Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlēšanas ir brīnumu laiks. Kāds indeksē pensijas, cits ministrs atceras par reģionālām vizītēm, bet vēl kāds steidz izmantot savas pēdējās darba dienas. Un tā 13. Saeimas darbības pēdējās nedēļas piektdienas pēcpusdienā sabiedrību sasniedza ziņa par vēja parku jūrā starp Pāvilostu un Užavu.

Mēs Latvijā ražojam elektrību pārāk maz, un vēja parki var to labot. Pēdējā laikā tieši elektrības rēķini mums atgādina par nepaveiktajiem darbiem valsts enerģētikas politikā. Šī iemesla dēļ atjaunīgie energoresursi šobrīd ir uzskatāmi par nacionāla un starptautiska mēroga prioritātēm. 

Ja sauszemes vēja parku ierīkošana praktiski vienmēr izraisa plašas diskusijas, tad vēja parku būvniecība jūrā ir potenciāli mazāk diskutabla, lai gan būtiski dārgāka. Pašlaik  Latvijas piekrastē un teritoriālajos ūdeņos plašiem nogabaliem ir apstiprināts izpētes teritoriju statuss.

Horizonts, ko mēs redzam no Jūrkalnes stāvkrasta, atrodas aptuveni 16 km attālumā. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka Elwind plānotais izvietojums ir 15 – 20 kilometri. Turklāt Baltijas jūrā tiek plānoti tik augsti vēja ģeneratori, ka tiem būtu jāatrodas pat 50 km attālumā no krasta, lai tos neredzētu. Jāsaka, ka Dullajam Daukam vairs nebūtu jāmirst, lai uzzinātu, kas ir aiz horizonta. Viņš tur skaidri redzētu vēja ģeneratorus.

Būtu loģiski Baltijas jūrā būvēt vēja parku pretī mežiem un neapdzīvotām teritorijām. Vai pilsētu un industriālo zonu tuvumā, kur tie pat varētu piestāvēt molu un kuģu fonā. Tādēļ diezgan neizprotams ir to plānotais izvietojums pretī Jūrkalnei, Užavai un Pāvilostai, kas balstītas dabas tūrismā un dzīvesveidā.

Valsts un attīstītājs vēja parkam var izvēlēties jūras teritorijas pretī Kurzemes mežiem – tur nebūtu, kam protestēt, un daudz mazāk tiktu ietekmēta arī reģiona uzņēmējdarbības vide. Tā vietā kartē tiek atzīmēta viena no Latvijas tūrisma mekām, kur ap neskarto dabu ir izveidota vesela industrija – viesnīcas, restorāni, kempingi, mākslas plenēri, sērfošanas kultūra utt. Līdzšinējie pētījumi apliecina, ka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem ir negatīva attieksme pret vēja parkiem jūrā, ja tie ir saskatāmi no krasta.

Pasaulē populārais ziņu kanāls CNN ir iekļāvis Jūrkalnes stāvkrastu starp Eiropas 20 skaistākajām vietām, kur aicina doties izbaudīt mežonīgo dabu un ainaviskos saulrietus. Kopumā Ventspils novadā ir trīs nacionālie ainavu dārgumi, un būtu patiesi skumji, ja tagad jau divi no tiem (Popes pilskalns un Jūrkalnes stāvkrasts) tiktu devalvēti ar vēja ģeneratoriem un industriālu ainavu.

Ja saulriets ar vai bez vēja ģeneratoriem vēl būtu gaumes jautājums, tad papildus krasta erozijas riski gan nevienu nesajūsmina. Šāds milzīgs projekts var mainīt straumes virzienus Baltijas jūrā, un ir faktiski neiespējami prognozēt, kā tas ietekmēs stāvkrasta nobrukumus un jūras tuvošanos. Turklāt šiem draudiem tiktu pakļautas teritorijas ap Jūrkalni, kur jau tagad ir novērojama viena no intensīvākajām krasta erozijām Latvijā. Tieši vides zinātnieki ir pirmie, kam būtu jāvērtē šādi projekti ilgtermiņā, un tikai pēc tam mēs varam runāt par ekonomiskiem un citiem ieguvumiem.

