Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

ozols

12.08.2019. 12:33

»

Osis

Īpaši aizsargājamās teritoijas aizņem tikai 11,5% no visas Latvijas sauzzemes teritorijas, kas ir trešais zemākais rādītājs ES...


Tieši OECD atsaucas uz Latvijas zaļo izdomājumiem. Fakti: 2013. gadā Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs Jānis Strautnieks, bezkonkursa kārtībā piešķīra tiesības sagatavot Biotopu direktīvas ziņojumu Latvijas dabas fondam ( LDF )
LDF, trīs mēnešu laikā , neejot dabā sagatavoja ziņojumu par visu Latviju, balstoties tikai uz novecojušiem NATURA teritoriju datiem. Protams, ka par šo smērējumu LDF nopelnīja ap 50 000 naudiņas. Strautnieku par šo gājienu noņēma no darba, bet Dabas pārvaldes ierēdne Strode mēnesi atpakaļ radio intervijā atzina, ka esot bijusi krīze, trūcis datu utt., īsāk sakot atzina, LDF ir sagatavojis paskvilu par Latviju.
Lūk tā dārgais Osi.

Atbildēt

Osis

11.08.2019. 19:44

Īpaši aizsargājamās teritoijas aizņem tikai 11,5% no visas Latvijas sauzzemes teritorijas, kas ir trešais zemākais rādītājs ES!!!
Skatieties pēdējos OECD ziņojumu. Tur teikts, ka mums ir visvairāk fragmentētākie meži un lielākā daļa mūsu mežu biotopu atrodas SLIKTĀ KVALITATĪVĀ STĀVOKLĪ! SLIKTĀ! Un to nevis Latvijas dabas draugi izdomā, bet tā ir Eiropas statistika.

Atbildēt

Ku ku

11.08.2019. 17:40

»

Secinājums

Kādu palīgskolu esat beidzis


Izskatās ka pat palīgskolu neesi beidzis ! LV bio aizsargājamās teritorijas 19% no LV mezziem,vācijā piemēram 6% no mezziem. Tad jautājums Tev dauni ,kam vajag vecos kokus !??!!!!

Atbildēt

sižetā redzamie

11.08.2019. 15:03

»

var kāds pateikt?

sižetā redzami Roberts Strīpnieks un Tomass Kotovičs. Kāda LVM daļa gar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas meži


sēdē piedlās arī piedalās arī Rīgas mežu bijušias oficiālais darbinieks, "šatata advokāts" Alvis Začests, SIA “Rīgas meži”, kam Tauriņš ar Buškevicu izkārtojuši līgumu uz 4 gadiem par 749 999,99 EUR.

Atbildēt

saimnieks

11.08.2019. 14:54

ja vienai cūkai kādu laiku pietiek, tas nenozīmē, ka visam cūku baram pietiek

Atbildēt

ķirmis

11.08.2019. 13:56

Kā var nesaprast.To naudu vajag tagad,nevis kad tā priede būs gatava.

Atbildēt

taxoited

11.08.2019. 13:17

Jūs,demagogi, labāk papētiet,cik ja LVM ir izcirtis kailcirtē pēc caurmēra. Viņiem šie grozījumi nav svarīgi. Tas ir privātajiem meža īpašniekiem. filologi atkal par mežkopības ekspertiem uzmetušies. Kaķiem jāsmejas...

Atbildēt

var kāds pateikt?

11.08.2019. 13:04

sižetā redzami Roberts Strīpnieks un Tomass Kotovičs. Kāda LVM daļa gar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas meži"?

Atbildēt

Norupe uzspļauj likumam, Saeimas komisijas sēdē aizmugurē sēž LVM brandža

11.08.2019. 12:30

Pašvaldības uzņēmuma jaukšanās kokapstrādes tirgū otrdien nonāca arī Saeimas Publisko izdevumu un Revīzijas komisijas deputātu darba kārtībā. Valsts kontrole sēdes laikā atgādināja, ka jau pirms diviem gadiem veiktā revīzijā aicinājusi "Rīgas mežus" atteikties no savas kokzāģētavas.

"Mēs uzskatām, ka ar kokmateriālu zāģēšanu publiskai personai, Rīgas domei – nebūtu jānodarbojas.

Līdz šim šis ieteikums nav ticis ieviests, un mūsu pēdējā sarakste liecina, ka pie šī ieteikuma ieviešanas nekādas darbības nav veiktas," teica Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa.

Valsts kontroles nostājai piebalsoja arī Konkurences padome. "Tā ir nepamatota komercdarbība, kas neatbilst valsts pārvaldes likuma 88. pantam," sacīja Konkurences padomes pārstāvis Antis Apsītis.

Minētais likuma pants nosaka – publiska persona var veidot savus uzņēmumus tikai tad, ja brīvais tirgus šādu preci vai pakalpojumu nenodrošina, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgu darbību veikšanai. Dēļu ražošana īsti nekvalificējas nevienā no šiem punktiem.

Uzņēmuma valdes loceklis Juris Buškevics skaidroja – ilgtspējīga mežu apsaimniekošana neizbēgami paredz kopšanas cirtes. Šādā veidā iegūto apaļkoksni uzņēmums agrāk pārdeva izsolēs, bet dēļus kā produkciju ar pievienoto vērtību pārdot ir izdevīgāk. Tādēļ savas zāģētavas izveide bijis saimnieciski pareizs solis.

"Mūsu uzņēmums, kas pārstrādā tikai savu koksni. Tātad, neejot tirgū un nepērkot šo te koksni no citiem, mēs nesastādam citiem kokapstrādes uzņēmumiem nekādu nozīmīgu konkurenci," teica Buškevics.

Konkurences padome iebilst, ka likums jāievēro arī tad, ja ietekme uz tirgu ir minimāla. Tādēļ pašvaldības uzņēmumam apaļkoku apstrādei būtu jāizmanto privātu zāģētavu pakalpojumi, nevis jāveido sava.

Taču diez vai šie iebildumi apklusinās zāģu rēkoņu "Norupē". "Rīgas mežu" apgrozījums pērn pārsniedza 20 miljonus eiro, peļņa – 2,8 miljonus eiro, bet nodokļos valstij samaksāti gandrīz četri miljoni eiro.

