Vējoņa kanceleja „izārstēta” no treknajām piemaksām: augustā esot izmaksāta tikai viena
PIETIEK05.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Regulāri informācijas pieprasījumi un to publiskošana ir vismaz daļēji palīdzējuši „izārstēt” Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleju no regulārās treknu piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksāšanas: ja ticēt kancelejas oficiāli sniegtajai informācijai, augustā piemaksa – turklāt ar reālu, neizdomātu pamatojumu – piešķirta tikai vienam kancelejas darbiniekam.
„Ar Kancelejas vadītāja rīkojumu šajā laika periodā vienam Kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no minētajam nodarbinātajam noteiktās mēnešalgas par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, veicot ilgstošā prombūtnē esoša cita Kancelejas nodarbinātā amata pienākumus,” – šāda ir Vējoņa kancelejas oficiāli sniegtā informācija par šā gada augustu.
Līdz ar to laika periodā no 1. augusta līdz 31. augustam vienam Vējoņa kancelejas darbiniekam – kura vārdu un amatu kanceleja atsakās nosaukt - pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināta piemaksa 301,36 eiro apmērā. Savukārt prēmijas un naudas balvas šajā laikā kancelejā nodarbinātajiem neesot noteiktas un izmaksātas.
Tiesa, kā jau informēts, treknās piemaksas Vējoņa kanceleja šogad aizstājusi ar iespaidīgu algu palielinājumu, - kopējais kancelejas algu fonds palielināts aptuveni par trešdaļu. Konkrētiem darbiniekiem noteiktās algu likmes prezidenta kanceleja atsakās atklāt sabiedrībai.
Kā zināms, Vējoņa kanceleja pēdējā laikā saistībā ar tajā veiktajām regulārajām iespaidīgajām papildu piemaksām ir nākusi klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem.
24. augustā Valsts prezidenta Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka informācija par prezidenta kancelejas nodomiem turpmāk slēpt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu neesot patiesa.
Taču dienu iepriekš kancelejas vadītājs, iepriekš audita rezultātā Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs bija kancelejas parakstījis oficiālu dokumentu, kurā skaidri norādīts - darbinieku jūlijā saņemtās piemaksas, prēmijas un naudas balvas mēs neatklāsim.
Kā bija norādīts šajā lēmumā neatklāt saņemtās summas, kuras iepriekš ir pārsniegušas pat divus tūkstošus eiro vienam darbiniekam, tā pamatā esot Vējoņa kancelejas vadības pārliecība, ka no nodokļu maksātāju līdzekļiem veikto izmaksu publiskošana esot to saņēmēju privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšana.
Vējoņa kancelejas vadītājs norādīja, ka iepriekš publiskotajos datos „norādītas kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti”.
Tāpat „publikāciju rezultātā daudzu kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja – vērtējumu”.
Vējoņa kancelejas vadītājs arī pieminējis, ka kritisks un vērtējošs viedoklis demokrātiskā sabiedrībā esot pieļaujams tikai saistībā ar politisku personu darbībām vai to izteikumiem, bet „vairāki” trekno prēmiju un piemaksu saņēmēji neesot nedz politiskas personas, ne arī amatpersonas.
Vairāki vārdā neminēti Vējoņa kancelejas darbinieki arī esot „vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Visbeidzot, kā bija norādījis Vējoņa kancelejas vadītājs, nopietns kaitējums trekno izmaksu saņēmējiem esot arī tas, ka pie „publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši.
Vējoņa kanceleja esot pārliecināta, ka „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.
Kā zināms, pašlaik administratīvā tiesa saistībā ar dažādas pieprasītas informācijas slēpšanu ir sākusi vairāk nekā desmit administratīvās lietas, kurās atbildētāja ir Vējoņa kanceleja.
Valsts kontrole vakar nāca klajā ar atzinumu, ka pērn šāda veida piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, bez konkrētiem pamatojumiem par papildu darba reālu veikšanu.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
