Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlēšanu sistēmas maiņa būtiski neietekmēs cilvēku domāšanas veidu. Pārmaiņas nesīs latviešu politiķu rakstura maiņa, veidojot jaunu vērtību sistēmu, kas sakņojas pašcieņā un taisnīguma apziņā.

Pirms mehāniski mainīt tautas priekšstāvju ievēlēšanas kārtību, daudz svarīgāk būtu sākt diskusiju par Latvijas atpalicības cēloņiem, kas, manuprāt, sākās ar pakāpenisku valsts neatkarības zaudēšanu.

Tagad jau ir skaidrs, ka atkārtot Latvijas pirmskara saimniecisko izrāvienu no pēdējām vietām Eiropā 1920. gados līdz iekļūšanai pirmajā desmitniekā pēc nieka 15 gadiem nav iespējams bez savas neatkarīgas Centrālās bankas un monetārās sistēmas.

Ja pirms Otrā Pasaules kara Latvija bez kādiem SVF, PB vai ECB aizņēmumiem bez grūtībām ar savas Latvijas bankas garantijām spēja emitēt latus gan Ķeguma HES, gan Eiropā modernākās Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcas būvniecībai, uzsākt vieglo un kravas auto un lidmašīnu ražošanu, spēja izstrādāt tehnoloģijas Minox, elektrotehnikas un darbgaldu ražošanai VEFā, kā arī katru gadu atvērt desmitiem jaunu un modernu skolu, tad skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu dalības noteikumiem ES.

Otrs jautājums ir latviešu tiesību aizsardzība savā valstī. Pat pēc juridiskas neatkarības atjaunošanas latvieši savā valstī necienīgi samierinās ar “mazākā brālīša” statusu. Katrs okupantu pēcnācējs var ņirgāties un pazemot latviešus Rīgā, Liepājā vai Daugavpilī, jo aizsargu organizācijas nav, bet policijas vairākums pat nesaprot latviski.

Zemessardze, kas sākumā tika veidota ar ieceri aizvietot aizsargus, laikus tika neitralizēta, pabāžot to zem Bruņotajiem spēkiem. Visa latviskas valsts neesamība visspilgtāk bija labi redzama pēdējo 20-25 gadu garumā pie Brīvības pieminekļa 16. martā, kad mūsu leģionāri un viņu pēcteči bez ordas ieklīdeņu svilpieniem nevarēja mierīgi nolikt ziedus, godinot savus kritušos biedrus.

Piekrītu Alvim Hermanim, ka esošās partijas nav ieinteresātas nopietni mainīt situāciju, tomēr vispirms laikam būtu nepieciešama jauna masveidīga tautas kustība, kas apvienotu sākumā ideālistus – patieso tautas inteliģenci –, kuri spētu godīgi atzīt, ka esam strupceļā un galvenais uzdevums būtu faktiska latviešu valsts neatkarības atjaunošana.

Vispirms jāvienojas, vai mums vajadzīga tāda valsts, kuras vadītāji nerāpos pēc uzslavām uz Briseli, neatkarīga valsts, kuras pilsoņiem, nevis ārzemniekiem, piederēs gan bankas, gan uzņēmumi, gan zeme un tiesības pašiem izlemt, kas ir normāla ģimene, kā apstrādāt savu zemi vai cik zaļi vēlamies dzīvot ar saviem milzīgajiem kūdras un koksnes krājumiem!

1918. gada 18. novembrī uz skatuves iznāca latvieši, lai pasludinātu savu valsti. Tur nebija ne krievu, ne vācu, ne citu minoritāšu pārstāvju, jo tiem jau bija vai tika dibinātas savas valstis. Šo patiesību aizmirsām pārāk ātri, tomēr tagad pienācis laiks iztaisnot muguru un skaidri pateikt, ka buldurēšanas laiks par "integrāciju", "iekļaujošu sabiedrību", nabaga septiņdesmitgadīgiem vecīšiem, kas 50 gados nav spējuši iemācīties latviski, ir beidzies. Šī ir latviešu nācijas valsts, kas to nav sapratuši, laipni lūgti uz visām debess pusēm!

Novērtē šo rakstu:

112
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi