Vēlos izgaismot dažus jautājumus, kur "Latvijas valsts mežu" pārstāvja teiktais nebija gluži "visa patiesība un tikai patiesība"
Viesturs Ķerus08.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mežsaimniecība ir faktiski tā nozare, kur tie procesi, kas notiek dabā – fotosintēze, gaisma – mēs viņu varam veicināt vai mēs viņu varam atstāt dabiskai atjaunošanai, un es domāju, ka sabiedrības interesēs ir veicināt. (Edvīns Zakovics, AS "Latvijas valsts meži" valdes loceklis raidījumā "Krustpunktā", 07.08.2019.)
Šodien atskatīsimies uz Latvijas Radio 7. augusta raidījumu "Krustpunktā", kur tika izvaicāts AS "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Edvīns Zakovics (skatāms šeit). Nevar nepiekrist E. Zakovica minētajam, ka sabiedrības interesēs ir veicināt gaismu, tāpēc vēlos izgaismot dažus jautājumus, kur LVM pārstāvja teiktais nebija gluži "visa patiesība un tikai patiesība".
FSC standarts ir
Raidījuma sākumā E. Zakovicam tiek uzdots jautājums par to, ka pusē apsaimniekotās platības LVM vairs nav ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāta FSC. E. Zakovics, turoties pie LVM komunikācijas vadlīnijām, norāda, ka sertifikāts, ko paši savulaik pasnieguši kā garantiju ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, nemaz nav tik svarīgs, un uzsver, ka galvenais iemesls tam, ka LVM atteikušies no šī sertifikāta pusē apsaimniekoto mežu, ir neskaidrības ar FSC standartu Latvijai (pie neskaidrībām, protams, vainojot vides organizācijas).
Šeit droši vien nebūtu vietā izplūst detaļās, kā LVM paša E. Zakovica personā cītīgi bremzēja nacionālā standarta izstrādi, brīžiem novedot diskusijas līdz pilnīgam absurdam. Svarīgāk būtu atzīmēt, ka, lai gan formāli nacionālā FSC standarta Latvijā tiešām nav, reāli pavisam skaidri un LVM izmantojami pagaidu standarti ir (turklāt atrodami pašu LVM interneta lapā šeit).
Jā, vēl nav skaidrs, kāds būs jaunais standarts. Nav arī skaidrs, pēc cik gadiem tas stāsies spēkā, bet pilnīgi skaidrs, ka šogad un nākamgad LVM par to vēl nebūs jāsatraucas. Tāpēc tas, ka LVM atteikušies no FSC sertifikāta pusē apsaimniekoto mežu jau 2016. gadā, drīzāk liecina par nespēju izpildīt esošo standartu prasības, nevis bailes no jaunā standarta.
Mežus cērt arvien vairāk
No raidījuma vadītāja teiktā, ka paliek arvien vairāk izcirtumu, E. Zakovics veikli izvairās, sākot stāstīt, kā tiek aprēķināti pieļaujamie ciršanas apjomi valsts mežos, taču uz skaidru Arņa Krauzes jautājumu: "Vai mežus mēs cērtam arvien vairāk?" atbild ar tikpat skaidru: "Nē."
Taču fakti neliecina par labu šim "nē". Vidējie ikgadējie mežizstrādes apjomi kopš 1981. gada katrā desmitgadē ir bijuši lielāki nekā iepriekšējā desmitgadē. Jā, pēdējā desmitgade vēl nav noslēgusies, bet, lai vidējie ikgadējie mežizstrādes apjomi būtu iepriekšējās desmitgades līmenī, 2019. un 2020. gadā mežizstrādes apjomam būtu jābūt zem 8 milj. m3 gadā, t.i., tik zemiem, kā tie nav bijuši kopš 1997. gada. Šāds ciršanas apjomu kritums laikam nav pārlieku reāls.
Arī skatoties pa gadiem, redzams, ka pēdējos gados jaunradīto izcirtumu platības tikai aug, pērn sasniedzot augstāko līmeni šajā gadsimtā.
LVM ietekmē plašsaziņas līdzekļus
Tā kā reizēm tieši es esmu tas, kura dēļ "pa muguru" par nepareizu publikāciju vai sižetu no LVM dabū kāds no plašsaziņas līdzekļiem, par šādiem gadījumiem esmu dzirdējis daudz.
Šeit gribu teikt lielu paldies Sarmītei Kolātei par šī jautājuma aktualizēšanu, jo esmu pārliecināts, ka LVM ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem ir lielāka nekā Aivaram Lembergam u.c. izslavētajiem oligarhiem, bet līdz šim neviens par to publiski nav atļāvies runāt.
S. Kolāte kļūdījās tikai tajā, ka šie aizrādījumi esot "maigi". Nē, vismaz tajos gadījumos, par ko es esmu dzirdējis, no maiguma nav bijis ne smakas, bet sarunas ir bijušas agresīvas un visnotaļ nepatīkamas, reiz pat atstājot adresātu asarās un neizpratnē, ko viņš tādu izdarījis (jo reklāmas daļa acīmredzot nav zinājusi par nevēlamu publikāciju vienā no izdevniecības žurnāliem).
Jā, E. Zakovicam taisnība, ka šie zvani nenāk no LVM valdes locekļiem. Tajos gadījumos, par ko man zināms, zvanītājs bijis LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
LVM "ziedojumi" finansē LVM vēlamo propagandu
Šķiet, visvairāk no patiesības E. Zakovics aizmaldījās, sākoties sarunai par LVM "ziedojumiem". LVM pārstāvis grib skaidri norādīt, ka "mēs nekādus tieši portālus nefinansējam" (šeit LVM finansējuma saņēmēju sarakstā atradīsiet vismaz trīs dažādus portālus).
Raidījums "De Facto" savā sižetā nesen ziņoja (sk. šeit), ka Meža attīstības fonda padomē, kas vērtē šo "ziedojumu" piešķiršanu, ir pārstāvji arī no LVM un Latvijas Meža īpašnieku biedrības (kuras vadītājs ir LVM padomes loceklis). To, vai šī informācija atbilst patiesībai, pārbaudīt nevaru, jo Zemkopības ministrijas interneta lapā publicētais MAF padomes sastāvs ir acīmredzami novecojis, taču, ja atbilst, tad pašu LVM un LVM pārstāvētās LMĪB klātbūtni lēmumu pieņemšanā par LVM "ziedojumiem" grūti nosaukt kā citādi kā vien par tiešu finansēšanu.
Un tad pienāca vienīgā reize, kad, raidījumu klausoties, gandrīz sāku smieties - E. Zakovics: "Mēs nevaram ietekmēt tos pieteikumus, kas nāk uz Meža attīstības fondu." Šeit vietā citēt nesen publicēto Valsts kontroles ziņojumu (pilnībā lasāms šeit): "Analizējot atbalstītos un īstenotos projektus, secinājām, ka ik gadu lielākais finansējums sabiedrības informēšanas pasākumiem tiek piešķirts biedrībām – “Zaļās mājas” un “Latvijas Mežu sertifikācijas padome”."
LVM ir biedrs un līdz ar to finansētājs abām šīm organizācijām, turklāt LVM pārstāvji ir abu šo organizāciju padomēs (t.sk., pats E. Zakovics LMSP). Savukārt Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija, kas stāv aiz portāla "Zeme un valsts", cik var spriest pēc LVM interneta lapā (šeit) rodamās informācijas, ir tā pati LMĪB, kuras padomē arī ir LVM pārstāvis. Vai, zinot visus šos faktus, mums tiešām vajadzētu ticēt, ka LVM nevar ietekmēt projektus, kas tiek iesniegti Meža attīstības fondā?
Dabas aizsardzība nemazina nodarbinātību meža nozarē
Runājot par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā (par ko varat parakstīties šeit) E. Zakovics pauž bažas par to, kas notiks ar cilvēkiem, kas mežā strādā, satraucoties, ka viņiem nāksies aizbraukt. Līdzīgi argumenti tiek piesaukti gandrīz katru reizi, kad runa par dabas aizsardzību mežā - vai tā būtu mikroliegumu veidošana mazajam ērglim, vai īpaši aizsargājamu meža biotopu saglabāšana. Tajā pašā laikā nav neviena aprēķina (vismaz publiski atrodama), kas ar faktiem (nevis tikai bažām) pierādītu dabas aizsardzības esošo vai prognozējamo negatīvo ietekmi uz nodarbinātību meža nozarē.
Faktiski galvenais faktors, kas mazina darbavietu skaitu meža nozarē ir pašas nozares attīstība. Un arī bažas par šiem cilvēkiem ir visai liekulīgas, jo, demonstrējot zemāk redzamo diagrammu Meža konsultatīvās padomes sēdē, Zemkopības ministrijas pārstāvis norādīja, ka pēdējos gados "nekas īpaši mainījies nav". Kā redzams, šis "nekas īpašs" ir nodarbināto skaita samazinājums par astoņiem tūkstošiem kopš 2013. gada. Neviens LVM pārstāvis nepiecēlās paust bažas par šiem astoņiem tūkstošiem cilvēku, kam varbūt nāksies aizbraukt...
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
