Vēl vienā prāvā Belēviču ģimenes "Saules aptiekai" nav izdevies panākt labvēlīgu "nepaklausīgās" Zāļu aģentūras lēmumu
PIETIEK21.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek jau aprakstītais gadījums, kad uzņēmēja Gunta Belēviča vadītajai SIA Saules aptieka arī caur visām tiesu instancēm nav izdevies panākt tai labvēlīgu Zāļu valsts aģentūras lēmumu, nav bijis vienīgais. Pietiek šodien publisko tiesas spriedumu vēl vienā līdzīgā lietā - arī tajā Belēviča dēlam Artūram oficiāli piederošais uzņēmums cietis sakāvi, apstrīdot tagad veselības ministra Gunta Belēviča pārraudzītās Zāļu valsts aģentūras lēmumu, kas ietekmējis Saules aptiekas biznesu.
Pietiek jau publiskoja vienu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas rāda, ka kopš 2010. gada Belēviču ģimenes uzņēmums Saules aptieka mēģinājis panākt sev labvēlīgu Zāļu valsts aģentūras lēmumu saistībā ar vienu konkrētu medikamentu - psihotropām zālēm Frisium.
SIA Saules aptieka bija pieprasījusi aģentūrai atļauju ievest zāles, kuras satur aktīvo vielu Clobazam, jo tās esot nepieciešamas konkrētiem pacientiem. Taču bija saņemts atteikums - sakarā gan ar to, ka attiecīgajam Vācijas uzņēmumam Max Jenne GmbH nemaz nebija licences Frisium eksportam, gan tāpēc, ka Belēviča uzņēmumam iesniegtajām receptēm lēmuma pieņemšanas brīdī bija beidzies derīguma termiņš un tās neatbilda Ministru kabineta noteikumiem.
Belēviču ģimenes uzņēmums nebija apmierināts un sāka tiesāšanos, kas dažādās instancēs ilga līdz pat 2014. gadam. Taču arī tiesa pēc tam konstatēja, ka uzņēmums faktiski ir vēlējies, lai Zāļu valsts aģentūra rīkojas prettiesiski, jo tai nav tikuši iesniegti pierādījumi, ka Saules aptiekas norādītais piegādātājs vispār ir tiesīgs veikt pieprasīto zāļu eksportu.
Šo spriedumu Administratīvā apgabaltiesa pieņēma pagājušā gada 7. augustā, un Lursoft datu bāze rāda, ka šīs tiesāšanās un arī sprieduma pasludināšanas laikā Guntis Belēvičs, kas tagad kā ministrs uzrauga toreizējā oponenta - Zāļu valsts aģentūras darbu, ir bijis Saules aptiekas valdes loceklis.
No Saules aptiekas valdes locekļa amata Guntis Belēvičs aizgājis tikai pagājušā gada oktobra beigās, rāda Lursoft dati, un tas nozīmē, ka viņš bijis uzņēmuma vadībā arī tad, kad tas, neapmierināts ar apgabaltiesas lēmumu, pagājušā gada septembrī iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
Arī otra tiesāšanās par Zāļu valsts aģentūras lēmumu, kas nav bijis pieņemams Saules aptiekas biznesam, notikusi laikā, kad tagadējais ministrs bijis Saules aptiekas valdes loceklis.
Šajā gadījumā SIA Saules aptieka (Pietiek publicētais tiesas spriedums ir oficiāli anonimizēts) 2010.gada 9.februārī vērsusies Zāļu valsts aģentūrā ar iesniegumu individuāli piešķirtu nereģistrētu zāļu Talidex izplatīšanas atļaujas saņemšanai, taču saņēmusi atteikumu, ko pēc tam apstiprinājusi arī Veselības ministrija. Zāļu aģentūra turklāt vēl arī nosūtījusi Saules aptiekai vēstuli, norādot, ka šim medikamentam piemīt paaugstināts risks cilvēka veselībai.
Taču pusgadu vēlāk Belēviču ģimenes uzņēmums sācis tiesāšanos, ko turpinājis līdz pat pagājušā gada pavasarim. Zaudējusi pirmajās divās tiesas instancēs, Saules aptieka iesniedza kasācijas sūdzību. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2014. gada 31. martā paziņoja par kasācijas sūdzības pieņemšanu, taču 27. oktobrī Augstākās tiesas rīcības sēdē tika nolemts atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Pietiek jau informējis, ka, kļuvis par ministru, Guntis Belēvičs pats personiski ierosinājis disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras direktori Ingunu Adoviču, kuras vadītā iestāde bija "nodarījusi pāri" Saules aptiekai.
Belēviča prombūtnē Veselības ministrija Pietiek šonedēļ apstiprināja, ka tieši ministrs bijis tas, kurš šā gada martā ierosinājis disciplinārlietu pret Adoviču. Belēvičs ne tikai ierosinājis disciplinārlietu pret Adoviču, bet arī personiski apstiprinājis rīkojumu par disciplinārsoda noteikšanu viņai.
Pats Belēvičs joprojām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem. No atbildēm uz jautājumiem izvairās arī viņa dēls.
Foto no belevics.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
