Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai mēģinātu reklamēt bēdīgi slaveni “e-veselības” sistēmu, Nacionālais veselības dienests ir izsludinājis iepirkumu ar nedaudz maldinošu nosaukumu „E-veselības publicitātes izmaksas”, kura ietvaros reklāmām paredzēts tērēt līdz 35,5 tūkstošiem eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). Pietiek šodien publicē fragmentus no iepirkuma nolikuma, kuri rāda – kā pats dienests vērtē situāciju ar dārgi izmaksājušo sistēmu un kam tieši plānots tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai mēģinātu uzlabot sabiedrības un ārstu viedokļus par to.

Situācijas raksturojums

Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – E-veselība) www.eveseliba.gov.lv izveidi un darbību nosaka 2014. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.134 “Noteikumi par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. E-veselība ir veselības nozares informācijas sistēma, kurā no 2017. gada 1. septembra ir jāuzsāk strādāt ārstniecības iestādēm un aptiekām, kas ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par E-veselības lietošanu.

E-veselības ieviešana Latvijā ir nozīmīgs solis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotāju aktīvākā iesaistē veselības aprūpes procesā.

E-veselība sastāv no divām daļām – publiskās sadaļas un sadaļas, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji.

E-veselības izveides ieguvumi:

- uzlabots sabiedrības veselības stāvoklis – veicinot iedzīvotāju iesaisti savas veselības saglabāšanā un kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem medicīnas datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem;

- kvalitatīva un savlaicīga informācija – ārsti un farmaceiti operatīvi saņem kvalitatīvu informāciju par pacientu. Ir iespējas pārliecināties vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus; iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes;

- palielināta veselības aprūpes efektivitāte – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta medicīnas datiem;

- paaugstināta iedzīvotāju medicīnas datu ticamība un drošība, kā arī mazāk kļūdu ārstniecības procesā – tiek novērstas kļūdas, kas rodas, piemēram, receptēs nesalasāma rokraksta dēļ, kā arī tās, kas rodas, ja ārsta rīcībā savlaicīgi nav visa nepieciešamā informācija par pacientu, jo ne vienmēr ir pietiekami daudz laika izskaidrot pacientam nepieciešamo informāciju par viņa veselības stāvokli un paskaidrot, kādas hroniskas slimības, alerģijas viņam ir, kādas zāles viņš lieto. Pacientam būs iespējams kontrolēt pieeju saviem veselības datiem un piekļūt tiem pašam vienuviet, sev ērtā laikā un veidā.

E-veselības publiskajā sadaļā ir pieejama plaša informācija par veselības nozares jaunumiem, informācija par veselīgu dzīvesveidu, datu bāzes, meklētāji, statistika un pētījumi par sabiedrības veselību u.c. aktuāla informācija.

E-veselības sadaļā, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji, šobrīd ir pieejama šāda informācija:

- iedzīvotājs var apskatīt savus pacienta medicīnas pamatdatus, noteikt piekļuvi ārstiem saviem medicīnas datiem, apskatīt  savas medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, ja tādas ir tikušas izrakstītas, kā arī norādīt savu kontaktinformāciju, kontaktpersonu saziņai, kā arī izmantot citus e-pakalpojumus, ja ārstniecības iestāde tādus piedāvā (piemēram, e-konsultāciju);

- ārstniecības persona un farmaceits var aplūkot savu pacientu medicīnas datus, izrakstīt medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, sniegt informāciju par pacientu izrakstiem-epikrīzēm, vakcinācijas datiem, radioloģisko nosūtījumu attēliem, ambulatorās pacienta izmeklēšanas pārskatiem, radioloģisko izmeklējumu aprakstiem un ievadīt ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datus (PREDA), kā arī izmantot e-konsultāciju un e-nosūtījumu u.c.

Autorizētajā daļā ir pieejami tie iedzīvotāju medicīnas dati, kurus ārstniecības iestāde ir iesūtījusi vai ievadījusi E-veselības sistēmā. Medicīniskajai informācijai var piekļūt iedzīvotāji un viņus ārstējošie ārsti, kā arī farmaceiti, autorizējoties E-veselības sistēmā ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem – internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID). 

