Iesaki rakstu: 
Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām gūst ienākumus + opciju iespēja tikt pie vēl 50 lidmašīnām nākamos 5 gadu lāikā. Šī opcija pati par sevi ir dārga. Iespējams, ka katru kārtas numuru pārdošana vien ir ko vērta. Es nesaku, ka 7 miljonus, bet 1-3 miljonus, iespējams, ka var iegūt. Kāpēc? Tāpēc ka katru lidmašīnu airBaltic pērk ar būtisku atlaidi. Industrijā runā, ka tie ir ~ 10 miljoni EUR uz katru lidmašīnu.
2) pasažieri, ko airBaltic no Rīgas pārvadā ar mīnusiem, nav lielākā vērtība. Šeit piekrītu gan Guntaram Vītolam, gan Jānim Ošlejam, kuri saka, ka tik nesaimnieciski nevar lidot. Cenas ir jāceļ. Neizbēgami. Ķirsīšu laiks ir beidzies.
3) par 340 miljonu EUR valsts atbalstu. Šo valsts varēs atgūt, kad pilnībā pārdos valsts rīcībā esošās akcijas. Vienalga, vai tās būs 100%, 40% vai 25% +1 akcija. Ja valsts tās nevēlas pārdot, tad nav ko kliegt, ka 340 miljoni EUR ir pazaudēti uz visiem laikiem. Tālāk jau matemātika ir vienkārša. Ja 25% cenai ir jābūt 340 miljoniem EUR, tad uzņēmuma vērtībāi ir jābūt ap 1,5 miljardiem. Šādu vērtējumu ar 50 lidmašīnām nekad nesasniegs. Ar 100 lidmašīnām var tikt pie ~ 1,5-1,8, varbūt 2 miljardu apgrozījuma. EBITDA varētu sasniegt ap 200-300 miljonus, tad arī ar reizinātāju 5-7 pie 340 miljoniem EUR var tikt. Tam ir vajadzīgs laiks. X.com pieminēju Air Astana, viņi lido ar 50 lidmašīnām, viņu apgrozījums 1,2 miljardi, operational profit 136 miljoni USD. Polijas LOT lido ~ 75 lidmašinām, viņu apgrozījums bija 2,3 miljardi, bet net profit 250 miljoni EUR.
4) Tagad ir svarīgi, lai Latvijas politiķi savā bravūrā ar iesniegumiem prokuratūrā utt neaizbaidītu stratēģisko investoru.
5) Lūdzu, uztveriet, ka nevis 340 miljoni EUR ir pazaudēti, bet par to valsts būs saglabājusi līdzdalību starptautiskas aviokompānijas kapitālā. Aviokompānijas, kurai ir potenciāls augt un strauji. 100% pazaudēti tie būs tad, kad valsts neko nesaņems un tai nepiederēs neviens procents Airbaltic. Šobrīd 340 miljoni EUR vēl joprojām ir ieguldīti.
6) Stratēģiskā investora nepiesaistīšana un IPO neveikšana var airBaltic situāciju pasliktināt. Jā, tā strādās ar simbolisku peļņu, jā, tā nepirks jaunas lidmašīnās, un, jā, tā negad nevarēs atmaksāt 340 miljonus EUR. Jā, pārdot airbaltic 100% daļas par 340 miljoniem EUR var kaut rīt. Garantēju.
7) Man, protams, ir jautājums, kāpec uzreiz valstij ir jāsamazina savs līdzdalība līdz 25%+1 nevis, piemēram, paliek pie 30% vai 41% un kopā ar stratēģisko investoru veido vairākumu?
Pārpublicēts no X (Twitter).
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
