Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā lasītāju interesi, šodien Pietiek pārpublicē vēl trīs nelielus rakstiņus no nule iznākušā bezmaksas izdevuma LOSIS (www.losis.info), kas atklāj jaunus, interesantus faktus no pašreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača politiskās un privātās biogrāfijas – gan par nesen veiktu ministra vērtējumu uzņēmēju skatījumā, gan par dažus gadus seniem notikumiem ap viltoto Saeimas komisijas sēdes protokolu, gan jau krietni lielāku gadu skaitu atpakaļ notikušu baisu Jāņu nakts uzbrukumu.
Uzņēmēji Rasnaču atzīst par vienīgo „nesekmīgo”
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka valdības darba novērtējums pēdējo mēnešu laikā pieaudzis līdz 5,05 desmit baļļu sistēmā, kas ir labāks rādītājs nekā iepriekš, kad uzņēmēji to vērtēja ar 4,4. Savukārt par vienīgo „nesekmīgo” ministru vidū atzīts tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
LTRK veiktajā aptaujā noskaidrots, ka premjera Māra Kučinska darbu uzņēmēji vērtē ar 5,6 ballēm, visbiežāk jeb 36% gadījumu izvēloties atzīmi seši. Visaugstāk bizness vērtē kultūras ministres Daces Melbārdes darbu, kas iespējams, skaidrojams ar šīs nozares minitrijas mazāku tiešo iesaisti uzņēmējdarbības vides jautājumos. Vēl arvien viens no ministriem – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs – saņēmis negatīvu jeb nesekmīgu atzīmi – 3,8.
“Pēdējos mēnešos izveidojies un nostiprinājies dialogs starp valdību un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, panākot vienošanos, ka būtiskas nodokļu izmaiņas netiks veiktas, izstrādājot nākamā gada budžetu,” saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa, “uzņēmēji šo ziņu ir sadzirdējuši, tādēļ ministru darba novērtējums ir uzlabojies, dodot arī cerību par biznesa vides stabilitāti un iespējām netraucētai izaugsmei līdz 2018.gadam.”
Ņemot vērā to, ka aptauja tika veikta laikā, kad demisionēja veselības ministrs Guntis Belēvičs, viņa novērtējums aptaujā netika jautāts. Savukārt Dzintars Rasnačs, neraugoties uz savu „līgavaiņa skapja” stāstu un nesekmību ministra darbā, joprojām ieņem tieslietu ministra amatu.
Kā Rasnačam izdevās izsprukt no kriminālatbildības viltotā Saeimas protokola lietā?
Līdz pat šai dienai tā arī nav skaidrs – kādā veidā pašreizējam tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam izdevās izsprukt no kriminālatbildības Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojuma lietā, lai gan zem protokola bija ne tikai deputātes Vinetas Muižnieces, bet arī viņa paraksts.
Kriminālprocesu pret V. Muižnieci ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 2011.gada 1.jūnijā sāka pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra bija saņēmusi Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegumu par iespējamu Juridiskās komisijas protokola viltošanu 2009.gada 1.septembrī.
Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecināja, ka deputāti sēdē apspriestos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim viltotajā protokolā bija norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot, un līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana tika nobremzēta.
Tiesas versija bija – V. Muižniece esot likusi Juridiskās komisijas konsultantei aizstāt Juridiskās komisijas sēdes protokola daļu ar viņas pašas uzrakstīto tekstu un tad arī parakstījusi šo sēdes protokolu.
Rezultātā Augstākā tiesa V. Muižnieci atzina par vainīgu dokumenta viltošanā un sodīja viņu ar 2846 eiro naudassodu, taču interesanti, ka ar veselu ādu izspruka otrs sēdes protokola parakstītājs – toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs.
Viņš pats pašlaik nemīl runāt par šo tēmu, taču neoficiāli zināms, ka šajā spiedīgajā situācijā tagadējo tieslietu ministru paglābis pēkšņs atmiņas zudums, - viņš izmeklētājiem gluži vienkārši paziņojis, ka vispār neko neatceroties, tik to vien, ka V. Muižnieces paraksts bijis jau pirms viņa paraksta...
