Iesaki rakstu: 
Vispirms lietuvieši paziņoja par vēlmi ienākt Latvijas tirgū un sākt pasažieru pārvadājumus maršrutā Viļņa – Rīga, un tagad pievienojas arī igauņi.
Kā paskaidroja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, projekts izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību, kas vēlas šo dzelzceļa savienojumu, jo nākamgad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Ir piešķirts arī finansējums - 300 tūkst. eiro.
Galvenais iemesls, kāpēc lietuvieši un igauņi var plānot pārrobežu pasažieru satiksmi un mēs nevaram, ir gaužām vienkāršs - viņiem ir moderni pasažieru vilcieni, ar ko braukt, bet mums to nav un pārredzamā nākotnē nemaz nebūs.
Vēl ir atšķirība sapratnē, kā darbojas ekonomika. Gan lietuviešu, gan igauņu gadījumā valsts budžetā būs jāparedz dotācijas, kas segs zaudējumus no pasažieru pārvadāšanas. Igaunija ir atvēlējusi 300 tūkstošus eiro, bet, kādas ir lietuviešu prognozes, vismaz pagaidām nezinām.
Ja rēķina tikai izmaksas valsts budžetam, kā tas pie mums pieņemts, tad šādi pasažieru pārvadājumi rada tikai zaudējumus. Taču, ja prot saskatīt iespējas un ienākumus Lietuvas un Igaunijas ekonomikai un caur to arī valstu budžetiem, tad parādās pavisam cita aina, un tās ir investīcijas pakalpojumu eksportā.
Ir arī labā ziņa - beidzot uz Latvijas dzelzceļa līnijām parādīsies moderni pasažieru vilcieni, ja vien kaimiņi neaplauzīs zobus pret mūsu birokrātiju.
P.S. Interesanti, kuri būs pieejami ātrāk - mūsu jaunie pasažieru vilcieni vai tomēr kaimiņu?
https://www.db.lv/.../nakamgad-planots-sakt-pasazieru...
https://www.la.lv/regulara-pasazieru-vilcienu-satiksme...
Attēlā - viens no galvenajiem atbildīgajiem par to, ka Latvijai joprojām nav jaunu pasažieru vilcienu. Tagad Tālis Linkaits tiek bīdīts uz Eiroparlamentu no Jaunās konservatīvās partijas.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
