Vējoņa kanceleja „izārstēta” no treknajām piemaksām: augustā esot izmaksāta tikai viena
PIETIEK05.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Regulāri informācijas pieprasījumi un to publiskošana ir vismaz daļēji palīdzējuši „izārstēt” Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleju no regulārās treknu piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksāšanas: ja ticēt kancelejas oficiāli sniegtajai informācijai, augustā piemaksa – turklāt ar reālu, neizdomātu pamatojumu – piešķirta tikai vienam kancelejas darbiniekam.
„Ar Kancelejas vadītāja rīkojumu šajā laika periodā vienam Kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no minētajam nodarbinātajam noteiktās mēnešalgas par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, veicot ilgstošā prombūtnē esoša cita Kancelejas nodarbinātā amata pienākumus,” – šāda ir Vējoņa kancelejas oficiāli sniegtā informācija par šā gada augustu.
Līdz ar to laika periodā no 1. augusta līdz 31. augustam vienam Vējoņa kancelejas darbiniekam – kura vārdu un amatu kanceleja atsakās nosaukt - pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināta piemaksa 301,36 eiro apmērā. Savukārt prēmijas un naudas balvas šajā laikā kancelejā nodarbinātajiem neesot noteiktas un izmaksātas.
Tiesa, kā jau informēts, treknās piemaksas Vējoņa kanceleja šogad aizstājusi ar iespaidīgu algu palielinājumu, - kopējais kancelejas algu fonds palielināts aptuveni par trešdaļu. Konkrētiem darbiniekiem noteiktās algu likmes prezidenta kanceleja atsakās atklāt sabiedrībai.
Kā zināms, Vējoņa kanceleja pēdējā laikā saistībā ar tajā veiktajām regulārajām iespaidīgajām papildu piemaksām ir nākusi klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem.
24. augustā Valsts prezidenta Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka informācija par prezidenta kancelejas nodomiem turpmāk slēpt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu neesot patiesa.
Taču dienu iepriekš kancelejas vadītājs, iepriekš audita rezultātā Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs bija kancelejas parakstījis oficiālu dokumentu, kurā skaidri norādīts - darbinieku jūlijā saņemtās piemaksas, prēmijas un naudas balvas mēs neatklāsim.
Kā bija norādīts šajā lēmumā neatklāt saņemtās summas, kuras iepriekš ir pārsniegušas pat divus tūkstošus eiro vienam darbiniekam, tā pamatā esot Vējoņa kancelejas vadības pārliecība, ka no nodokļu maksātāju līdzekļiem veikto izmaksu publiskošana esot to saņēmēju privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšana.
Vējoņa kancelejas vadītājs norādīja, ka iepriekš publiskotajos datos „norādītas kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti”.
Tāpat „publikāciju rezultātā daudzu kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja – vērtējumu”.
Vējoņa kancelejas vadītājs arī pieminējis, ka kritisks un vērtējošs viedoklis demokrātiskā sabiedrībā esot pieļaujams tikai saistībā ar politisku personu darbībām vai to izteikumiem, bet „vairāki” trekno prēmiju un piemaksu saņēmēji neesot nedz politiskas personas, ne arī amatpersonas.
Vairāki vārdā neminēti Vējoņa kancelejas darbinieki arī esot „vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Visbeidzot, kā bija norādījis Vējoņa kancelejas vadītājs, nopietns kaitējums trekno izmaksu saņēmējiem esot arī tas, ka pie „publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši.
Vējoņa kanceleja esot pārliecināta, ka „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.
Kā zināms, pašlaik administratīvā tiesa saistībā ar dažādas pieprasītas informācijas slēpšanu ir sākusi vairāk nekā desmit administratīvās lietas, kurās atbildētāja ir Vējoņa kanceleja.
Valsts kontrole vakar nāca klajā ar atzinumu, ka pērn šāda veida piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, bez konkrētiem pamatojumiem par papildu darba reālu veikšanu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
