Vēl rūpīgāk veiksim katra notiesātā personības izvērtējumu!

- kā tieši, pildot savus tiešos dienesta pienākumus, Jūsu pakļautībā esošie pārvaldes darbinieki vēl rūpīgāk veiks katra ieslodzītās personības izvērtējumu?

- kā tieši minētie darbinieki analizēs ieslodzīto psiholoģisko stāvokli?

- kā tieši minētie darbinieki īstenos situācijas atbilstošus drošības un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izolāciju un garantētu personu drošību apcietinājuma un sodu izpildes laikā?

- kāpēc viss iepriekš minētais nav veikts līdz šim?

- kad Jūs iesniegsiet tieslietu ministram konkrētus priekšlikumus situācijas normalizēšanai, nepieļaujot pašnāvību iespēju soda izpildes laikā, akcentējot nepieciešamību izvērtēt ieslodzīto personu pašnāvību riska pakāpi un īpaši ieviest pasākumus efektīvai ieslodzīto ar pašnāvības riskiem uzraudzībai?

Sakarā ar iesniedzēja iesniegumā norādītajiem jautājumiem par informācijas sniegšanu par ieslodzījuma vietās veiktajiem preventīvajiem pasākumiem ieslodzīto pašnāvības risku atpazīšanai un novēršanai, Pārvalde savas kompetences ietvaros sniedz turpmāk norādīto informāciju.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - Kodekss) 61. panta pirmās daļas nosacījumiem, divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu. Saskaņā ar iepriekšminēto, ieslodzījuma vietu par sociālo rehabilitāciju atbildīgās amatpersonas un darbinieki turpmāk „vēl rūpīgāk veiks katra notiesātā personības izvērtējumu". Attiecībā pret apcietinātā personības izvērtējumu jāmin, ka apcietinātā iesaistīšana personības izvērtēšanā (lielākoties, personības psiholoģiskajā izvērtēšanā) notiek brīvprātīgi, tādējādi, apcietinātā personība tiks izvērtēta, personai piekrītot šāda veida izvērtējumam, kā arī ņemot vērā par sociālo rehabilitāciju atbildīgā personāla noslogojumu.

Ieslodzījuma vietu personāla darbu ar personām, kuras ieslodzījuma laikā ir izdarījušas pašnāvības mēģinājumu, nosaka ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2005.gada 18.maija vēstuli Nr. 1/6-1898 praksē ieviestās Rekomendācijas ieslodzījuma vietu darbiniekiem darbam ar ieslodzītajiem, kuriem ir nosliece uz pašnāvību (turpmāk - Rekomendācijas). Rekomendācijās ietver arī Amerikas suicīda novēršanas asociācijas izstrādāto „Suicīda draudu vērtības skalu", kas paredzēta suicīda riska diagnostikai. Turklāt, papildus „Suicīda draudu vērtības skalas" Ieslodzījuma vietu pārvalde plāno iegādāties psihodiagnostikas metodi (ekspress - aptauju "Signāls) ieslodzīto personu suicidālās uzvedības un suicidālo motīvu savlaicīgai atpazīšanai.

Apcietināto un notiesāto, kas izmeklēšanas cietumā ievietots kriminālsodu izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, izmeklēšanas cietumā ievieto atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 11 .panta nosacījumiem, savukārt Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi" 13.punkts nosaka, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais ievietojams (ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, izglītības līmeni un veselības stāvokli). Komisijas lēmumu ieraksta protokolā. Notiesātos ārvalstniekus brīvības atņemšanas iestādē pēc iespējas izvieto tā, lai vienā valodā runājošie notiesātie varētu sazināties savā starpā. Vēršam Jūsu uzmanību, ka visās ieslodzījuma vietās ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu ir izveidota notiesāto izvietošanas komisija.

Vienlaikus Pārvalde norāda, ka vienveidīgi, lai visās Pārvaldes struktūrvienībās noteiktu vienotu apcietināto un notiesāto ar noslieci uz dažādiem ekscesiem kontroles kārtību (tai skaitā ar noslieci uz pašnāvību), Pārvalde ir sniegusi ieslodzījuma vietām metodiskos norādījumus, kas ir paredzēti tikai un vienīgi dienesta vajadzībām un ir saistoši amatpersonām, nevis ieslodzītajām personām. Saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem, ieslodzījuma vietā veicot pasākumus iekšējās organizācijas ietvaros un pieņemot personu ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācija izvērtējot ieslodzītā personību, kā arī citas ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka personai ir noslieces uz dažādiem ekscesiem, pieņem lēmumu atzīmes izdarīšanai vai noņemšanai ieslodzītā personas lietā. Šāda atzīme ir nepieciešama tikai un vienīgi dienesta vajadzībām, kas nekādā veidā neietekmē ieslodzītās personas tiesības soda izpildes laikā. Šādai atzīmei ir preventīva funkcija.

