Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Arturs Priedītis
05.10.2018.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā romāna nosaukuma ir aktuāli sakarā ar Saeimas vēlēšanām. Latvijas parlamenta vēlēšanām piemīt gan spožums (liela vērtība), gan posts (liela nevērtība).

Saeimas vēlēšanu liela (vislielākā!?) vērtība ir zinātniskā vērtība. Saeimas vēlēšanas ir tematiski daudzpusīgs un analītisku prātu veldzējošs materiāls latviešu tautas un tās inteliģences izpratnei. Saeimas vēlēšanas palīdz uztvert tautas nākotnes izredzes, izritinot etnopsiholoģiski un etnosocioloģiski futūristiskas ainas.  

Par Saeimas vēlēšanu nevērtību nav vajadzīgs daudz lauzīt galvu. Nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstiskumā ir iespējama vienīgi vēlēšanu simulēšana. Tiekamies ar tādu pašu vēlēšanu simulēšanu kā padomju iekārtā. Citu variantu nav un nevar būt ne teorētiski, ne praktiski. Kriminālajā kapitālismā (kapitālisma viskroplākajā modifikācijā) parlamenta vēlēšanām nevar būt nekādas pragmātiskās jēgas. Pragmātisma ikvienu impulsu momentā noslāpē oligarhijas Astoņkājis ar saviem valdošās kliķes un varas inteliģences sargsuņiem.

LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu nacionāli metafiziskā huligānisma formātā organizētā LR atjaunošana iezvanīja pragmātisma sabrukumu politikā un ekonomikā. Patiesībā iezvanīja sabrukumu latviešu dzīves visos segmentos. Un, lūk, šis sabrukums tad arī ir tā zinātniskā vērtība. Tas nebūt nav absurds. Sabrukuma gars, sabrukuma mentalitāte, sabrukuma formas, sabrukuma sekas ir analītiski ļoti vajadzīgs un ļoti noderīgs materiāls. Ja tas netiek cītīgi un vispusīgi izpētīts, tad nav iespējams pārvarēt sabrukumu, tad nav iespējams mācīties no sabrukuma analīzes secinājumiem un nav iespējams savlaicīgi izvairīties no jauna sabrukuma.

Piemēram, „perestroikas” un PSRS sabrukuma analīze mums ir iemācījusi, kādā veidā var apmānīt tautas un visu cilvēci ar tādiem skaistiem vārdiem kā „atklātība”, „brīvība”, „demokrātija”. Ja cilvēkiem (tajā skaitā šo rindu autoram) 80.gadu otrajā pusē būtu tās zināšanas, kas ir šodien, tad tā laika notikumiem būtu pilnīgi cits saturs un pilnīgi citas formas.

LR nav suverēna valsts. Tāpēc Saeima var vienīgi tēlot suverenitāti, – politiskā niecība var ieņemt neatkarīga politiskā subjekta pozu. To šī politiskā niecība drīkst droši darīt. Tautas vairākuma viena daļa nespēj atšķirt organiski dabisku pozu no pozas smieklīga simulakra. Savukārt tautas vairākuma otra daļa izliekas neredzam pozas nedabiskumu un turpina pašapmānīgi jūsmot par „brīvību” un „neatkarību”. Latviešu tautas vairākums tās inteliģences vadībā nevēlas atzīt, ka tauta un tās valsts institūti bez suverenitātes nespēj patstāvīgi elpot un nepārtraukti izjūt asfiksiju – patoloģisku skābekļa trūkumu organismā sakarā ar elpošanas traucējumiem. Tāda ir realitāte.

Latviešu tauta no 2004.gada atrodas politiskā asfiksijā. Tas skābeklis, ar ko latviešu tautu mākslīgi (zombējoši) elpina mūsu citvalstu saimnieki un viņu izdresētie vietējie deģenerāti, nav labs skābeklis. Tas steidzina tautas garīgo, intelektuālo, morālo trūdēšanu, kas uzskatāmi izpaužas „otrās republikas” Saeimas vēsturē. Saeima funkcionē kā lēta un aprobežota prostitūta, kura nekad „kompetences izglītībā” nespēs apgūt jaunu profesiju un kurai pat kurtizānes statuss kļūs nesasniedzams ideāls. Kurtizānēm, pērkamām elegantām sievietēm, ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Ovālajā kabinetā, Briseles kambaros, Kremļa cellēs nav ne smakas no augstākās sabiedrības. Tur sēž prasti senās profesijas klienti, kuri norēķinās ar ES un citu fondu naudu un laiku pa laikam atļauj latviešiem pirkt metāllūžņus bruņojuma mulāžām Ādažu apkaimē.

Līdz šim katra Saeima faktiski ir bijusi virtuoza protitūta, par naudu izpildot jebkuru vietējās kriminālās oligarhijas un starptautisko finansiālo avantūristu pasūtījumu. Kā zināms, LR noziegumu brīvība ir juridiski nostiprināta Saeimā nobalsotajos likumos. Par to lielās paši ilggadējie deputāti ar snobu Jurkānu priekšgalā. Tāpēc pret Saeimas ikvienu deputātu nākas izturēties kā pret brīvībā palaisto negodīgo romiešu vergu Trimalhionu – Rietumu civilizācijā visvecākā romāna „Satirikons” tēlu. Viņa vārds (trimalchio – trīskārt pretīgs) izsaka viņa trīskārtējo pretīgumu.

