Vēl viens patiesības mirklis par EM "varonīgo cīņu" ar pašas izveidoto OIK sistēmu
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts02.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā vietā, lai ķertos pie reālas OIK sloga samazināšanas, īstenojot atbilstošu rūpīgu OIK nozares pārraudzību un sakārtošanu, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvās šo slogu kompensēt, OIK saņēmējiem samaksājot teju 80 miljonus eiro no Latvenergo peļņas.
Saskaņā ar likumu gandrīz visa Latvenergo peļņa tiek iemaksāta valsts budžetā. Faktiski tas nozīmē, ka tagad EM piedāvā OIK slogu segt uz nodokļu maksātāju rēķina.
Mēs gadiem badā mērdējam zinātnes jomu, kurai nevaram atrast prasītos 20 miljonus, bet uzreiz tiek atrasti 80 miljoni, rūpējoties par to, lai tikai OIK saņēmēji būtu labi pabaroti.
Patiesībā, lai būtiski samazinātu OIK slogu Latvijas patērētāju rēķinos uz visiem laikiem, nevis tikai vēlēšanu gadā, nevajadzētu pat vienu miljonu eiro - vienkārši nekavējoši īstenot reālu visaptverošu "OIKistu" darbības pārbaudi.
To EM visus šos gadus nekad nav darījusi, aizbildinoties ar resursu trūkumu, kā rezultātā plašs OIK saņēmēju loks neievēro atbalsta saņemšanas nosacījumus un tiem atļaujas jau sen būtu anulējamas. EM to labi apzinās, tāpēc šādas pārbaudes neveic.
Šāda EM rīcība samazinātu OIK slogu daudz nozīmīgāk nekā EM piedāvātie risinājumi, bet "OIKistiem" paredzētos 80 miljonus pareizāk būtu novirzīt zinātnes un inovāciju ekosistēmas attīstībai, lai padarītu mūsu ekonomiku produktīvāku un mazāk atkarību no enerģijas izmaksām.
Taču "nez kāpēc" EM to darīt nevēlās, imitējot varonīgu cīņu ar pašas izveidoto OIK sistēmu, bet patiesībā turpinot to piesegt.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