Tādēļ uzņēmums pat nedomā atteikties no savas zāģētavas, bet gluži otrādi – pašlaik iegulda līdzekļus, lai modernizētu iekārtas un kāpinātu jaudas.

Atbildēt

Saraksti

11.08.2019. 12:17

Juris Buškevics
SIA “Rīgas meži” valdes loceklis

Biedrība “Latvijas mednieku savienība” Nacionālā padome, Zemgales reģions

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, Medību koordinācijas komisijas loceklis – darbojas kā Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis

Biedrība “Latvijas mežu sartifikācijas padome”, Biedrības padome, Ekonimiskā sekcija:
Edvīns Zakovics - AS Latvijas valsts meži (Padomes priekšsēdētāja vietnieks)

2017.gadā "Rīgas meži" Buškevicam maksāja 65 244 eiro algu. 180 eiro pielika Pārtikas un veterinārais dienests, bet 171 eiro – Igaunijas uzņēmums "Hunt-Fish Group OÜ".

Juris Buškevics "Rīgas mežu" valdē strādā kopš 2012. gada, taču darbu atradis arī mednieku biedrības "Rīgas meži" un Lauksaimniecības universitātes Mednieku kluba vadībā.

KNAB :Politisko partiju finansēšanaValsts amatpersonu darbības kontroleNoziedzīgu nodarījumu izmeklēšana Partiju finanšu datubāze
Dāvinājumi, ziedojumi
Dāvinājuma saņēmējs
Partijas nosaukums: Gods kalpot Rīgai, Partija
Informācija par dāvinājumu (ziedojumu)
Veids: Nauda
Vērtība: EUR 3000.00
Datums: 18.06.2018
Dāvinātājs Nosaukums (vārds uzvārds): Juris Buškevics

Atbildēt

kaktuss

11.08.2019. 11:39

Atbilde kokam;šobrīd šie nelieši izcērt Kangaru kalna mežus.....tas viss mūsu labā.visu pa tīro???

Atbildēt

Grupējuma slēgts klubiņš miljonu dalīšanai

11.08.2019. 11:04

No Medību saimniecības attīstības fonda atbalstīto projektu kopējais finansējums un skaits (euro, projektu skaits)
2015.g. - 14 projekti - 141 621 EUR
2016.g. – 13 projekti – 137 372 EUR
2017.g. – 14 projekti - 141 621 EUR
2018.g. - 13 projekti - 141 621 EUR

Tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām piešķirtais finansējums un skaits
2015.g. – 8 projekti - 69 543 EUR

Biedrība “Latvijas Mednieku savienība”
(4.proj.) - 32 155 EUR
Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”
(3.proj.) - 31 445 EUR
Straupes mednieku un makšķernieku
biedrība “Mārkulīči” (1 proj.) - 5 943 EUR
Tajā skaitā LVMI “Silava”
monitoringa veikšanai - (1 proj.) - 25 651 EUR

2016.g. – 8 projekti - 70 078 EUR

Biedrība “Latvijas Mednieku savienība”
(4 proj.) - 32 740 EUR
Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”
(3 proj.) - 31 445 EUR
Straupes mednieku un makšķernieku
biedrība “Mārkulīči” (1 proj.) - 5 893 EUR
Tajā skaitā LVMI “Silava”
monitoringa veikšanai (1 proj.) - 26 533 EUR

2017.g. – 9 projekti - 72 170 EUR

Biedrība “Latvijas Mednieku savienība”
(4 proj.) - 32 900 EUR
Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”
(3 proj.) - 31 445 EUR
Straupes mednieku un makšķernieku
biedrība “Mārkulīči” (1 proj.) - 5 893 EUR
Biedrība “Latvijas diznējsuņu klubs”
(1 proj.) - 1 932 EUR
Tajā skaitā LVMI “Silava”
monitoringa veikšanai (1 proj.) - 28 527 EUR

2018.g. – 8 projekti - 72 338 EUR

Biedrība “Latvijas Mednieku savienība”
(4 proj.) - 33 000 EUR
Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”
(3 proj.) - 33 445 EUR
Straupes mednieku un makšķernieku
biedrība “Mārkulīči” (1 proj.) - 5 893 EUR
Tajā skaitā LVMI “Silava”
monitoringa veikšanai (1 proj.) - 31 846 EUR

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

esmu beidzis

11.08.2019. 09:20

»

Secinājums

Kādu palīgskolu esat beidzis


Strīpnieka, Muižnieka, Jansona, Zakovicka, Švēdes,Tauriņa, Buškevica, Ozola privāto palīgskolu.

Atbildēt

Grupējuma slēgts klubiņš miljonu dalīšanai

11.08.2019. 00:44

Lai arī mazākā apmērā, tomēr arī biedrībai “Latvijas Mednieku savienība” daļu pakalpojumu īsteno uzņēmums (SIA “Trofeju klubs”), kurā biedrības priekšsēdētājs ir arī valdes priekšsēdētājs, piemēram, 2017.gadā no fonda piešķirtajiem 32 740 euro ārpakalpojumā sniegti pakalpojumi 9822 euro jeb 30% apmērā. Pamatā minētais uzņēmums nodrošinājis projekta “Medību trofeju vērtēšana un izstāžu organizēšana” īstenošanu, kā arī uz uzņēmumu attiecināti biedrības vadītāja kā lektora atlīdzības izdevumi.

Lai arī kopumā ir pieejami dažādu pakalpojuma sniedzēju rēķini, degvielas iegādi attaisnojoši dokumenti, tomēr projekta attaisnojuma dokumenti nav pieejami pilnā apmērā, kā arī pilnībā nesniedz informāciju par pakalpojumu, piemēram:

 lai arī ir pieejami degvielas iegādes rēķini, netiek sagatavotas/uzglabātas maršruta lapas, netiek arī sagatavotas komandējumu atskaites;
 pakalpojumu rēķinos ne vienmēr ir identificējams konkrētais seminārs, piemēram, pieejami vairāki zemnieku saimniecības rēķini par telpu nomu un lektora pakalpojumiem, neidentificējot semināra tēmu un vietu.