Resocializācijas dienesta ieskatā, iesniedzēja iesniegumā minētais, ka „viss iepriekš minētais nav veikts līdz šim", neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Proti, saskaņā ar Kodeksā noteikto, kopš 2012.gada 1.janvāra tiek veikta notiesātā risku un vajadzību izvērtēšana. Turklāt, ieslodzījuma vietās strādājošie psihologi sniedz individuālās konsultācijas, veic krīzes intervences ieslodzītajiem, t.sk. sakarā ar pašnāvības mēģinājumiem. Informācija par kārtējā gadā sniegto psiholoģisko palīdzību ir pieejama Ieslodzījuma vietu pārvaldes Publiskajā pārskatā, kas ir publiski pieejams Ieslodzījuma vietu pārvaldes tīmekļa vietnē (www.ievp.gov.lv).

No 2012.gada 1.marta līdz 2013.gada 1.martam ieslodzījuma vietu Sociālās rehabilitācijas daļās strādājošie psihologi ir veikuši 78 krīzes intervences sakarā ar ieslodzīto suicidālo uzvedību (pašnāvības mēģinājumi, pašsakropļošanās gadījumi), no tiem:

52 pieaugušajiem ieslodzītajiem (personām vecumā no 26 gadiem);

21 ieslodzītajiem jauniešiem (personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem);

5 nepilngadīgajiem ieslodzītajiem (personām līdz 18 gadu vecumam).

Norādītajā laika posmā tika sniegtas 38 rekomendācijas turpmākā darba organizēšanai ar personām, kurām ir nosliece uz pašnāvību (Rekomendācijas tika sniegtas pēc ieslodzījuma vietas amatpersonu pieprasījuma, pārsvarā Drošības vai Sociālās rehabilitācijas daļas darbinieka pieprasījuma).

Turklāt, katrā ieslodzījuma vietā ieslodzītajiem ir nodrošināta iespēja iesaistīties psiholoģiskajās konsultācijās. Psiholoģiskās konsultācijas tiek sniegtas pēc paša ieslodzītā pieprasījuma vai ieslodzījuma vietas darbinieka pieprasījuma. Gadījumā, ja ieslodzītais atsakās piedalīties psihologa konsultācijās vai krīzes intervencē, psiholoģiskā palīdzība netiek sniegta, jo piedalīšanās psiholoģiskās aprūpes pasākumos ir brīvprātīga.

Uz 2013.gada 1.janvāri psiholoģisko aprūpi ieslodzījuma vietās īstenoja 20 psihologi. Šobrīd ieslodzījuma vietu psihologi ir pārslogoti, proti, pašiem speciālistiem draud

profesionālā izdegšana un ir nepieciešams profesionāls atbalsts (supervīzijas - konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību), kuras viņi apmaksā no saviem līdzekļiem. Psihologu darba atalgojums strādājot specifiskos apstākļos ar smagiem klientiem ir ļoti zems, jāņem vērā, ka ieslodzījuma vietās nonāk personas, kurām ir ne tikai uzvedības traucējumi, bet arī personības un garīga rakstura traucējumi, un kuri nav spējuši iekļauties sabiedrībā gan savas uzvedības, gan rakstura, gan slimības dēļ. Tādēļ, suicidālas uzvedības problēma nav tikai ieslodzījuma vietu problemātika, bet arī visas sabiedrības kopumā. Neraugoties uz pārslogotību, ieslodzījuma vietu psihologi, kā primāro uzdevumu ir izvirzījuši darbu ar personām, kurām ir nosliece uz pašnāvību vai arī ir izteikuši tās draudus.

Vēršam uzmanību, ka psihologu darba noslogojums šobrīd neatbilst Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto resociālizācijas koncepcijā noteiktajai psihologu un notiesāto attiecībai, proti, koncepcijā noteikta šāda attiecībā: 1 psihologs uz 75 pieaugušajiem notiesātajiem un 1 psihologs darbam ar 45 notiesātajiem jauniešiem.

Reāls psihologu noslogojums ir attēlots 1 .tabulā.

Psihologu noslogojums (uz 04.03.2013.)

1 .tabula

2012.-2013.gadā ieslodzījuma vietās esošajiem ieslodzītajiem ir nodrošināta iespēja piedalīties resocializācijas programmās, kas gan tīši, gan netīši līdzsvaro dalībnieka emocionālo stāvokli, līdz ar to mazinot pašnāvības izdarīšanas risku. Informācija par resocializācijas programmām ir atrodama 2.tabulā.

