Vēlēšanas nāk, arī man pēdējais brīdis mēģināt piesmērēties Ukrainas tēmai: Putins ir slikts, krievi ir labi, neko viņiem nepārmetīsim!
Inese Voika*09.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informatīvais karš, citu valstu iedzīvotāju prātu saindēšana un sanaidošana jau ilgstoši ir bijis ierocis Krievijas prezidenta Vladimira Putina rokās. Tas ticis likts lietā atkal un atkal – metodiski un aukstasinīgi. Mēs to zinām, tāpēc neļausim tam šķelt Latvijas cilvēkus!
Ir apritējušas jau gandrīz divas nedēļas kopš rīta, kad uzzinājām par Putina noziedzīgo iebrukumu neatkarīgā, miermīlīgā kaimiņvalstī. Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par sevi, bet arī par mums visiem, kam ir iespēja katru rītu celties un katru vakaru doties pie miera, neklausoties šāvienu un raķešu zalvēs un neslēpjoties bumbu patvertnēs.
Tomēr savi drošības mājas darbi ir jāizdara arī mums, tieši tagad. Tostarp tādi, kuri ir sen iekavēti. Mūsu uzdevums ir neļaut vēl vairāk polarizēt sabiedrību, neļaut Putina režīma propagandai to šķelt. Tas ir īpaši svarīgi šī kara laikā, kad valda milzu satraukums un bažas par nākotni.
Latvija kā nacionāla un demokrātiska valsts ir drošas mājas visu tautību Latvijas cilvēkiem. Latvija ir izdevusies valsts un saliedēties spējīga sabiedrība. Kremļa propaganda nespēs pierādīt pretējo.
Mūsu nacionālā drošība sākas ar iekšējo stabilitāti. Jo stiprāki būsim savā valstī, jo mazāk mūs spēs ietekmēt starptautiskās vētras un orkāni. Iekšēja stabilitāte sākas ar mūsu spēju sarunāties, izskaidrot notiekošo, palīdzot atpazīt melus, pārvarēt maldus un aizspriedumus Kremļa propagandas apmulsinātajiem.
Tai ir jābūt cieņpilnai sarunai. Mums jāmācās runāt vienam otra valodā. Mums aiz muguras ir divus gadus ilgā, grūtā pandēmijas pieredze, ir bijis par daudz neiecietības, domstarpību un strīdu. Mēs esam tikai daļēji pratuši pretoties dezinformācijas plūdiem, tostarp tādiem, kas mērķtiecīgi virzīti no nedraudzīgām ārvalstīm. Šoreiz uz spēles ir Latvijas drošība, mums jāvar labāk.
Katram no mums, neatkarīgi no piederības kādai grupai, ir stingri un skaļi jāiestājas pret Putina noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mums jāsauc lietas īstajos vārdos - Kremļa iebrukums Ukrainā ir nevis konflikts vai militāra operācija, bet gan karš starp civilizēto Eiropu un Putina despotiju. Tas nav karš starp tautām. Mācīsimies no ukraiņiem, kuri kopā ar prezidentu Volodimiru Zelenski vēršas pret Kremļa tirāniju, nevis krieviem.
Mums politiķiem ir īpaša atbildība šajā laikā – katram solim, ko mēs speram, ir jābūt vērstam uz Latvijas drošības, sabiedrības izturētspējas un saliedētības vairošanu. Vecu, neatrisinātu domstarpību, arī ļoti sāpīgu jautājumu risināšana ir jāatliek uz vēlāku laiku. Katrs lēmums ir jāaplūko primāri caur nacionālās drošības prizmu.
Latvijas sabiedrībai piemīt fantastiska spēja lielu grūtību priekšā sakopot spēkus un paveikt neticamas lietas. Mēs spēsim – visi kopā – neitralizēt Kremļa ieročus un nedarīt to, ko Putins gribētu, lai mēs darām.
Tikmēr par mūsu brīvību un Eiropas vērtībām ar savām dzīvībām šobrīd cīnās ukraiņi. Tāpēc aicinu visus Latvijas iedzīvotājus palīdzēt cīņā ar agresoru, atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus un visus Ukrainas cilvēkus.