Reklāmas kampaņas komunikācijas mērķis:

Vispiemērotākajā veidā, izvēloties atbilstošākos reklāmas kanālus, primāri informēt iespējami lielāku Latvijas sabiedrības un iedzīvotāju daļu, sekundāri veselības nozares profesionāļus, nevalstiskās un profesionālās organizācijas par E-veselības sistēmu, veicinot lietotāju uzticību, kā arī izpratni par to, kāda informācija un e-pakalpojumi ir pieejami šajā sistēmā.

Informatīvajai kampaņai:

- jāveicina sekmīga E-veselības ieviešana;

- jāinformē visi Latvijas iedzīvotāji par ieguvumiem, lietojot E-veselību;

- jāskaidro E-veselības dažādie aspekti (drošība, efektivitāte, datu pieejamība, datu precizitāte utt.), lai mazinātu bažas un panāktu uzticēšanos elektroniskajai saziņai veselības aprūpē;

- jāveicina iesaistīto veselības aprūpes profesionāļu izpratne, atsaucība un atbalsts E-veselībai.

Reklāmas kampaņas mērķauditorija:

Tiešā mērķauditorija (visi, kas strādās ar informāciju E-veselības sistēmā, kā arī būs tās tiešie lietotāji):

- primāri - Latvijas iedzīvotāji darba spējīgā, t.i. 14-60 gadu vecumā (uz kuriem attiecināmas darba nespējas lapas, kā arī bērnu un/vai vecāku kopšana u.tml.);

- sekundāri - visi Latvijas iedzīvotāji.

Reklāmas kampaņas realizācijas laiks:

Aktīvais kampaņas periods 2017.gada augusts-septembris (papildus iespējams arī oktobris), kura laikā ir jāveic reklāmas materiālu izvietošana medijos. Reklāmas kampaņu vēlams uzsākt 2017. gada augusta sākumā.

Pretendentam piedāvājumā ir jāizstrādā iespējami detalizēts reklāmas kampaņas īstenošanas plāns, kas atspoguļotu reklāmas izvietojumu medijos, tajā skaitā reklāmas izvietošanas kanālus un laiku. Plāns var tikt izmantots pēc līguma noslēgšanas, lai vienuviet apkopotu reklāmas kampaņas aktivitātes un norises laikus.

Minimālās prasības kampaņas īstenošanai:

1.5.1. Reklāmas kampaņa tiek īstenota saskaņā ar Pretendenta iesniegto reklāmas plānu medijos, ņemot vērā šādu reklāmas materiālu pieejamību:

1.5.1.1. vienu (1) 30 sekundes garu video reklāmas rullīti latviešu un krievu valodā par E-veselību un tās sniegtajām priekšrocībām, demonstrēšanai televīzijā ;

1.5.1.2. četrus (4) vienu (1) minūti garus skaidrojošus video rullīšus latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) par autorizēšanos E-veselības sistēmā, e-darbnespējas lapas izmantošanu, e-receptes izmantošanu un datu drošību E-veselības sistēmā . Ja līguma slēgšanas laikā Pasūtītāja rīcībā būs jauns vienu (1) minūti garš skaidrojošs video rullītis, arī tā demonstrēšana jānodrošina Pretendenta piedāvātā rullīšu demonstrēšanas apjoma ietvaros;

1.5.1.3. piedāvājot citus reklāmas formātus vai veidus, Pretendents piedāvā un piedāvājumā iekļauj arī to ražošanas un citas saistītās izmaksas.