Arī mūsu deputāti ir trīskārt pretīgi. Viņi priekšvēlēšanu laikā (1) sola tautai sagādāt visvisādus labumus un novērst „the problems of living”, (2) Bruņinieku namā tēlo valstiski domājošus ģēnijus, un tajā pašā laikā (3) paklausīgi izpilda ikviena naudas maisa (oligarha jeb, smalkāk sakot, „homines singulares” - privātpersonas) pavēles, kā arī vairākkārt ir pieķēzījuši Satversmi – svētu piemiņu no latviešu īstās valsts. Saeima, deputāti, viņu noziedzīgā darbība jau sen ir zaudējusi lingvistisko cieņu un piespiedusi publicistikā lietot vistiešākos un reizē visskarbākos vārdus parlamentārās bezjēdzības kritikā.

2018.gada Saeimas vēlēšanās tiekamies ar ļoti agresīvu paaudžu maiņu. Tajā idejiskajā mistrojumā, ko nākas dēvēt par Latvijas politiku, „ienāk” jauni censoņi. Tas notiek līdzšinējā manierē – „ejot politikā”. „Politikā iet” paaudze, kura „perestroikas” laikā vēl neapmeklēja skolu vai apmeklēja kādu no pamatskolas pirmajām klasēm.

Pēcpadomju Latvijā par politiķiem dēvētie indivīdi gandrīz visi ir „gājēji politikā”. Tādi nav vienīgi „bijušie” brigmaņi, lembergi, ameriksi, urbanoviči un citi no LKP/VDK morālo kastrātu bara. Pārējie visi ir diletanti, neprofesionāļi, Dieva neiesvētīti politikā un valsts lietās. Saprotams, viņi par politiku neko nav lasījuši un nav studējuši speciālo literatūru. Valsts vadīšanas tehnoloģija un metodoloģija, taktika un stratēģija viņiem ir pilnīgi nezināma pasaule. Bet tas nekas. Viņu sirdsapziņu tas nemoka. Kaut kādu apsvērumu vadīti viņi ir nolēmuši pamest līdzšinējo darbu un „iet politikā”. Apsvērumi ir dažādi. Viena aktrise-deputāte neslēpa, ka viņai ir vajadzīga nauda. Viens puisis no Rīgas lidostas savu „iešanu politikā” nesen skaidroja ar iespēju tikt pie „kāda amata”. Uz „gājējiem politikā” nav jēgas dusmoties par viņu sociālo bezatbildību. Jēga dumoties būtu tad, ja LR būtu īsta neatkarīga valsts ar īstu neatkarīgu parlamentu. Nav liela nelaime, ja valsts un tā parlamenta simulēšanā „ienāk” politikā pilnīgi neaptēsti kadri. Ja būtu īsta valsts, tad tas, protams, nemaz nenotiktu. Īstas valsts labā strādātu īsti speciālisti – Dieva iesvētīti politiķi.

Piemēram, nedusmojos uz bijušajiem darbabiedriem Zinātņu akadēmijā Inu Druvieti un Janīnu Kursīti par „iešanu politikā”. Tā pat ir labāk. „Ieejot politikā”, abas biedrenes uz kādu laiku pārtrauc pietaisīt zinātni, kurā viņas nav Dieva iesvētītas tāpat kā nav Dieva iesvētītas politikā. Tiesa, uz Janīnu tas ne visai attiecas. Viņai „ieiešana politikā” bija līdzeklis vēl vairāk pietaisīt zinātni un vēl vairāk nopelnīt.

Neapšaubāmi, paaudžu maiņa ir neizbēgams process. Astoņkāja sargsuņi noveco un nogurst no sēdēšanas Bruņinieku namā.

Piemēram, snobs Jurkāns nogura un aizgāja pensijā. Viņa un viņam līdzīgu aizgājēju vietā politikā „ienāca” svaigāki spēki. Līdz šim tas notika bez liela trokšņa, un parlamenta sēdētāju paaudžu maiņa neieguva tik agresīvu vērienu.

13.Saeimas vēlēšanas manāmi atšķiras no parlamenta iepriekšējām vēlēšanām. Diemžēl atšķiras ne tikai ar agresivitāti, bet atšķiras ar „politikā gājēju” cilvēcisko kvalitāti. Un tas ir galvenais. Īstenībā agresivitāti nosaka attiecīgā cilvēciskā kvalitāte. Tiekamies ar latviešu inteliģences jaunu morālo un intelektuālo pakāpi. Tā ir „brīvvalstī” sasniegta pakāpe. Tās zinātniskā vērtība izpaužas tajā ziņā, ka iegūstam priekšstatu par nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstiskuma ietekmi uz audzināšanu un izglītību. Mūsu priekšā ir nostājies kapitālisma viskroplākās modifikācijas antropoloģiskais rezultāts – inteliģences garīgās, intelektuālās, morālās trūdēšanas rezultāts, inteliģences (tautas!?) sabrukuma rezultāts.