Ko mēs jēgpilni varam darīt, lai palīdzētu Ukrainas cilvēkiem un sev?
1. Ziedot Ukrainas cilvēkiem
Ziedot var Ziedot.lv kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām: https://www.ziedot.lv/ukrainas-cilvekiem-4203
2. Dot pajumti vai citādi palīdzēt bēgļiem no Ukrainas, aizpildot anketu: https://www.ukraine-latvia.com/
3. Stājies Zemessardzē un stiprini Latvijas aizsardzības spējas
Aktīva dalība mūsu valsts drošībā ir vislabākais risinājums gan uztraukuma pārvarēšanai, gan gatavības un kaujasspēju uzturēšanai. Aizsardzības ministrija aicina ikvienu, kas atbilst atlases kritērijiem, šogad piedalīties rezervistu apmācības kursā vai uzsākt dienestu sev tuvākajā Zemessardzes bataljonā!
Vairāk:
• https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-apmaciba
• https://www.zs.mil.lv/index.php/lv/esi-dross-esi-zemessargs
4. Būt gataviem krīzes situācijām. Krīžu rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, vai nestrādāt bankomāti. Bukletā "72 stundas" ir galvenā informācija, kas palīdz savlaicīgi sagatavoties, lai spētu tikt galā vismaz pirmās 3 diennaktis, līdz atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt vajadzīgo palīdzību. Visus šos padomus ir svarīgi ne tikai zināt, bet arī īstenot. Dalies ar digitālo bukletu, bet, ja zini kādu kuru šī ziņa nesasniegs, nogādā bukletu personīgi https://72.sargs.lv/.
5. Stiprināt kiberaizsardzību, nostiprināt savas personiskās un ģimenes, uzņēmuma, iestādes IT drošību un sistēmu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, vīrusiem, ļaunatūru, datu nolaupīšanu, ievērot mediju, sociālo mediju un ziņapmaiņas "higiēnu" (www.esidross.lv).
6. Būt modriem un nepalikt malā - ja atpazīstat rīcību, kas var apdraudēt Latviju drošību, reālajā vai virtuālajā vidē, piemēram etniska naida kurināšanu vai aicinājumus uz vardarbību, informējiet par to tiesībsargus un valsts drošības iestādes: https://vdd.gov.lv/sazinaties
7. Runā ar tiem, kas Tev apkārt un tālumā, karš nav nekas ikdienišķs un mums vienam otru jāatbalsta
• Pajautā draugiem un radiniekiem, kā viņi jūtas
• Runā ar bērniem- nemelo, bet runājot centies radīt drošības sajūtu
• uzraksti draugiem Ukrainā, sazinies ar draugiem Krievijā, pastāsti, kā redzi situāciju draugiem visā pasaulē
Latvija ir drošas mājas visiem iedzīvotājiem – gan latviešiem, gan krieviem, gan arī ukraiņiem, kuri bēg no karadarbības. Latvijas krievvalodīgie nav atbildīgi par Vladimira Putina uzsākto karu pret Ukrainu! Šajā sarežģītajā laikā mums ir jābūt vienotiem un jāizvairās no savstarpējiem apvainojumiem!
8. Piedalies publiskos pasākumos, kas iestājas pret karu, un dalies ar ziņām par protestiem
Putinam ir izdevīgs klusums, tāpēc katra balss pret karu ir svarīga. Rīgā pie Kongresu nama pretī Krievijas vēstniecībai regulāri pulcējas cilvēki, lai paustu savu nostāju. Atbalsta pasākumi notiek arī citās Latvijas un Eiropas pilsētās.
9. Atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus ar ziedojumu tieši Ukrainas Aizsardzības ministrijai: https://bank.gov.ua/en/news/all/natsionalniy-bank-vidkriv-spetsrahunok-dlya-zboru-koshtiv-na-potrebi-armiyi
10. Saglabāt mieru un apņēmību. Latvija ir drošībā.
* “Attīstībai/Par!” valdes locekle
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