Ņemot vērā arī, ka Zemkopības ministrijai iesniegtajos noslēguma pārskatos norādīta tikai informācija par kopā organizētiem 30 vai 40 semināriem, nedetalizējot nevienu semināru, kā arī to, ka norādīti tikai dažu rēķinu numuri, nav iespējams pilnībā izsekot attiecinātajiem izdevumiem un faktiski notikušajiem semināriem.

Analizējot abu biedrību semināru organizēšanas izdevumus, nav vērojama sakarība starp semināru skaitu un izdevumiem – biedrība “Latvijas mednieku savienība” katru gadu īsteno 30–40 seminārus dažādos Latvijas reģionos vairāk nekā 800 klausītājiem, no fonda saņemot 9900 euro (kopā projekta izmaksas 14 000 euro), savukārt biedrība “Latvijas mednieku asociācija” – 20 seminārus vidēji 400 klausītajiem, no fonda saņemot 8600 euro (kopā izmaksas 11 000 euro).

Abas minētās biedrības 2014. – 2016.gadā papildu Medību saimniecības attīstības fonda īstenotajiem pasākumiem arī no Meža attīstības fonda AS “Latvijas valsts meži” ziedojuma līdzekļiem organizēja seminārus par Āfrikas cūku mēri, noslēdzot līgumus ar Lauku atbalsta dienestu:

 2014.gadā par finansējumu 30 000 euro, tajā skaitā 30 izglītojošo semināru organizēšanai;

 2016.gadā par finansējumu 12 000 euro, tajā skaitā 23 semināru organizēšanai.

Par šo pasākumu organizēšanu tika noslēgti līgumi ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā abas biedrības noslēdza līgumus ar iepriekš minētajiem ārpakalpojuma sniedzējiem par pakalpojumu īstenošanu gandrīz pilnā apmērā. Ņemot vērā, ka minēto atbalstu administrēja Lauku atbalsta dienests, papildus tika iesniegti arī dalībnieku saraksti par semināru norisi, prezentācijas, līgumi, pieņemšanas nodošanas akti. Vienlaikus vienīgie attaisnojuma dokumenti bija uzņēmumu rēķini, neradot iespēju pārliecināties par faktiskajiem maksājumiem, piemēram, par transporta/degvielas izdevumiem, uzskaites materiāliem u.c.

Par piešķirtajiem līdzekļiem tika organizēti semināri dažādos reģionos ar izmaksām vidēji 435–450 euro, tajās ietverot lektora pakalpojumus, telpu nomu un biroja tehnikas nomu, izdales materiālus, transporta izdevumus, kafijas pauzes un arī organizēšanas izdevumus (vienai biedrībai 70 euro katram semināram). Semināru apjomu un skaitu noteica pašas biedrības, tajā skaitā, piemēram, biedrība “Latvijas mednieku asociācija” 2016.gadā projekta ietvaros nepilna mēneša laikā organizējusi četrus seminārus Daugavpilī kopā 1800 euro apmērā, katru apmeklēja vidēji 15 klausītāji.

Pārbaudot informāciju par organizētajiem semināriem biedrību mājas lapās, secinājām, ka nav vienkopus pieejama informācija par to norisi, kā arī nav identificējama informācija par visiem organizētajiem semināriem, piemēram, biedrības “Latvijas mednieku asociācija” mājas lapā par 2016. un 2017.gadu publicēta informācija attiecīgi par trīs un desmit semināru norisi, lai gan no Medību fonda līdzekļiem gadā organizēti 20 semināri. Arī Zemkopības ministrijas mājas lapā, izņemot noslēgumu pārskatus, nav publicēta plašāka informācija par īstenotajām aktivitātēm, to apjomu un saturu.

Revidenti izprot un neapšauba nepieciešamību organizēt mednieku izglītošanu un informēšanu par medību jomas aktualitātēm, tomēr, iespējams, būtu izvērtējams ik gadus nepieciešamais semināru apjoms un iespēja izplatīt informāciju citos veidos. Tādējādi nodrošinot mazāku resursu izlietojumu un aptverot tik pat plašu vai pat plašāku auditoriju.
..
Zemkopības ministrijas fondu projektus regulējošie normatīvie akti neparedz ierobežojumus (nosacījumus), kas liegtu projekta īstenotājam darboties kā starpniekam, kas rada risku par izdevumu necaurskatāmību, izmaksu efektivitātes principa neievērošanu. Projekta īstenotājam netiek uzlikts arī pienākums pamatot šo izdevumu ekonomiskumu.

Valsts kontroles ieskatā kā labā prakse būtu prasība, ka projekta iesniedzējs nedrīkst darboties kā starpnieks, tam jābūt tieši iesaistītam projekta īstenošanā.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018


Atbildēt

Grupējuma slēgts klubiņš miljonu dalīšanai

10.08.2019. 23:42

No Medību saimniecības attīstības fonda 2015.-2018. gadā ik gadu piešķirts finansējums 13 – 14 projektiem, tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām apmēram puse no kopējā finansējuma, piemēram, 2017.gadā 51% apmērā.

Katru gadu lielākais finansējums tiek piešķirts Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava” monitoringa veikšanai un divām Medību saimniecības attīstības fonda konsultatīvajā padomē pārstāvētajām biedrībām mednieku izglītošanas un ar medībām saistītu pasākumu īstenošanai:

 biedrībai “Latvijas Mednieku savienība” katru gadu tiek piešķirts finansējums četriem projektiem – “Mednieku, medību vadītāju un medību koordinācijas komisiju izglītošana”, “Medību trofeju vērtēšana un izstāžu organizēšana”, “Gada balva medniecībā” un “Starptautiskā pārstāvniecība un sadarbība”;

 biedrībai “Latvijas Mednieku asociācija” katru gadu tiek piešķirts finansējums trīs projektiem – “Mednieku izglītošana mednieku festivāla “Minhauzens” ietvaros”, “Mednieku izglītošana un medību popularizēšana”, “Latvijas mednieku interešu pārstāvniecība starptautiskajās nevalstiskajās organizācijās”.