Zinātnes pienākums ir noskaidrot, vai sabrukuma rezultāts ir tikai audzināšanas un izglītības (kultūras vides) rezultāts jeb arī ģenētiskā mantojuma rezultāts. Tātad ir jāatbild uz jautājumu „Kā varēja rasties jaunatnes prāva daļa, kura sevi neapgrūtina ar mācīšanos, studēšanu, lasīšanu, domāšanu, profesionalizāciju, morālo atbildību, pašcieņu, pašlepnumu?”. Tāpat atbildi gaida jautājums par etniski strukturālo paradoksu: „Kāpēc tautas izglītotākā daļa (inteliģence) ir tautas nevērtīgākā daļa un cilvēkiem ar ne visai augstu izglītību ir cienījamāka cilvēciskā stāja nekā cilvēkiem ar augstāko izglītību un zinātniskajiem grādiem?”. Un vēl ir jautājums „Kā tā varēja notikt, ka audzināšana un izglītība nav devusi prāta un dvēseles gaišumu, bet sekmējusi izlaidību, mežonību, idiotismu, stulbumu, iracionālu rīcību un primitīvu valodu?”.

Tā vien liekas, ka tik tikko uzskaitītās nelaimes ir „brīvvalstī” realizētās audzināšanas un izglītības leģitīms sasniegums. Izpaužas demence (iegūta garīgā atpalicība), bet nevis oligofrēnija (iedzimta plānprātība). Atbildi uz šiem jautājumiem lielā mērā sniegs elektorāta pozīcija 6.oktobrī. Todien atklāsies, vai pret uzskaitītām nelaimēm ir jāizturas kā pret leģitīmu sasniegumu, par kuru tautā nav nekāds uztraukums un protests.

No vienas puses nekā jauna nepiedzīvojam. Zinātne ir analizējusi daudzus vēsturē sastopamos etniskos un impēriskos sabrukumus. Zinātne ir formulējusi sabrukuma likumsakarības.

Piemēram, likumsakarību par cilvēcisko kvalitāti sabrukuma laikmetā. Izrādās, sabrukuma laikmetā vienmēr uzrodas tipi, kuri sociuma visiem procesiem uzspiež pretenciozu sintētisku auru. Tā ir pelēcības, viduvējības, amoralitātes, bezjēdzīguma, grafomānijas, šarlatānisma, neaptāvinātības, nekulturālības, neizglītotības, izvirtības, samākslotības, mietpilsonības, tumsonības aura. Šī aura sevī uzsūc un sintezē visas iespējamās nelaimes, kādas var atklāties cilvēciskajā pagrimumā. Sociuma priekšgalā nostiprinās melni tārpi bez ticības taisnīgumam, patiesībai, tiesiskumam, mīlestībai, godīgumam, ģimenei, tautai, valstij, bez pienākuma un atbildības apziņas. Tie ir melni tārpi, kuri nekad nesēdēs divi uz viena zirga (tamplieru brīvprātīgās nabadzības simbols), bet centīsies piekļūt pie treknākās siles.

Homoseksuālistu, „par-politikas” idiotu, noziedznieku bordānu, jurašu, strīķu, klauna-dauna atbalstītāju jūra diemžēl nav stohastiska (nejauša, gadījuma rakstura) parādība. Tā nav arī akcidentāla (otršķirīga, sekundāra) parādība, bet gan ir dominējošā, prioritārā, primārā parādība Saeimas vēlēšanu kontekstā. Tā ir latviešu inteliģences jaunas kārtas agresīva pašprezentācija, jo tauta, vienkāršā tauta, nav lūgusi viņus pārvaldīt Latviju. Agresivitātes enerģiju nodrošina netaktiskums, nekorektums, nekaunība, difamācijas brīvība – interneta milzīgās iespējas celt neslavu oponentiem un nomelnot citus kandidātus. „Politikā ejošās” jaunās paaudzes stulbums neļauj saprast, ka pēc 6.oktobra varbūt nāksies visiem brālīgi sēdēt vienā telpā, korī dziedāt himnu un kopīgi „domāt par tautu”. Vai tas būs iespējams pēc pirmsvēlēšanu mežonīgās lamāšanās?

2018.gada vēlēšanās pirmo reizi ir konstatējams „vecās gvardes” apjukums un pat gatavība padoties. Iespējams, sāk izpausties „vecās gvardes” sensila demence – vecīguma un vecuma nespēka diktēta gribas vārgulība. Pat tikai 65 gadus vecais oligarhijas pīlārs Lembergs sāka tiražēt naidīgas prognozes, kuru izcelsme noteikti ir stihiskas dusmas par savu nevarību.

Bet pats nepatīkamākais ir tas, ka agresīvā paaudžu maiņa Bruņinieku namā neattiecas tikai uz parlamentu. Šī maiņa attiecas uz visu latviešu tautu. Jaunās inteliģences sejas vaibsti ir liecība tam, kāda būs visas latviešu tautas sejas izteiksme nākotnē.

Novērtē šo rakstu:

51
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

21

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...