Vēl viens uzņēmums brīdina būvkompāniju „RBSSKALS” par maksātnespējas pieteikumu
PIETIEK24.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl viens apakšuzņēmējs brīdinājis Māra Saukāna (attēlā) vadīto būvkompāniju RBSSKALS Būvvadība par nodomu iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Iemesls jau ierastais – kādreiz pazīstamais būvuzņēmums nepilda savas saistības, šoreiz – saistībā ar objektu Miera ielā, par kura būvdarbu kavēšanu VAS Valsts nekustamie īpašuminolēmusi lauzt līgumu ar RBSSKALS Būvvadību.
Neviena no iesaistītajām pusēm situāciju pagaidām nekomentē, taču Pietiek zināms, ka 2016.gada 21.martā starp SIA Dekors+ un RBSSKALS Būvvadību noslēgts uzņēmuma līgums, saskaņā ar kura noteikumiem Dekors+ veica darbus būvobjektā Miera ielā 58 un 58A.
Šā gada RBSSKALS Būvvadības pārstāvji parakstījuši uzņēmuma līguma projekta “Ražošanas ēkas pārbūve, teātra telpu ierīkošana un saimniecības ēku nojaukšana, Miera ielā 58A, Rīgā” starpmaksājuma apstiprinājumu par Dekors+ veiktajiem darbiem - kāpņu telpas, lifta šahtas izbūvi un pamatu pastiprināšanu Miera ielā 58A.
Summa bijusi salīdzinoši neliela – 9246 eiro ar samaksas termiņu līdz šā gada 4.jūnijam, taču līdz pat šā gada augusta vidum RBSSKALS Būvvadība to nav varējusi vai vēlējusies apmaksāt.
Ņemot vērā, ka kopš starpmaksājuma apstiprinājuma parakstīšanas brīža pagājuši jau divarpus mēneši, Dekors+ ir vērsies pie RBSSKALS Būvvadības ar oficiāli brīdinājumu – ja šī summa netiks apmaksāta, triju nedēļu laikā, Dekors+ tiesā iesniegs juridiskās personas RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesa pieteikumu.
Pietiek zināms, ka vēstulē kādreiz plaši pazīstamajai būvkompānijai, kura pēdējā gada laikā cīnās ar finanšu grūtībām, arī norādīts – SIA Dekors+ kā kreditoram nav saistošas RBSSKALS Būvvadības grūtības veikt salīdzinoši nelielā parāda samaksu.
Pirms Dekora+ būvkompānijas RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas pieteikumu tiesā jau iesniedzis uzņēmums Marbella RN Group, kurai RBSSKALS Būvvadība parādā palikusi aptuveni 48 000 eiro, - Saukāna vadītais uzņēmums gan paziņojis, ka šī rīcība esot nepamatota no juridiskā viedokļa un neizprotama no savstarpējās komunikācijas viedokļa.
Taču šī summa ir tīrais sīkums, salīdzinot ar tām, ko RBSSKALS palicis parādā saviem apakšuzņēmējiem Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijā, - tās kopā varētu sasniegt pat trīs miljonus eiro. Pietiek šo apakšuzņēmēju viedokli par RBSSKALS attieksmi pret savu saistību izpildi ir aprakstījis jau iepriekš.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