Izlases veidā analizējot konsultatīvās padomes locekļu vērtējumus, konstatēts, ka pamatā tajos netiek norādīti komentāri un piezīmes, tajā skaitā gadījumos, kad sniegts zems vērtējums kādam no projektu vērtēšanas kritērijiem, piemēram, vienā gadījumā visiem projekta vērtēšanas kritērijiem skalā no 1 līdz 10 noteikts vērtējums “1” vai “1” un “2”, nesniedzot skaidrojumu par neatbilstībām.

Revīzijā, analizējot biedrību īstenotos projektus, konstatēts, ka abas biedrības organizē mednieku izglītošanas pasākumus, organizējot seminārus dažādos reģionos/pilsētās Latvijā, kā arī pārstāv Latvijas mednieku intereses starptautiskajās nevalstiskajās medību organizācijās.

 par semināru organizēšanu dažādās Latvijas pilsētās projektu iesniegumos kā rezultatīvie rādītāji tiek norādīts plānotais semināru un apmeklētāju skaits (piemēram, vismaz 30 vai 40 bezmaksas apmācības semināri), tomēr darba uzdevumos nav sniegta informācija par plānotajām apmācību tēmām un vietu;

 projektā par Latvijas mednieku interešu pārstāvēšanu starptautiskajās nevalstiskajās medību organizācijās viena biedrība ik gadu plāno organizēt 12 komandējumus – piedalīties FACE155 valdes sēdēs un darba grupās, kā arī papildus plāno tikties ar sadarbības partneriem dažādās valstīs. Tomēr netiek norādīta informācija par sadarbības braucienos plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, piemēram, laika periodā no 2015.līdz 2018.gadam biedrības vadītājs trīs reizes devies sadarbības braucienos uz Spāniju, divas gadus pēc kārtas uz Itāliju, kā sagaidāmo rezultātu norādot “Sadarbības attīstība ar citām valstīm, kontaktu veidošana un uzturēšana”;

 plānoto izdevumu tāmē norādītās informācijas detalizācija atkarīga no projekta iesniedzēja, piemēram, viena biedrība tāmē norādījusi vispārīgu pozīciju “semināru, darba grupu organizēšana, t.sk., piesaistot starptautiskos lektorus – 20 gab. 4 600 euro), kamēr cita biedrība tāmi detalizējusi uz divām lapām.
Zemkopības ministrija norādīja, ka, piemēram, “semināru apjomu sniedz paši projektu īstenotāji, objektīvi izvērtējot savus laika un finanšu resursus, kā arī iespējas piesaistīt lektorus (..) fonds arī nenosedz neviena projekta izmaksas pilnībā (izņemot zinātniskās izpētes projektus) un projekta īstenotāji liek klāt savus līdzekļus”.

Projektu vērtēšanas kritēriji paredz arī vērtēt, vai projekta izmaksu kalkulācijā iekļautie izdevumi ir pamatoti un atbilst reālajām izmaksām. Vērtējot kopsakarā projektu vērtējumu ar iesniegumos un tāmēs sniegto informāciju, kā arī vēlāk piemēroto uzraudzību, ir grūti iedomāties, ka ir iespējams kvalitatīvi novērtēt projekta izmaksu kalkulācijā iekļauto izdevumu pamatotību un atbilstību reālajām izmaksām.
Jāmin, ka no analizētajiem konsultatīvās padomes locekļu individuālajiem projektu vērtējumiem, konstatēts, ka pamatā šis kritērijs 10 punktu sistēmā vērtēts no 7 līdz 10 punktiem.

Lai arī atbilstoši normatīvajam aktam gadījumā, ja vairāki projektu iesniegumi ieguvuši vienādu vērtējumu, priekšroka tiek dota projektam ar lielāko līdzfinansējumu, revīzijā secinājām, ka šādai normai ir deklaratīvs raksturs, jo projekta finanšu pārskatā nav jānorāda vai jāpievieno attaisnojuma dokumenti, veiktie maksājumi, kas apliecinātu, ka šāda veida izdevumi faktiski ir bijuši.
..
Normatīvais akts157 nenosaka precīzu projektu izpildes un izlietoto finanšu līdzekļu uzraudzības kārtību, paredzot, ka to nosaka līgums. Tikai Zemkopības ministrijas mājas lapā ir pieejamas projektu izpildi apliecinošo dokumentu veidlapas – noslēguma pārskats par projekta īstenošanu un projekta īstenošanas finanšu pārskats.

Atbilstoši līgumam vienīgais nosacījums par izdevumu uzraudzību noteikts, ka projektu izpildītājiem ar projektu saistītā dokumentācija jāsaglabā 5 gadus, kā arī padomei ir tiesības aicināt projekta īstenotāju fonda padomes sēdē klātienē un aizstāvēt informatīvo ziņojumu un noslēguma pārskatu.

Revīzijā konstatējām, ka Medību saimniecības attīstības fonda padomes pamatā nav notikušas klātienē un lēmumi saskaņoti elektroniski.

Jau 2011.gadā veiktajā Pētījumā tā autori norādīja, ka Medību saimniecības attīstības fonda iekšējās kontroles sistēma nenodrošina kontroli, ka valsts budžeta līdzekļi ir izmantoti tikai un vienīgi projekta aktivitāšu īstenošanai, un nenodrošina, ka līdzekļu izlietojums ir ekonomiski pamatots.

Revīzijā tika secināts, ka nav veikti būtiski uzlabojumi – joprojām pamatā tiek pārbaudīta tikai kopējo izmaksu atbilstība sākotnēji apstiprinātajai tāmei, noslēguma pārskatiem netiek prasīts pievienot izdevumus pamatojošos dokumentus, kā arī netiek veiktas attaisnojuma dokumentu pārbaudes uz vietas pie projektu īstenotājiem, arī finanšu pārskata forma nav mainīta un ir vispārīga.

Lai arī noslēguma pārskatos par projekta rezultātiem ir jānorāda informācija par dokumentiem, kas apliecina projekta īstenošanu, piemēram, rēķiniem un līgumiem, tomēr sniegtā informācija nav pietiekama, lai pārliecinātos par izdevumu pamatojumu un to atbilstību plānotajiem izdevumiem, piemēram, ne vienmēr ir norādītas rēķinu summas, pakalpojumu sniedzēji.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

apsurds

10.08.2019. 22:43

Skaidris ka izcert vairak .
Kad Putins aizliedza izvest caur Baltijas ostam kokmaterialus /Balansu/1997g un taja laika musu BMGS celtnirki saka buvet divas jaunas piestatnes kugiem .
Kops tiem laikiem koku izvesanas apjoms nau mainijies un ko tad mes izvedam un cik savus mezus izagejam .
Un viens otris ar savu biznesu parvacas uz Piteru un uzsaka tur savu biznesu .
Tas ir tapat ka ar Degvielas biznesu ,ka visa Degviela nak no Krievijas /Polockas/,bet mums stasta ka no Norvegijas vai Somijas.
Visi tankeri nak Ostas ieksa tuksi un ara iet pieladeti ar Degvielu .

Atbildēt

nu

10.08.2019. 21:40

»

...

Tiešām ku ku,tikai smieties vai raudāt par šo jautājumu


tur jau tā Latvijas nelaime, ka pēc padomijas gadiem ir attīstījušies tādi primāti kā ku ku lielā daudzumā, kam darbojas nevis prāts, bet pamatinstinkti - rīt, savākt materiālo bāzi un imitēt vairošanās instinktu. šai radībai grūti salikt 2+2 - nebūs veco mežu, būs cits klimats - kur būs karstums, vētras, vēji, cita flora un fauna.

Atbildēt

Grupējuma slēgts klubiņš miljonu dalīšanai

10.08.2019. 20:47

Revīzijā netika gūta pārliecība, ka salīdzinoši ierobežotais finansējums, kas pieejams Medību fondā, ir izmantots pēc iespējas lietderīgāku un ekonomiski pamatotu projektu īstenošanai.

Finansējums pamatā tiek piešķirts izglītošanas un informēšanas pasākumiem medību jomā vieniem un tiem pašiem projektu īstenotājiem, tajā skaitā gandrīz visiem Medību fonda konsultatīvās padomes locekļu pārstāvēto biedrību/iestāžu projektiem.

Revīzijā secinājām, ka nav izveidots tāds kontroles mehānisms, kas nodrošina iespēju gūt pārliecību par pieprasītā un izlietotā finansējuma pamatotību. Piemērotā prakse liecina par ik gadus zināma finansējuma piešķiršanu noteiktām biedrībām, paļaujoties uz pašu biedrību ieskatiem par projektos īstenojamo pasākumu skaitu un saturu, nevis skaidri noteiktām prioritātēm un izvērtētajām vajadzībām konkrētajā gadā

Vienīgi Medību fondā izlietotā finansējuma kontroli neveic Lauku atbalsta dienests, un šī funkcija ir Zemkopības ministrijas pārziņā. Tomēr faktiski izdevumu kontrole netiek veikta, kas tika norādīts jau 2011.gada Pētījumā. Fondu nosacījumi joprojām neparedz projektu īstenotājiem iesniegt izdevumus pamatojošo dokumentu kopijas, un nav arī paredzētas pārbaudes uz vietas pie projektu īstenotājiem. Arī divos projekta īstenošanu pamatojošos dokumentos – noslēguma pārskatā un izdevumu kopsavilkumā – sniegtā informācija nav pietiekama, lai gūtu pārliecību par izdevumu pamatojumu un to atbilstību plānotajam.

Lai pārliecinātos par projektos attiecinātajiem izdevumiem, veicām pārbaudes uz vietas divās biedrībās un secinājām, ka abām biedrībām pakalpojumu īstenošanu regulāri veic citi uzņēmumi, kuros šo biedrību vadītāji ir arī valdes priekšsēdētāji. Vienā gadījumā šāds uzņēmums faktiski ir īstenojis gandrīz visus projektus vairāku gadu garumā. Piemēram, 2017.gadā trim projektiem sniegti pakalpojumi par 24 235 euro jeb 92% no kopējiem projektu pakalpojuma izdevumiem. Ņemot vērā, ka par pakalpojumiem tiek sagatavoti tikai vispārīgi rēķini, nepievienojot pamatojošos dokumentus, faktiskie izdevumi nav pārbaudāmi.

Atsevišķi ārpakalpojuma uzņēmuma rēķini arī rada šaubas par sniegtā pakalpojuma un tā summas atbilstību, piemēram, komandējuma organizēšana vienam dalībniekam neatkarīgi no komandējuma valsts un komandējuma dienu skaita vidēji izmaksā 800 euro, tostarp komandējuma izdevumi uz Briseli vienai, divām vai trīs dienām bijuši 830 – 850 euro. Ņemot vērā piemēroto praksi, revidentu ieskatā būtu nosakāmi papildu ierobežojumi projekta īstenotājam darboties kā starpniekiem, lai nodrošinātu iespēju izsekot faktiskajiem izdevumiem.

Konstatētās neatbilstības biedrības iesniegtajā noslēguma pārskatā un norādītajos rēķinos, tajā skaitā, par vienu pakalpojumu sagatavojot vairākus rēķinus, liecina par būtiskiem trūkumiem Zemkopības ministrijas kontrolē un nepamatotu izdevumu apstiprināšanu.

Medību likums paredz, ka Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem, medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei, līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās un mednieku izglītošanai.

Medību saimniecības attīstības fonda padome izveidota ar mērķi nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu fonda līdzekļu sadali un kontrolēt to izlietojumu atbilstoši Medību likumā noteiktajiem fonda līdzekļu izmantošanas mērķiem.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

Grupējuma slēgts klubiņš miljonu dalīšanai

10.08.2019. 20:21

Attiecībā uz ziedojuma finansējumu izlietojuma un projektu īstenošanas rezultātā sasniegto rezultātu uzraudzību pastāv nepilnības un būtiskas atšķirības no Meža attīstības fonda valsts atbalsta finansētiem pasākumiem, jo:

 projektu noslēguma pārskatus par projektu īstenošanu nevērtē ziedojumu vērtēšanas ekspertu komisija, tie netiek izskatīti ne Meža attīstības fonda padomē, ne konsultatīvajā padomē. Projektu noslēguma pārskati netiek publicēti Zemkopības ministrijas mājas lapā;

 Lauku atbalsta dienestam, vērtējot projektu noslēgumu pārskatus, nav pieejami projektu iesniegumi, bet tikai plānoto izdevumu tāmes, līdz ar to atkarībā no iesniegtās tāmes detalizācijas dienesta iespējas izvērtēt projektu pēc būtības var būt ierobežotas. Ņemot vērā, ka projekta īstenotājam finansējums tiek izmaksāts 100% avansa veidā, gadījumā, ja projekta īstenošana neatbilst plānotajam, dienestam var rasties grūtības atgūt nepamatoti izmaksāto finansējumu;

 ne finansējuma piešķiršanas nosacījumos ministrijas mājas lapā, ne līgumos par finansējuma piešķiršanu nav norādīta projekta izdevumu kopsavilkuma forma, līdz ar to projektu īstenotāji to izstrādā pēc saviem ieskatiem. Izdevumu kopsavilkumam ir jāpievieno visu darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas, kuru atbilstību pārbauda Lauku atbalsta dienests, papildus veicot projektu pārbaudes uz vietas 1% apmērā.

 ne finansējuma piešķiršanas nosacījumos ministrijas mājas lapā, ne līgumos par finansējuma piešķiršanu nav norādīta projekta izdevumu kopsavilkuma forma, līdz ar to projektu īstenotāji to izstrādā pēc saviem ieskatiem. Izdevumu kopsavilkumam ir jāpievieno visu darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas, kuru atbilstību pārbauda Lauku atbalsta dienests, papildus veicot projektu pārbaudes uz vietas 1% apmērā.

Vienlaikus revidenti vērš uzmanību, ka tā kā nav izstrādāta vienota parauga plānoto izdevumu tāme un projektu iesniedzēji tāmes nereti izstrādā vispārīgas, ne vienmēr ir iespējams izsekot pēc projekta īstenošanas rēķinos norādīto pakalpojumu sasaistei ar sākotnēji plānotajiem mērķiem.

Minēto apliecina Lauku atbalsta dienesta lūgumi sniegt papildu skaidrojumus, piemēram, biedrībai “Zaļas mājas” vairākkārtīgi lūgts sniegt skaidrojumu par iesniegtajiem rēķiniem (par auto nomu, telpu nomu, reklāmas aģentūras pakalpojumiem u.tml.).

!!! Piemēram, par autostāvvietas apmaksu sniegts skaidrojums: “Likteņdārza apmeklējums saistīts ar to, ka sarunās ar cilvēkiem par meža nozari vairakkārt ir saņemti jautājumi par svešu zemju koku sugu introducēšanu Latvijā paredzamo klimata izmaiņu dēļ nākamajos 100 gados. Kā piemērs tika minēts Likteņdārzs ar tur esošām ne Latvijas sugām. Tā kā līdz šim šajā vietā nebiju bijis un nespēju atbildēt uz šo jautājumu, nolēmu apmeklēt Likteņdārzu, lai klātienē gūtu informāciju par koku sugām. Šis brauciens bija tīri informatīvs man kā biedrības vadītājam”.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

Grupējuma slēgts klubiņš miljonu dalīšanai

10.08.2019. 20:16

 Meža attīstības fonda padomē par finansējuma piešķiršanu lemj seši Zemkopības ministrijas pārstāvji, savukārt citās fondu padomēs to īpatsvars ir būtiski mazāks;

 Medību saimniecības attīstības fondā Valsts meža dienesta un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis ir iesaistīts fonda padomē, savukārt Meža attīstības fondā minēto institūciju pārstāvji ir iekļauti konsultatīvās padomes sastāvā.

Revīzijā secinājām, ka, lai arī fondu padomes pieņem lēmumus par projektu atbalstīšanu vai noraidīšanu un konsultatīvo padomju un piesaistīto ekspertu lēmumiem ir ieteikuma raksturs, tomēr vērtējamā laika periodā lēmumi nav atšķīrušies. Līdz ar to faktiski lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz konsultatīvās padomes un ekspertu vērtējumu.

Revīzijā konstatējām, ka minētajām padomēm ir atšķirīgas funkcijas – Medību saimniecības attīstības fonda konsultatīvā padome vērtē projektu iesniegumu atbilstību, turpretī Meža attīstības fonda konsultatīvā padome veic konsultatīvu funkciju. Jānorāda, ka faktiski Meža attīstības fonda konsultatīvās padomes sēdes pēdējo divu gadu laikā nav tikušas sasauktas, tādējādi tās izveidošana un mērķis eksistē tikai normatīvajos aktos.

Atbilstoši fondu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem uz Medību saimniecības attīstības fonda un Meža attīstības fonda konsultatīvo padomju sastāva izveidošanu nav noteikts konkurss. Savukārt ekspertu izvēle, kas vērtē Meža attīstības fonda valsts atbalsta un AS “Latvijas valsts meži” ziedojuma projektus, ir Zemkopības ministrijas (Meža departamenta) kompetencē. INFORMĀCIJA PAR PIESAISTĪTAJIEM EKSPERTIEM NAV PUBLISKA.

Saskaņā ar revīzijas laikā sniegto informāciju, piemēram, Medību saimniecības attīstības fondā interešu grupu pārstāvji piesakās Zemkopības ministrijā un savā lokā deleģē pārstāvjus konsultatīvajai padomei. Revīzijā konstatējam, ka plānoto deviņu pārstāvju vietā faktiski tajā darbojas septiņi, jo no vides un dabas aizsardzības organizācijām netika iesniegts neviens pieteikums. Līdz ar to projektus vērtē trīs mednieku organizāciju un divi zinātniskās institūcijas pārstāvji, kuru pārstāvētās organizācijas arī iesniedz lielāko daļu projektu iesniegumu.

Jāmin, ka atšķirībā no citiem fondiem Medību saimniecības attīstības fonda konsultatīvajā padomē no 2014.gada pārstāvjus no mednieku organizācijām un vides un dabas aizsardzības organizācijām var izvirzīt, ja tajās ir vismaz piecsimt biedru. Lai arī mērķis bijis “ierobežot nelielu biedrību ar šauru kompetenci” pārstāvību, publiski nav pieejams oficiāls biedrību biedru reģistrs, kā arī netika iesniegti izvērtējumu pamatojošie dokumenti, lai gūtu pārliecību, ka grozījumi nav veikti ar mērķi projektu vērtēšanā piesaistīt konkrētas biedrības.