Pēc Jāņunakts kautiņa tieslietu ministrs baidās par savu drošību…
Kurai vēl valstij ir tieslietu (!) ministrs, kurš ne tikai pa sīkumiem apzog nodokļu maksātājus un tiek iekaustīts ar rabarberiem, bet arī iesaistās dzēruma kautiņos? Lūk, cik krāšņi Dzintara Rasnača Jāņunakts izklaides jau pirms gandrīz diviem gadu desmitiem aprakstīja laikraksts Diena, - turklāt interesanti, ka jau toreiz Dz. Rasnačs sēdēja tieslietu ministra amatā:
„Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vērsies Ģenerālprokuratūrā ar ziņojumu par to, ka Jāņunakts svinību laikā viņam uzbrucis kāds piedzēries vīrietis. Notikušais liekot ministram šaubīties par viņa turpmāko drošību.
Ziņojumā ģenerālprokurora vietas izpildītājam Edvīnam Ziediņam tieslietu ministrs raksta, ka Tukuma rajona, Kandavā, 24.jūnijā Armands Paeglis, būdams stiprā alkohola reibumā, vairākkārt draudējis izrēķināties ar Dz.Rasnaču un savu iespēju robežās arī lietojis vardarbību.
Ministrs gan centies izvairīties no incidenta, taču ap pulksten 4.30, kā prokuratūru informē Dz.Rasnačs, „pret mani tika mēģināts pielietot vardarbību un fizisku spēku, un pastāvēja reāli draudi manai veselībai”. Tāpēc viņš nepieciešamās aizstāvēšanās ietvaros divas reizes iesitis uzbrucējam ar galvu.
Tas gan neesot mazinājis A.Paegļa agresivitāti līdz pat pusdienlaikam, kad viņš aizvests uz Kandavas autoostu braukšanai uz Rīgu.
Dz.Rasnačs uzskata, ka „A.Paegļa rīcība varētu arī nebūt kvalificējama pēc Latvijas Kriminālkodeksa 61.panta kā valsts amatpersonas veselības un dzīvības apdraudējums, jo minētajā laika posmā neesmu veicis valstisko darbību. Taču, lai gan neesmu fiziski tieši cietis, tomēr A.Paegļa agresivitāte un neprātīgā uzvedība (..) liek man šaubīties par savu turpmāko drošību”. Tāpēc ministrs lūdz noskaidrot A.Paegļa sabiedriskās bīstamības pakāpi.
Tieslietu ministrijas preses sekretārs Leonards Pāvils Dienai pastāstīja, ka Kandavā notikušas Jāņu svinības, kurās piedalījušies vairāki apvienības Tēvzemei un Brīvībai biedri. Vairāki liecinieki arī L.Pāvilam bija apgalvojuši, ka A.Paeglis, kurš svinībās nokļuvis pilnīgi nejauši, bijis stiprā dzērumā - tovakar viņš dzēris brendiju un alu.
Savukārt Dz.Rasnačs Dienai teica, ka viņš tonakt nedaudz iedzēris alu, jo Jāņi bez alus nemaz neesot iedomājami. Tiesībsargājošajām iestādēm būtu jānoskaidro, vai A.Paeglim „šādi prāta aptumsumi nav bijuši arī agrāk”, teica ministrs. Piektdienas pievakarē Diena centās sazināties ar A.Paegli, kurš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā par bibliotekāru, taču no darbavietas viņš jau bija aizgājis.
Laikrakstam Vakara Ziņas cietušais pastāstījis, ka Jāņu naktī bijis iereibis un aizmidzis pie ugunskura. Dz.Rasnačs viņam iespēris ar kāju pa deniņiem un pavēlējis celties augšā. Pēc tam ministrs ar galvu A.Paeglim iesitis pa galvu. Ministrs Dienai teica, ka 80% no A.Paegļa stāstījuma esot nepatiesība...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
