-politiskas-izrekinasanas-nolukos-uzskata-nacionala-apvieniba.d?id=44596646 ).

Visai dīvaini, ka šiem pozīcijā (ar diametrāli pretējiem uzskatiem) esošajiem partijas biedriem piebalso arī kāds opozīcijas deputāts, kuram pašam ir atteikta atļauja pieejai valsts noslēpumam (sk. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/elksnins-par-pielaidi-valsts-noslepumam-brokai-politiki-nesaskanas-risina-ari-sab-14058829 ).

Savukārt SAB direktors Jānis Maizītis lakoniski norādīja: pieeja valsts noslēpumam Brokai nav piešķirta nopietnu risku dēļ (http://www.delfi.lv/news/national/politics/pielaide-valsts-noslepumam-brokai-liegta-nopietnu-risku-del-uzsver-maizitis.d?id=44596578 ).

Lai labāk izprastu situāciju un spētu nodalīt - kur ir cilvēciskās emocijas un kur nopietnu izsvērtu lēmumu pieņemšana, jāaplūko normatīvo aktu regulējums un judikatūra jautājumos, kas skar valsts noslēpumu.

Tā likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta trešās daļas 6.punkts nosaka, ka „pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”.

Šie ir tie nopietnie riski (fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu), par kuriem runā SAB direktors. Turklāt paši fakti ir valsts noslēpums, ko personai, kurai nav attiecīgās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, neatklāj. Te gan, protams, ir jautājums – vai persona pati par sevi zina mazāk nekā drošības iestādes, ja no personas puses tiek izrādīta neizpratne par iemesliem.

Savukārt likums „Par valsts noslēpumu” 11.panta pietā daļa paredz personai tiesības SAB direktora lēmumu pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram. Savukārt ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Augstākā tiesa jau 2009.gada 24.marta lēmumā lietā Nr.SKA - 278/2009 ir atzinusi, ka speciālās atļaujas nepiešķiršana var būt pietiekams pamats amatpersonas statusa izmaiņām vai pat amata zaudēšanai. Amatpersonas atbilstība ieņemamajam amatam lielā mērā tiek noteikta tieši ar lēmumu par speciālās atļaujas nepiešķiršanu.

Tādējādi, kaut arī lēmumam, ar kuru amatpersonai ir liegta piekļuve attiecīga statusa informācijai, nav visu administratīvā akta pazīmju (nav galīgā noregulējuma, kas maina vai izbeidz amatpersonas tiesisko statusu), tā ietekme uz personas tiesībām pēc būtības, tostarp uz tiesībām saglabāt amatu, var būt būtiska un izšķiroša.

Tāpēc pār šādu lēmumu būtu veicama kontrole tiesā administratīvā procesa kārtībā kā par starplēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz gala lēmumu lietā.

Tālāk Augstākā tiesa precizē, ka tomēr speciālā tiesību norma, kas ir likuma „Par valsts noslēpumu” 11.panta piektā daļa, šādu kārtību neparedz.

Savukārt Satversmes tiesa jau 2003.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.2002-20-0103 ir atzinusi, ka šī speciālā tiesību norma ierobežo personai Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu, tomēr šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis – valsts drošības intereses.

Turklāt, izvērtējot likuma „Par valsts noslēpumu” normas, kas noteic lēmuma par atteikumu izsniegt speciālo atļauju apstrīdēšanas kārtību, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, Satversmes tiesa to nav atzinusi par neatbilstošu. Turklāt jau vairākkārt ir norādījusi, ka arī Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktajām pamattiesībām var noteikt ierobežojumus, lai aizsargātu citas Satversmē garantētās tiesības. Attiecīgos gadījumos personai ir zināmas iespējas pārsūdzēt atteikumu, tostarp neatkarīgas institūcijas augstai amatpersonai – ģenerālprokuroram.

Ja personai tiek atteikta tās tiesību aizstāvība tiesā, nepieciešams, lai alternatīvā procedūra būtu izsvērta un dotu iespēju personai īstenot savu tiesību aizsardzību maksimāli augstā līmenī.

Satversmes tiesa tāpat norādījusi, ka jēdziens „taisnīga tiesa” ietver sevī arī pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek izskatīta. Tas nenozīmē, ka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu nepastāv arī ārpus tiesām, administratīvajā procesā un gadījumos, ja tas nav noteikts normatīvajos aktos.

No Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka, ievērojot taisnīgu lietas izskatīšanas procedūru arī ārpus tiesas, apstrīdētajā tiesību normā noteiktais personas tiesību ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi – valsts drošības aizsardzību.

Līdz ar to, manuprāt, būtu nepamatota un bezjēdzīga vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar pieteikumu par, piemēram, kāda no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantiem iespējamo pārkāpumu, ja Satversmes tiesa šo jautājumu jau 2003.gadā ir atrisinājusi nacionālā līmenī.

Turklāt nacionālās drošības jautājumu (kas ir arī valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzība) izvērtēšana ECT nebūtu vispār pieļaujama, jo tie ir katras konkrētās valsts ekskluzīvajā jurisdikcijā, proti, katra valsts pati izvēlas līdzekļus (instrumentus) kā aizsargāt tik būtisku jomu kā valsts drošību.

Tādejādi personai, kurai ir atteikts izsniegt atļauju pieejai valsts noslēpumam, ir jāapzinās, ka:

1) valsts viņai neuztic (-ēs) tik ļoti svarīgu un sensitīvu informāciju, kāda ir valsts noslēpumu saturoša informācija,

2) pretējā gadījumā viņa var apdraudēt valsts drošību,

3) viņa, visdrīzāk, pati vislabāk zina savus pagātnes un tagadnes faktus, lai spētu pati izsecināt atteikuma konkrētos iemeslus.

Šis raksts ir personiskas pārdomas ar juridisku ievirzi un nekādā ziņā nav saistāms ar kādu konkrētu gadījumu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...