Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ir šogad Latvijas uzņēmējdarbības pasaulē bijis kaut kas patiesi izbrīnu radošs, tad tā ir to uzņēmēju „loģika”, kuri jaunizveidoto uzņēmumu - depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma potenciālo operatoru uzticēja vadīt nesekmīgajam advokātam, caurkritušajam Latvijas pasta priekšniekam un tikpat neveiksmīgajam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Arnim Salnājam. Kā redzams, „loģikai” ir bijis likumsakarīgs iznākums.

Šodien Valsts vides dienests oficiāli paziņoja, ka par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas bija ieguvusi visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā un ar kuru tagad tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Savukārt zaudētājos palika otrs pretendents – SIA "Nulles depozīts", kura valdes loceklis ir neviens cits kā jau permanentais neveiksminieks A. Salnājs, - šis „efektīvais menedžeris”, kā redzams no medijiem, lielāku uzmanību nekā kvalitatīva konkursa piedāvājuma sagatavošanai pievēršot mediju „apstrādei”.

Ļoti zīmīgs ir Valsts vides dienesta atklātais par konkursa piedāvājumu izvērtēšanas procesu: kritērijā par iepakojuma daļu kopējā depozīta iepakojuma apjomā "Depozīta iepakojuma operators" no 30 iespējamajiem punktiem saņēmis maksimālo skaitu, savukārt A. Salnāja vadītā SIA „Nulles depozīts” saņēmusi apaļu nulli punktu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka... šo sadaļu nebija izstrādājis.

Kā tas vispār iespējams? Pavisam vienkārši - konkursa iznākums ir bijis vairāk nekā likumsakarīgs, jo A. Salnājs arī savā līdzšinējā „menedžera” darbībā sevi ir apliecinājis kā izcili neprasmīgs, nezinošs, nemākulīgs un neveiksmīgs vadītājs.

Te jāatgādina tas, kas daudziem jau piemirsies. 2016. gada aprīlī A. Salnājs kā korķis no pudeles izlidoja no Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja amata pēc tam, kad viņa neizdarības bija izrādījušās tik apjomīgas, ka neko nelīdzēja pat gadiem ilgi uzturētās attiecības ar partijas „Vienotība” spici.

Domāju, ir vērts atgādināt galvenos punktus pārbaudes ziņojumā, kas atklāja veselu virkni pārkāpumu un par nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību liecinošu faktu A. Salnāja „saimniekošanas” laikā:

- iepirkumu, kuru summa ir līdz 15 000 eiro, veikšana ir necaurspīdīga un nerada priekšstatu, ka tiek saņemta labākā prece (pakalpojums) par iespējami izdevīgāko cenu,

- vērojama nespēja savlaicīgi pieņemt valdes lēmumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nepārtrauktai veikšanai kapitālsabiedrībai svarīgos jautājumos, nodrošinot tiesiskumu un saimnieciskās darbības izdevīgumu,

- valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu sniegtā mutiskā informācija komisijas locekļiem liecina par būtiskiem trūkumiem personāla vadības jautājumos,

- valdes darbības un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību un ir novēloti, necaurspīdīgi un nepamatoti,

- valdes locekļu sniegtie skaidrojumi liecina par būtiskiem valdes darba organizācijas trūkumiem, nepietiekamām darbībām kompetencē esošo jautājumu plānotai vadībai, kā arī padotībā esošo struktūrvienību darbības uzraudzībai un kontrolei,

- valde nav nodrošinājusi noslēgto līgumu kontroles mehānismu,

- vairākos jautājumos valde nevarēja sagatavot dokumentēti pamatotu gala viedokli, kas norāda uz acīmredzami haotisku sabiedrības pārvaldību, un tas noved pie diviem secinājumiem:

a) šāda pieeja valdei ir izdevīga, lai samazinātu iespēju trešajām personām gūt pārliecību par attiecīgo lēmumu (procesu) sagatavošanu un pieņemšanas gaitu un saturu;

b) valdei trūkst attiecīgās kompetences un profesionalitātes, lai kvalitatīvi, tiesiski, caurspīdīgi pildītu tai uzticētos pienākumus.

Citviet ar šādiem secinājumiem (par tādiem "sīkumiem" kā nākamās sievas lutināšana uz valsts uzņēmuma rēķina) pietiktu, lai cilvēks turpmāk varētu mēģināt nodarboties ar personisko uzņēmējdarbību, bet uz vadošiem algotiem amatiem pat necerēt.

Taču A. Salnāja gadījumā bija citādi – caurkritušo pasta priekšnieku par savu kancelejas vadītāju pieņēma valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pieņēma – un rezultāts bija tāds, ka „menedžeris” savam priekšniekam sagādāja vairāk nekā desmit zaudētas administratīvās tiesvedības par informācijas slēpšanu.

Varēja šķist – nu gan lūzera sliktā slava būs izplatījusies visur, un tāpēc vēl jo lielāks bija izbrīns, kad izrādījās – kaut kādi jokupēteri, kuri turklāt operē arī ar paši savu naudu, noalgojuši caurkritušo pasta priekšnieku un tikpat caurkritušo ierēdni, lai viņš nomenedžētu laba piedāvājuma iesniegšanu depozīta operatora konkursā.

Iznākums nu ir zināms, tas ir likumsakarīgs (jāpiebilst, ka uzņēmuma nosaukums bija atbilstošs tā "menedžerim"), un jautājums tikai viens – kurš vēl būs tāds dīvainis, lai ņemtu darbā tūļu, liekēdi un neveiksminieku Arni Salnāju?

Novērtē šo rakstu:

155
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi