Vēlētāju biedrības priekšsēdētājs: tieslietu ministrs darba laikā čato par Taizemes pludmalēm
PIETIEK01.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā vietā, lai rūpētos par maksātnespējas jomas sakārtošanu un citu būtisku problēmu sakārtošanu, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sociālajos tīklos sarakstās ar žurnālisti Elitu Veidemani un dod derīgus padomus, piemēram, „ļaut zivtiņām paskrubināt pēdas”, - šādu ministra darba laika nodarbi fiksējis Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētājs Vilors Eihmanis.
„Tur ir ļoooti viltīga saule. Piecepumā var iegrābties vienā rāvienā, kas var samaitāt visu ceļojumu. Esi piesardzīga!;) Iesaku katru dienu izmantot masāžu, ļaut zivtiņām paskrubināt pēdas, saēsties pasaulē garšīgākos mango, ananāsus un citus augļus!:) Jā, un vēl viens ieteikums. Labāk izmantot tikai WiFi interneta pakalpojumus. Ja izmanto mobilo internetu (modemu), var iegrābties milzīgos parādos...”
Kā novērojis Eihmanis, šādus sirsnīgus padomus tieslietu ministrs devis žurnālistei, kura atrodas Rajongā Taizemē. Turklāt vēlētāju biedrības priekšsēdētāja uzmanību piesaistījis tas, ka, spriežot pēc sarakstes veikšanas datiem, tieslietu ministrs ar žurnālisti „čatojis” darba laikā, kad viņam it kā vajadzētu veikt ministra pienākumus.
Saistībā ar novēroto Eihmanis ir vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan Valsts kontrolē, norādot: „Cilvēkiem nav pieejamas taisnīgas tiesas. Ilgus gadus tiesas par to tiek kritizētas. Par to uz sūdzībām Dzintars Rasnačs pēc būtības neatbild. Lai gan kā ministrs no nodokļu maksātāju naudas saņem labu algu. Ministrs darba laikā čato ar Elitu Veidemani. Pa kuru laiku viņš strādā?”
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt no Rasnača atbildi uz jautājumu – vai tiešām sarakste notikusi darba laikā un, ja jā, kā viņš to var skaidrot. Kā zināms, iepriekš bēdīgi slavenā „līgavaiņa skapja” pārvadāšanu ar ministrijas auto Rasnačs skaidroja – viņš to esot spējis paveikt no darba brīvajā laikā.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