Lai arī konsultatīvās padomes locekļu un ekspertu vērtējumiem ir ieteikuma raksturs, tomēr vērojama prakse, ka sēdēs klātesošie vienojas par atturēšanos vērtēt savu pārstāvēto organizāciju projektus vai ja viņiem ir saistība ar projekta iesniedzēju. Tomēr konstatējām, ka Medību saimniecības attīstības fondā padomes priekšsēdētājs vērtē arī tās mednieku organizācijas projektus, no kuras izvirzīts kā pārstāvis konsultatīvajā padomē, savukārt cits pārstāvis vērtē mednieku organizācijas projektus, kuras valdes sastāvā atrodas. Lai arī formāli šajā gadījumā nav attiecināms interešu konflikts, tomēr, ņemot vērā arī apsvērumu, ka padome pamatā balstās uz konsultatīvās padomes vērtējumiem, iepriekš minētā SITUĀCIJA NAV VĒRTEĀJAMA KĀ ĒTISKA UN IR NEPIEŅEMAMA.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

Ku ku

10.08.2019. 19:53

»

...

Tiešām ku ku,tikai smieties vai raudāt par šo jautājumu


Tā nav atbilde ! Kam vajag vecos kokus ? CO2 jauna audze uznnem labāk !!! Tad kam vajag vecos kokus?,!?!!

Atbildēt

...

10.08.2019. 17:30

»

Ku ku

Kam vajag to vecos kokus


Tiešām ku ku,tikai smieties vai raudāt par šo jautājumu.

Atbildēt

Draugi, mīļie,

10.08.2019. 11:21

KAD MĒS BEIDZOT PIECELSIMIES UN BEIDZOT LEMSIM PAŠI PAR TO, KAS IR MŪSU - PAR MŪSU MEŽIEM?! MŪSU BAGĀTĪBU UN VISU, KAS TAJOS IEKŠĀ. PAR TO, KAS IR ARĪ MŪSU NĀKAMO PAAUDŽU BAGĀTĪBA. REĀLĀ BAGĀTĪBA.
Valsts kontrole jau ir pateikusi priekšā, kā un caur ko tas notiek.
Vai beidzot nepietiks atļaut kaut kādiem uzpirktiem mūsu īpašuma pārvaldniekiem no LVM kopā ar ZM, kaut kādiem piebarotiem LOSPiem, Zemnieku saeimām, Medību fondiem, kāst mūsu dabas resursus un mūsu vietā izlemt, ko cirst, ko un cik izšaut?

Atbildēt

jautātājam

10.08.2019. 10:41

Esi padomājis, kāpēc ir svarīgi grupējumam dabūt piem. sev vajadzīgo valsts sekretāru? Pat ministrs brīžiem nav tik svarīgs.
Kāpēc ir tik svarīgi iegūt Saeimas komisjās priekšsēdētāja, vietnieka vietas? Svarīgākajās. Piem.Saeimas Tautsaimniecības komisjā vai Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tā ir vieta, kur tie likumi tiek austi. Tās redzamās sarunāšanas. Esi bijis uz kādu Saeimas komisjas sēdi?
Un kāpēc ministrijās Iepirkumu komisjas vadītājs viņiem tik svarīgs?
Kāpēc piem. šobrīd Parādnieks aizskrēja un nenormāli gribēja iedabūt sevi SIF padomē? Varētu padomāt, kāpēc?

Atbildēt

fināls

10.08.2019. 10:38

»

kā Kārlis Skalbe 20jos

- Nu kas mums paliks, kad vuisi meži būs izcirsti


sagriezīs metālos tāpat kā zvejas kuģus, dabūs naudu, un koņec !

Atbildēt

kā Kārlis Skalbe 20jos

10.08.2019. 10:28

- Nu kas mums paliks, kad vuisi meži būs izcirsti?
-Nu tie Fortingtona zāģi paliks, tie paliks....

Viss tieši tāpat! tagad paliks visa meža tehnika un gateru zāģi. Tik nez ko ar tiem tad darīs. Vārīs zupā?

Atbildēt

Uh

10.08.2019. 09:50

un meža nozarē naudas pietiek, lai nopirktu jebko "sev vajadzīgo"
bija tāds labas raksts nesen - Kam pieder Latvijas meži. Delfos un citos portālos. Tur var paskatīties gan tos īpašniekus, peļņu, apgrozījumu.
Viss redzams. Liec tik kopā to puzli. Kam šobrīd varētu būt tā interese pa visu makti cirst tievākus un jaunākus kokus?

Atbildēt

un

10.08.2019. 09:40

»

atbilde

nu, un kas tad baro un pasūta partijniekiem sev un savam grupējumam vajadzīgos likumus? Kas par tiem maksā? Caur ko maksā? No kuras tumbočakas tā nauda nāk, ko maksāt par likumiem


un pasūtītājam/iem ir vienalga, kāda partija ir pie varas, jo politiķi neko, pilnīgi neko nenosaka. Tā ir fasāde. Strādā caur dažiem cilvēkiem.

Atbildēt

atbilde

10.08.2019. 09:35

»

jautaajums

Vai tad problēma ir Arvīdā Ozolā?Tās ir tikai sekas.Ozols ir tāds pat partijnieku sistēmas ieliktenis kā,piemēram Levits,nebūs Ozols,ieliks kādu citu lielāko kretīnu.Cēlonis ir partijnieku sistēma


nu, un kas tad baro un pasūta partijniekiem sev un savam grupējumam vajadzīgos likumus? Kas par tiem maksā? Caur ko maksā? No kuras tumbočakas tā nauda nāk, ko maksāt par likumiem?

Atbildēt

jautaajums

10.08.2019. 09:28

»

bet kā tu iedomājies

kā citādi iespējams beidzot nomest Arvīdu Ozolu


Vai tad problēma ir Arvīdā Ozolā?Tās ir tikai sekas.Ozols ir tāds pat partijnieku sistēmas ieliktenis kā,piemēram Levits,nebūs Ozols,ieliks kādu citu lielāko kretīnu.Cēlonis ir partijnieku sistēma.

Atbildēt

pats

10.08.2019. 09:23

ņirdzīgākais bija tas, ka Zakovics intervijā izspļāva - OECD labas pārvaldības principi:)

Atbildēt

fakts

10.08.2019. 09:16

»

dabas draugu kritizētājs

"Vidējie ikgadējie mežizstrādes apjomi kopš 1981. gada katrā desmitgadē ir bijuši lielāki nekā iepriekšējā desmitgadē...


Kārtējā ekvilibristika ar skaitļiem.Jaunaudzes,izcirtumi un krūmi nav meži,bet kopējās koksnes krājā tie tiek ierēķināti.
Latvijā,meži kas vecāki par 100 gadiem palikuši mazāk par 12 procentiem,rezervāti,liegumi,piejūras meži un atsevišķi privātie meži.Stāsts par koksnes sapūšanu ir meli.Mežu masīvi Latvijā iznīcināti,palikuši taisnstūri un kvadrātiņi.

Atbildēt

visi to zina, arī valdībā un Saeimā

10.08.2019. 09:16

ZM Meža departaments + LVM + Rīgas meži + VMD viena banda

Atbildēt

dabas draugu kritizētājs

10.08.2019. 09:03

"Vidējie ikgadējie mežizstrādes apjomi kopš 1981. gada katrā desmitgadē ir bijuši lielāki nekā iepriekšējā desmitgadē. ..."
Kāpēc kā atskaites punkts ņemts 1981.gads? Varbūt tāpēc ka 80-os gados bija mežizstrādes apjoma samazinājums. Ja 70-os gados gadā nocirta ap 7 milj.m3, tad 80-o sākumā ap 4 milj.m3. Mežainums 80-os bija 41%, pašlaik ap 52%. Savukārt kopējā koksnes krāja 1983.gadā bija 383 milj.m3 (grāmata Latvijas meži 1987), pašreiz mežainums 52%, bet kopējā koksnes krāja 667 milj.m3 (2014.g. silavas dati)
interesentiem dati par mežu Latvijā
https://www.vestnesis.lv/ta/id/3633
https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf
http://www.silava.lv/userfiles/file/2017_Erasmus_rokasgramata/2017_07_Erasmus_manual_01.pdf
u.c.

Atbildēt

ZM Meža departamenta amatpersonu atbildība kļūst personīga!!!!!!!

10.08.2019. 08:50

No 1. augusta stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas piešķir tiesības Valsts kontrolei lemt par zaudējumu piedziņu no amatpersonām un darbiniekiem, ja tie valsts vai pašvaldības budžetam radīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Jaunās normas mērķis ir stiprināt amatpersonu atbildību un godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu.

Atbildēt

jautaajums

10.08.2019. 08:48

»

ZZ

Tas nozīmē starptatisku konkursu uz pakalpojumu. Visas ES valstis tā dara


Varbūt pašiem būtu jāizmēž sava saimniecība?

Atbildēt

ZZ

10.08.2019. 08:42

»

Mjā starptautisku:):):):)


Tas nozīmē starptatisku konkursu uz pakalpojumu. Visas ES valstis tā dara.

Atbildēt

jautaajums

10.08.2019. 08:29

»

A

Jauki, ka Pietiek publicē ornitoloģijas biznesa līdera rakstus. Tikai šāds augstas pievienotās vērtības bizness var glābt Latviju


Vai tad raksts ir par ornitoloģijas biznesa līderi?Man likās ka raksts ir par Latvijas mežu iznīcināšanu.

Atbildēt

Mjā starptautisku:):):):)

10.08.2019. 08:11

»

Zalve

Starptautisks iepirkums par visaptverošu auditu jāveic ne tikai par Latvijas tieslietu sistēmu, bet arī par visu meža un laukssaimniecības nozares pārvaldes sistēmu. Visiem meža fondiem, silavām, u.c. atvasinājumiem



Kalpi ,kalpi vācu,zviedru auditu. Neiedomāji lai kāda rietumu valst piekristu ka latvija veic auditu vinu valstī :):):)

Atbildēt

Jautājums

10.08.2019. 00:05

Ko tas Zakovics darīs, kad padzīs Strīpnieku? Bezdarbnieks līdz pensijai? Grūti iedomāties kādu amatu.

Atbildēt

nu

09.08.2019. 22:42

»

eh

Kas tieši bija meli? Ka ievērojami samazināsies nodarbinātība, ja būtisku mežu daļu atstās sapūšanai? Tu vispār apjēdz, cik lielu daļu no Latvijas eksporta ieņēmumiem dod mežsaimniecība, kokrūpniecība, un, ka saimniecisko darbību šajā jomā būtiski samazinot, sekas tieši vai netieši izjutīs ik katrs ...


kad izcirtīs visu, kas tad dos tos eksporta ieņēmumus, jo tādā tempā izcērtot arī jaunos kokus, tie nekad nespēs ataugt, lai veidotu mežu, kas savukārt, veido mūsu Latvijas mikroklimatu, kas savukārt, ietekmēs to pašu mežu augšanu - vējus, vētras, karstumu, ugunsgrēkus uttttttttt.

Atbildēt

nja

09.08.2019. 22:38

»

cik var

tos pseido putnu draugus šeit lasīt...


pasaules līmeņa uzņēmums????Smiekli nāk...Latvijas valsts izsaimniekotājs un klimata izmaiņu veicinātājs, tups, primitīvs, neko neražojošs, dabas resursu izmantotājs, dzīvās vides iznīcinātājs un nekas vairāk.

Atbildēt

jautaajums

09.08.2019. 18:18

»

jautaajums

Cirst mežus vai mežā nocirst tik cik vajag ģimenei , dzimtai


Visi nebarojas no valsts līdzekļiem. Dažu dzimta i bērnus skolo, i slimības ārstē par saviem līdzekļiem. Tā ir meža īpašnieku dzimta, kas šo mežu ir iestādījusi un kopusi, ne Tava vai Ķerus.

Atbildēt

Zalve

09.08.2019. 17:17

Starptautisks iepirkums par visaptverošu auditu jāveic ne tikai par Latvijas tieslietu sistēmu, bet arī par visu meža un laukssaimniecības nozares pārvaldes sistēmu. Visiem meža fondiem, silavām, u.c. atvasinājumiem.

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...