1.5.2. Pretendents nodrošina reklāmas kampaņu medijos vismaz trīs (3) reklāmas kanālos, t.sk. vides reklāmu, reklāmu televīzijā un interneta vidē:

1.5.2.1. Pretendents nodrošina vides reklāmas latviešu valodā izvietošanu Rīgā un vismaz piecās citās lielākajās Latvijas pilsētās (atbilstoši iedzīvotāju skaitam) dažādos Latvijas reģionos (sabiedriskā transporta pieturās, statiskajos vai dinamiskajos stendos, kolonnās u.tml.), izstrādājot vides reklāmas maketu vai maketus . Vides reklāmai jābūt vismaz 50 izvietojuma vietās, minimālais izvietojuma ilgums – četrpadsmit (14) dienas. Pretendentam jānodrošina ne mazāk kā 50 % no piedāvājuma kopējās summas vides reklāmas izvietošanai. Pretendentam jānodrošina Rīgā ne mazāk kā 50 % no kopējā vides reklāmas izvietojuma. Nepārkāpjot Autortiesību likumā noteikto, Pretendents tehniskajam piedāvājumam pievieno vides reklāmas parauga/skices projektu. Tas ir paredzēts Pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanai un nav uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektās daļas izpratnē.

1.5.2.2. Pretendents nodrošina video reklāmas izvietošanu vismaz divos dažādos televīzijas kanālos gan latviešu, gan krievu valodā attiecībā 70/30. Izvēlētajiem televīzijas kanāliem jābūt nacionāla mēroga un jāraida visā Latvijas teritorijā. Ne mazāk kā 65 % no piedāvātā reklāmas izvietojuma laika jābūt laika posmā no plkst. 18.00 līdz 23.00. Reklāmas izvietošanas laiki jāpiedāvā gan darba dienās, gan brīvdienās. Televīzijas reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem. Reklāmas izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka reklāmu vismaz četras reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem).

1.5.2.3. Pretendents nodrošina četru skaidrojošu video rullīšu (katrs 1 min.) latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) izvietošanu sociālajā tīklā Facebook.com. Skaidrojošo video rullīšu izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka visus rullīšus vismaz divas reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem). Piedāvājumā jānorāda plānotā internetā sasniedzamā unikālā auditorija, mērķauditorijas aptvere (Reach%), kā arī ekspozīciju skaits.

1.5.3. Visu piedāvāto reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem;

1.5.4. Pretendents veic pēckampaņas novērtējumu un iesniedz to Pasūtītājam (drukātā formātā un elektroniskā formātā uz datu nesēja). Pēckampaņas novērtējumā iekļauj:

1.5.4.1. reklāmas sasniegtās auditorijas lielumu, t.sk. atskaite par reklāmas izvietojumu, laika periodu un mediju kanāliem, kanālu efektivitātes analīze, kā arī sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums atbilstoši katram reklāmas kanālam un kopumā ar nozīmīgākajiem datiem;

1.5.4.2. galvenie kampaņas īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un gūtās atziņas, rekomendācijas reklāmas kampaņas organizēšanai nākotnē.

1.5.5. Visas reklāmas kampaņas laikā plānotās aktivitātes un izmantotos materiālus Pretendents saskaņo ar Pasūtītāju, tajā skaitā reklāmas materiālu saturu un formātus (tajā skaitā, ja Pretendents izstrādā citus reklāmas formātus vai veidus atbilstoši Pretendenta piedāvātajiem reklāmas kanāliem).

1.5.6. Pretendents garantē, ka piedāvājuma izpildē netiek pieļauti autortiesību vai citu tiesību pārkāpumi.

1.5.7. Pasūtītājam ir tiesības iepirkumā minētos pakalpojumus nepasūtīt pilnā apjomā.

Konfidencialitāte

Visa un jebkāda informācija, ko kāda no Pusēm sniedz viena otrai darba izpildes laikā vai arī tā atklājas, pildot darba pienākumus, kā arī jebkura šīs informācijas daļa, tai skaitā, bet ne tikai informācija par E-veselības sistēmas darbību un tehniskajām niansēm, otras Puses darbību, tehnoloģijām, tai skaitā rakstiska, mutiska, datu formā uzglabāta, audio – vizuāla un jebkurā citā veidā uzglabāta informācija, kā arī informācija par Tehniskā specifikācijā minēto darba izpildi, tās noslēgšanu un izpildi, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. Izņemot informāciju, kas satur E-veselības sistēmas tehniskās nianses un Pretendenta piedāvājums, nav uzskatāms par konfidenciālu. Par konfidenciālu netiek uzskaitīti arī Pasūtītāja veiktie maksājumi par darba izpildi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi