Vēlētāju biedrības priekšsēdētājs: tieslietu ministrs darba laikā čato par Taizemes pludmalēm
PIETIEK01.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā vietā, lai rūpētos par maksātnespējas jomas sakārtošanu un citu būtisku problēmu sakārtošanu, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sociālajos tīklos sarakstās ar žurnālisti Elitu Veidemani un dod derīgus padomus, piemēram, „ļaut zivtiņām paskrubināt pēdas”, - šādu ministra darba laika nodarbi fiksējis Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētājs Vilors Eihmanis.
„Tur ir ļoooti viltīga saule. Piecepumā var iegrābties vienā rāvienā, kas var samaitāt visu ceļojumu. Esi piesardzīga!;) Iesaku katru dienu izmantot masāžu, ļaut zivtiņām paskrubināt pēdas, saēsties pasaulē garšīgākos mango, ananāsus un citus augļus!:) Jā, un vēl viens ieteikums. Labāk izmantot tikai WiFi interneta pakalpojumus. Ja izmanto mobilo internetu (modemu), var iegrābties milzīgos parādos...”
Kā novērojis Eihmanis, šādus sirsnīgus padomus tieslietu ministrs devis žurnālistei, kura atrodas Rajongā Taizemē. Turklāt vēlētāju biedrības priekšsēdētāja uzmanību piesaistījis tas, ka, spriežot pēc sarakstes veikšanas datiem, tieslietu ministrs ar žurnālisti „čatojis” darba laikā, kad viņam it kā vajadzētu veikt ministra pienākumus.
Saistībā ar novēroto Eihmanis ir vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan Valsts kontrolē, norādot: „Cilvēkiem nav pieejamas taisnīgas tiesas. Ilgus gadus tiesas par to tiek kritizētas. Par to uz sūdzībām Dzintars Rasnačs pēc būtības neatbild. Lai gan kā ministrs no nodokļu maksātāju naudas saņem labu algu. Ministrs darba laikā čato ar Elitu Veidemani. Pa kuru laiku viņš strādā?”
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt no Rasnača atbildi uz jautājumu – vai tiešām sarakste notikusi darba laikā un, ja jā, kā viņš to var skaidrot. Kā zināms, iepriekš bēdīgi slavenā „līgavaiņa skapja” pārvadāšanu ar ministrijas auto Rasnačs skaidroja – viņš to esot spējis paveikt no darba brīvajā laikā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
