Vēlēšanu boikotēšana nāk par labu esošajai varai: tas ir jāsaprot
Inga Jaunzeme05.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Matemātika: ŠĪS VĒLĒŠANAS BŪS PROTESTA BALSOJUMA VĒLĒŠANAS. Vai nu, vai nu. Tas ir jāsaprot.
Mans aicinājums: IET uz vēlēšanām un PAŅEMT LĪDZI vismaz 2 balsstiesīgos, kas nav gājuši vēlēt. Tādējādi tiks nodrošināta un PAPLAŠINĀTA PĀRSTĀVĪBAS BĀZE. Un vēlēšanu rezultāts tad arī būs vislabākā tautas gribas izpausme.
Tagad tā ir ap 35% balsstiesīgo, kas ievēlēja tos, kuri mums ir tagad: "draugi, ir labi" + runu kalambūri Pils 3.
MATEMĀTIKA: Ja katrs paņems līdzi vēl 2 cilvēkus, tad vēlēšanu bāze būs 35x3 un noklās 100%. OK, simts nekad nebūs, bet pat 70-80% būtu ļoti labs vēlēšanu aktivitātes rādītājs iepretim pasivitātei visās iepriekšējās vēlēšanās.
Tas šobrīd ir galvenais, kas ir jādara. Jādabū pie urnām vēlētājs. Vēlēšanu boikotēšana nāk par labu esošai varai.
Svarīgi ir saprast, ka ikviens jaunais politiskais spēks ir politiskās pilsoniskās aktivitātes vērtības nesējs, kurš ATŠĶIRĪBĀ NO VARAS PARTIJĀM NESAŅEM 3 NOZĪMĪGUS RESURSUS:
1. ADMINISRATĪVOS RESURSUS,
2.VALSTS MEDIJU INFO RESURSUS,
3. PARLAMENTĀ ESOŠO VALSTS FINANSU RESURSUS PARTIJĀM (KOPĀ 6 MILJONI EUR)
Vai nu, vai nu: nav citu variantu kā iet un vēlēt un apliecināt - vai man patīk tas, kas ir tagad, vai es principā konceptuāli vēlos ko citu.
Vai nu ar "vecajiem" tā, kā bija, - ar piespiedu potēm, lokdauniem, ierobežojumiem un sodiem par pulcēšanos utml., ar "draugi, ir labi", un 670 000 tautiešu prom no Latvijas, ar ekonomikas, izglītības, veselības sistēmas stagnējumu un 666 000 gabalā vērtām slimnīcas gultām, par kurām KNABam nav daļas utt., utt., vai nu alternatīva, ņemot "jaunos" politiķus.
Vai būs labāk? Nav garantiju. Bet būs citādāk. Budžeta ir tik, cik ir. Sistēma tā pati. Tas ir jāsaprot....
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
