Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 28. februārī parakstīja savas valsts pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas parlaments 1. martā ar 637 balsīm par, 13 pret un 26 atturoties pieņēma rezolūciju par atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai un par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Pēc tam 8. martā Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas pieteikuma nodošanu Eiropas Komisijai vērtēšanai.

Ceļš uz ES dalībvalsts statusu ir garš. Latvijai tas prasīja gandrīz 10 gadus, no pieteikuma iesniegšanas brīža 1995. gada 27. oktobrī līdz uzņemšanai 2004. gada 1. maijā.1 Arī Ukrainas ceļš nebūs vienkāršs. Šobrīd EK veic izvērtējumu, vai Ukraina atbilst Kopenhāgenas kritērijiem2 un vai ir iespēja turpināt sarunu procesu. Kritēriji ietver sevī funkcionējošu tirgus ekonomiku, spēju efektīvi piemērot noteikumu standartus un politiku, kas veido ES tiesību aktu kopumu un stabilas iestādes, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.

Kad Eiropas Komisija būs beigusi izvērtējumu, notiks atkārtots balsojums ES Padomē par sarunu atvēršanu un kandidātvalsts statusa piešķiršanu. Balsojumam jābūt vienprātīgam. Pievienošanās sarunu pamatu veido 35 darba virzieni – tā saucamais „acquis communitaire”. Saskaņā ar to kandidātvalstīm ir jāpielāgo sava administratīvā un institucionālā infrastruktūra, jāsaskaņo valsts tiesību akti ar ES tiesību aktiem šajās jomās.

Ukraina ir īpašā situācijā – tā šobrīd aizstāv Eiropas vērtības kara laukā. Aizstāv savas un mūsu tiesības dzīvot valstī un valstu savienībā, kurā demokrātijas un labklājības pamatu veido Kopenhāgenas kritēriji. Šai gadījumā ES Padome, pieņemot lēmumu, nedrīkst akli turēties pie birokrātiskām praksēm - ir jārod ceļš kandidātvalsts statusa piešķiršanai arī apstākļos, kad karadarbības dēļ nav iespējams nodrošināt tādu pat Eiropas Komisijas izvērtējumu, kā citām kandidātvalstīm miera laikos.

Komisijai izvērtējums par kandidātvalsts statusa piešķiršanu ir jāveic paātrināti, kā arī analītiski jāpieiet jautājumam – kā atvērt sarunas ar valsti, kuras primārais fokuss ir nevis administratīvās un institucionālās reformas vai valsts tiesību aktu saskaņošana, bet gan valsts suverenitātes saglabāšana. Daudzgadīgs sarunu process, kas tikai tālā nākotnē vainagojas ar uzņemšanu Eiropas Savienībā, nav piemērots risinājums Ukrainai.

Ir jāmeklē ceļš, kā valsts pēckara rekonstrukcijai virzīties uzreiz ES dalībvalstij atbilstošā administratīvā, institucionālā un tiesiskā ietvarā, lai varētu pakāpeniski pavērt ES dalībvalsts statusa radītās iespējas, negaidot maģisko mirkli, kad absolūti viss būs 100% sasniegts. Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā nav atliekama līdz sarunu procesa beigām. Ir jādefinē posmi, pēc kuru veiksmīgas noslēgšanas Ukrainai paveras arvien jaunas iespējas un veidojas ciešākas saites Eiropas saimē.

Atslēga Ukrainas nākotnes dalībai Eiropas Savienībā ir viedi veidota pēckara rekonstrukcijas programma. Tā jārealizē saskaņā ar ES definētajām nākotnes politikām - zaļo kursu un digitalizāciju. Tas nodrošinās iespēju atbrīvoties no fosilā kurināmā atkarības un spert platu soli ekonomikas modernizācijas virzienā, lai pilnvērtīgi integrētos Eiropā.

Ukraina ir ilgi cīnījusies, lai izskaustu korupciju un izveidotu uz caurspīdīgiem, taisnīgiem un vienlīdzīgiem noteikumiem balstītu tirgus ekonomiku iekšzemē. Pamata makroekonomiskā stabilitāte tika sasniegta, ekonomikai 2016. gadā atgriežoties pie izaugsmes reālajā izteiksmē. Pēc Eiromaidāna ar aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti un Rietumu atbalstu tika izveidotas jaunas pretkorupcijas aģentūras.

Tomēr vērā ņemami rezultāti pagaidām izpalikuši, tādēļ pēckara rekonstrukcijā īpaša uzmanība pievēršama tiesiskuma reformām, bez kurām pilntiesīga dalība ES nav iedomājama. Eiropas Savienības iekšienē jau pastāv nopietnas domstarpības par tiesiskuma ievērošanu dalībvalstīs. Šī iekšējā ES tiesiskuma krīze daudzām dalībvalstīm var radīt šaubas par Ukrainas uzņemšanu steidzamības kārtā - tā nedrīkst notikt uz tiesiskuma rēķina. Tieši otrādi - tiesiskuma stiprināšanai jākļūst par spēcīgu signālu, kas iezīmē Eiropas standartiem atbilstošas valsts pārvaldes nostiprināšanu pēc kara atdzimušajā Ukrainā.

Ukrainas iespējamā uzņemšana Eiropas Savienībā liek salāgot Eiropas augstās demokrātisko normu ambīcijas ar nepieciešamību ātri sniegt palīdzīgu roku kaimiņvalstij, kas cieš no asinsizliešanas, ko ar milzīgu nežēlību realizē agresors. Eiropā šāda karadarbība nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara, arī Eiropas Savienība ar tāda mēroga militāru agresiju saskaras pirmo reizi kopš tās izveidošanas.

Situācija prasa elastību un radošumu. Lai aizstāvētu valsti, kas vēlas būt demokrātiska un šobrīd ar asinīm maksā par tiesībām pašai lemt savu likteni, Latvijai un Eiropas Savienībai ir drosmīgi un no jauna jādefinē, kāds būs Ukrainas īpašais ceļš uz Eiropas Savienību.

1 https://www.mk.gov.lv/en/media/8834/download

2 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:accession_criteria_copenhague

Novērtē šo rakstu:

6
103

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...