Ieslodzīto iesaistīšana dažādās resocializācijas programmās, ir veids kā paplašināt viņu skatījumu uz problēmrisināšanu, jo parasti personas, kuras atrodas spriedzes un stresa situācijā nespēj pieņemt alternatīvus problēmrisināšanas veidus, viņu skatījums ir sašaurināts pārāk augstā psihoemocionālā stāvokļa dēļ, kā arī viņi iemācās strādāt grupā, pieņemt otru personu. Programmas ir strukturētas, un tās vada apmācīti ieslodzījuma vietu speciālisti.

Ieslodzījuma vietās īstenojamās resocializācijas programmas

2.tabula

Kopumā 16 programmās tika iesaistīti 503 ieslodzītie.

Turklāt, Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra īstenotajā profesionālajā tālākizglītības programmā "Ieslodzījuma vietu apsardze" mācību priekšmeta "Darbs ar specifiskām klientu grupām" ietvaros tiek apgūta tēma Suicīda un suicidālas uzvedības problēmas ieslodzījuma vietās. Turklāt, minētās izglītības programmas ietvaros tiek pasniegts mācību priekšmets „Pirmā palīdzība".

Laika periodā no 2012.gada 1.marta līdz 2013.gada 1.martam šīs tēmas ir noklausījušies 67 izglītojamie (ieslodzījuma vietu amatpersonas).

Turklāt, ieslodzījuma vietās 2012.gadā ir veiktas šādas darbinieku apmācības pašnāvības risku atpazīšanai un reakcijai uz pašnāvības riska situācijām:

Olaines cietumā 03.12.2012. notikušas personāla apmācības pašnāvības risku atpazīšanai un reakcijai uz pašnāvības riska situācijām;

Liepājas cietumā medicīnas personāls ir noklausījies izglītojošu lekciju (lektore Medicīnas daļas vadītāja);

Iļģuciema cietumā laika posmā no 2012.gada 1.marta līdz 2013.gada 1.martam personāla profesionālo apmācību plānā tika iekļautas un nolasītas šādas lekcijas par suicīdu un rīcību suicīda gadījumā gan uzraugu, gan virsnieku mācību grupām:

2012.gada 7.martā; 2012.gada 14.martā; 2012.gada 21.martā; 2012.gada 28.martā - „Uzvedības novērošana un interpretācija" (lektori: Drošības un uzskaites daļas priekšniece, Sociālās rehabilitācijas daļas psihologs);

gada           2.maijā; 2012.gada 9.maijā; 2012.gada 16.maijā; 2012.gada 23.maijā; 2012.gada 15.novembrī; 2012.gada 12.decembrī - „Neatliekamā medicīniskā palīdzība" (lektore Medicīnas daļas vadītāja (ārste);

2012.gada 11.maijā - „Psiholoģiska palīdzība neirotiskām personām. Neirotiskas personas psiholoģisks portrets" (lektors Sociālās rehabilitācijas daļas psihologs);

„Neatliekamā medicīniskā palīdzība" (lektore Medicīnas daļas vadītāja (ārste); Iļģuciema cietuma personāla mācību plānā 2013.gadam paredzētas sekojošas lekcijas:

2013. gada 14.martā - Suicidāla uzvedība dažādiem cilvēku tipiem (lektors - Sociālās rehabilitācijas daļas psihologs);

2013.gada 28.martā - Uzvedības novērošana un interpretācija (lektore - Drošības un uzskaites daļas priekšniece);

2013.gada 2.maijā - Notiesāto psiholoģiskās problēmas soda izciešanas laikā (lektors - Sociālās rehabilitācijas daļas psihologs).

Šķirotavas cietumā papildus tēmai 15.02.2012. "Likumpārkāpēju personības iezīmes", ko lasīja Sociālās rehabilitācijas daļas psiholoģe, tika minēta sadarbība un sadarbības iespējas starp daļām suicīda un suicīda mēģinājuma gadījumā.

Vecumnieku cietumā 11.10.2012. psiholoģe lasīja lekciju cietuma darbiniekiem par suicīdu.

Atbildot uz tieslietu ministra 2013.gada 27.februāra rezolūciju (Pārvaldes reģ. Nr. 1827), 2013.gada 15.martā Pārvalde ir sniegusi informāciju (Pārvaldes 2013.gada 15.marta vēstule Nr. 1/6.1-2277) par veiktajiem pasākumiem ieslodzīto pašnāvības risku atpazīšanai un novēršanai, kā arī informāciju par plānoto pašnāvību mēģinājumu novēršanai.

Novērtē šo rakstu: