Vējoņa kanceleja: par to, ka mēs tērējam valsts resursus prettiesiskai informācijas slēpšanai, mēs netaisāmies atbildēt
PIETIEK18.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz daudzajām zaudētajām administratīvajām lietām saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas darbinieku un vadības prettiesisko rīcību, slēpjot informāciju par nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem un saistītas ziņas, iestādes vadība nesaskata nekādu savu vai kancelejas darbinieku atbildību. Kā rāda šodien Pietiek publiskotā kancelejas vadītāja Arņa Salnāja oficiālā vēstule, Vējoņa uzdevumus pildošais ierēdnis arī neuzskata, ka par valsts resursu tērēšanu, gatavojot pat kilogramus smagās dokumentu ķīpas, lai mēģinātu šo informācijas slēpšanu attaisnot, Vējoņa kancelejas darbiniekiem vajadzētu atbildēt.
„Par iesnieguma izskatīšanu
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2018.gada 2.martā saņemts Jūsu 2018.gada 28.februāra iesniegums, kurā aicināt veikt pārbaudi saistībā ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420195417 un konstatēt konkrētu personu atbildību par sniegto atbildi uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumu.
Vienlaikus 2018.gada 28.februāra iesniegumā aicināt veikt darbības, lai regresa kārtībā piedzītu no Kancelejas amatpersonām Jums no Kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem atlīdzināto valsts nodevu 30 euro apmērā. (..)
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 33.panta daļu amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.
Atbilstoši minētā likuma 2.panta trešajai daļai zaudējumi ietver mantisko zaudējumu un nemantisko kaitējumu. Līdz ar to iestādei pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu ir situācijā, kad amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai ir nodarīti zaudējumi.
Atgādinām, ka Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumā administratīvajā lietā Nr.A420195417 tiesa nav konstatējusi, ka Jums ir nodarīti zaudējumi, kā arī nav uzlikusi par pienākumu Kancelejai atlīdzināt Jums nodarītus zaudējumus.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2.punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Ievērojot minēto, valsts nodevas maksājums nav atzīstams par zaudējumiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē.
Tā kā konkrētajā gadījumā sarakste ar Jums ir par juridiski neiespējamu situāciju, Administratīvās rajona tiesa 2017.gada 11.decembra spriedumā administratīvajā lietā Nr.A420195417 nav uzlikusi pienākumu Kancelejai atlīdzināt Jums nodarītos zaudējumus, kā arī ņemot vērā to, ka valsts nodevas maksājums nav atzīstams par zaudējumiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē, Kancelejai nav tiesiska pamata vērtēt Kancelejā nodarbināto rīcību saistībā ar minēto Administratīvās rajona tiesas spriedumu.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
