Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja vēlas iztērēt 25 000 eiro, lai sarīkotu izstādi par ģerboņiem mūsdienu Latvijā, - šāda orientējošā summa minēta nule izsludinātā iepirkuma „Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” koncepcijas izstrāde un realizēšana” nolikumā.

Par to, kam pieder ideja sarīkot šādu izstādi par godu Latvijas valsts simtgadei un kā aprēķinātas iespējamās izmaksas, Vējoņa kanceleja vismaz pagaidām nekādus skaidrojumus sniegt nevēlas, taču no nolikuma redzams, ka ideja ir ilgi izstrādāta un pārdomāta – publicējam kancelejas definētās prasības izstādes „mākslinieciskās un tehniskās realizācijas pakalpojumiem:

„1.1. Norises laiks: 2018. gada 9. novembris – 2019. gada 24.marts.

Uzbūve 05.11.-08.11.2018, atklāšana 9.11.2018, izstāde atvērta apmeklētājiem 9.11.2018-24.03.2019, nobūve 25.-27.2019

 1.2. Norises vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zāle Nr.2 un LNB ātrijs – turpmāk telpa.

1.3. Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” apraksts:

1.4. Izstādes iekārtošanai pieejamais laiks – no 2018.gada 25.oktobra līdz 4.novembrim (zālē nr. 2 - eksponēšanai paredzēto plakņu uzstādīšana, digitālās drukas izgatavošana un eksponēšana, 2. plaknē iemontētu monitoru uzstādīšana un attiecīgo programmu iedarbināšana un pārbaude, ātrijā - viena brīvstāvoša objekta ar monitoru izstrāde un attiecīgo programmu tajā iedarbināšana un pārbaude);

1.5. Izstādes apraksts – LNB izstāžu zālē Nr. 2 (Skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr.1) telpas platība – 175 m2, izmēri 17.7m x 11m, tiek veidota pamatekspozīcija, kurā vizualizēta administratīvi teritoriālo dalījumu attēlojoša Latvijas valsts karte ar apmēram 350 valsts un pašvaldību ģerboņu attēliem heraldiskās krāsās un attiecīgu anotācijas tekstu.

Plaknē, kas izgatavota Latvijas kartes eksponēšanai pretējā pusē (skat. Tehniskās specifikācijas pielikums Nr. 1) iemontēti divi monitori, ne mazāki par 49 collām no kuriem vienā demonstrēta programma ar fotografētiem/filmētiem materiāliem par heraldikas lietojumu praksē (piemēri no pašvaldībām: karogi ar ģerboni, ceļa zīmes, suvenīri, grafiskie darbi; heraldikas izmantojums interjerā un eksterjerā); otrā monitorā - demonstrēti attēli ar Latvijas valsts un pašvaldību apbalvojumu attēliem;

LNB ātrijā, zāles nr. 2 stiklotās sienas priekšā (skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr. 1) novietots brīvstāvošs objekts ar monitoru, kurā izvietota audiovizuāla programma par Latvijas valsts ģerboņa tapšanas vēsturi;

1.6. Nepieciešamās ekspozīcijas virsmas aptuvenais augstums 3 m, aptuvenais garums 8,5m brīvi stāvoša; iebūvēta ap telpā esošajām kolonnām (izmērus precizēt dabā). Virsmas gludas, matēti krāsotas, matējums 20%, digitālās izdrukas eksponēšanai (administratīvi teritoriālo dalījumu attēlojoša Latvijas karte ar ģerboņu attēliem heraldiskās krāsās) un 2 monitoru iebūvei.

1.7. Izstādes vienota dizaingrafiskā koncepcija un realizācija (anotācija, tekstuālo materiālu kolāža, monitoru programmu vizuālais stils, poligrāfiski drukāts (A5 formāta, abpusējs, CMYK drukā) izstrādāts izstādes ielūgums 200 gab. un iesniegts arī digitālā formātā.”

Interesanti, ka ģerboņu izstādes iepirkuma komisijas priekšsēdētājs ir kancelejā pērn bez konkursa darbā pieņemtais Ģirts Auškāps, kurš iepriekš pabijis gan Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, gan „Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgais darbinieks” AS Rīgas Centrāltirgus, gan valdes loceklis valsts akciju sabiedrībā Latvijas Jūras administrācija un padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā Pasažieru vilciens.

Zaudējot visus šos „nacionāļu” nodrošinātos amatus, mainījās arī Auškāpa politiskā pārliecība: 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās viņš mēģināja iegūt deputāta mandātu jau no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču jau atkal nesekmīgi.

Novērtē šo rakstu:

41
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...