Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām
Biedrība Tautsaimnieks28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Pagājušajās, 13. Saeimas vēlēšanās no 1 548 673 balsstiesīgajiem pie vēlēšanu urnām ieradās vien 844 925 vēlētāju jeb 54,56%. Pašreizējā valdība pārstāv vien 22% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir totāls mazākums, un šādu situāciju mēs paši izveidojām.
Pašreiz valstī, sabiedriskajā sektorā ir 298 tūkstoši darba vietu, kas ir par 40% vairāk, nekā vidēji ir ES valstīs attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu. Bet tie ir valdības partiju pamata vēlētāji.
Un VIŅI ieradīsies visi, viņi balsos par savu naudu, par savām prēmijām, par SAVU izveidoto komunismu. Jo Latvijā ierēdņi kļūst par miljonāriem,
AS “Air Baltic Corporation” šefs Martins Gauss saņēmis atalgojumā par 2021. gadu 800 tūkstošus eiro, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns saņēma atalgojumā gandrīz 200 000 eiro, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pērn saņēma 157 tūkstošus eiro,
No 2014. gada, kad Baiba Bāne kļuva par Finanšu ministrijas valsts sekretāri un Rīgas brīvostas valdes locekli, viņa atalgojumā par valsts dienesta pildīšanu kopumā saņēmusi 830 000 eiro. Valsts ierēdne Līga Kļaviņa algā Finanšu ministrijā saņēmusi 69 700 eiro, “Altum” - 26 700 eiro, Ziemeļu investīciju bankā – 8 000 eiro.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gadu liecina, ka sabiedriskajā sektorā nodarbinātie darba algās ir saņēmuši 4.6 miljardus eiro un apmēram vēl 2.6 miljardi eiro ir viņu uzturēšanas izdevumi.
Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītā pētniecības institūta "Rand Europe" ziņojuma dati liecina, ka Latvijā korupcijas apmērs ir ap pieciem miljardiem eiro gadā.
Viņi savas lielās algas un prēmijas saņem no TAVIEM nomaksātajiem nodokļiem un nodevām. Tāpēc jau Latvijā ir otrā lielāka Eiropā, PVN 21% likme pārtikai, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokli, zemākās pensijas Baltijā, mākslīgi palielināta elektroenerģijas cena.
Viņi atnāks VISI, lai palielinātu sev algas, lai palielinātu sev prēmijas, viņi turpinās pilnveidot savu sistēmu, lai varētu mazāk strādāt un vairāk saņemt. Tāpēc vieniem vajadzēs vairāk naudas. Un tāpēc VIŅI vēlreiz tev palielinās nodokļus, palielinās energoresursu cenas…
Lai mainītu šo absurdo politiski ekonomisko virzienu, vēlētāju aktivitātei jāsasniedz 70%.
Tāpēc aiciniet savus draugus, kaimiņus, radus ierasties pie vēlēšanu urnām - balsojiet par rīcības cilvēkiem, izvēlieties mazāko ļaunumu, ejiet un balsojiet kaut vai ar baltu lapu!
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