Pēc Pāvilostas mola pagarināšanas pludmale pilsētā ir kļuvusi pavisam šaura. Nākamā lielā vētra būs jau bīstama Pāvilostas infrastruktūrai. Pēdējos gados cilvēki ir ieguldījuši miljonus Pāvilostā, pērkot un būvējot mājas, kā arī attīstot savus uzņēmumus. Vai šie jaunie pāvilostnieki būtu to darījuši, ja zinātu par izmaiņām jūras ainavā un jauniem krasta erozijas riskiem? Un kā justies jūrkalnietim ar savu mantoto zemi pie jūras?

Pēdējā laikā dzirdēts, ka zviedri gaida jaunus vēja parkus Baltijā, lai būvētu starpsavienojumus un pieslēgtos tiem. Dzīvojam vienā Eiropas Savienībā, tāpēc varbūt Latvijas zemju īpašnieki varēs pieprasīt sev kompensācijās īpašumus Zviedrijā pie jūras? Ne tikai Eiropas Savienība, bet arī Baltijas jūra un tās piekraste ir vienots organisms, kur pastāv dabas nezūdamības likums. Proti, ja kaut kur krasts pazūd, tad citur pludmale pieaug. Un Zviedrijas krastos patiešām pludmale daudzviet kļūst plašāka.

Ja jaunais vēja parks šos procesus veicinās, tad tas būs uz Latvijas piekrastes zemju īpašnieku rēķina. Un tad šeit uzreiz ir nākamais jautājums - ja mēs atļaujam krastu iznīcināt no vienas, tas ir, jūras puses, tad kāpēc neļaut arī no otras? Kādēļ vēl būtu vajadzīga krasta kāpu aizsargjosla, un cilvēki nevarētu būvēt ēkas stāvkrasta malā?

Atgriežoties tuvāk realitātei, tad plānotā vēja parka teritorija sakrīt ar jaunveidojamo Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju – Alku sēkli. Statusa noteikšana šai teritorijai vēl ir procesā tāpat kā iespējamā vēja parka būvniecība. Līdz ar to šīs attiecības būtu noskaidrojamas jau šobrīd. Līdzīgi kā vēja parka ietekme uz krasta eroziju, putnu migrāciju, zivju populāciju un zvejniecības industriju.

Ventspils novada pašvaldība informāciju par Elwind projekta ieceri saņēma 2020. gadā, kad Vides pārraudzības valsts birojs lūdza viedokli attiecībā uz starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. Tobrīd informācija bija par tikai vienu projekta teritoriju – Sāmsalas tuvumā. Par plāniem Latvijas teritoriālajos ūdeņos nebija nekā, un pašvaldība vērsa uzmanību vienīgi uz potenciālo ietekmi uz ainavu.

Tādēļ ziņa par vēl vienu Elwind vēja parku starp Pāvilostu un Užavu bija pārsteigums daudziem, kas piedalījušies diskusijās par Baltijas jūras izmantošanu. Noslēpumainības plīvuru jo vairāk pastiprina fakts, ka šim projektam Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vēl vienu informatīvo ziņojumu, taču tam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Informācija ir slēgta, lai gan jūra mums ir atklāta un tā pieder mums visiem. Ar Elwind vēja parku esam gluži kā PSRS laikos, kad slēgtā zona bija viss, kas saistīts ar Latvijas piekrasti, un sabiedrības viedoklis nav svarīgs.

Atgriežoties pie Saeimas vēlēšanām un valdības veidošanas, šajā kontekstā vēl interesantāka kļūst jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kas kontrolēs milzīgas naudas plūsmas. Šķiet, ka Kurzemei tomēr būtu bijis izdevīgāk, ja enerģētika paliktu Ekonomikas ministrijas un Nacionālās apvienības pārraudzībā.

Kurzeme šeit ir bijusi plaši pārstāvēta, proti, ministre no Talsu novada, ministra biroja vadītājs no Dienvidkurzemes novada, bet ministra padomnieks enerģētikas jautājumos no Ventspils novada. Tādi pēdējā laika aktuālie jautājumi kā inflācija, gāzes krātuves, degvielas cenas, sadales tīkli un vēja parki ir bijuši viņu atbildība, un ir taču ērtāk, ja šos jautājumus var uzdot kurzemniekiem, nevis galvaspilsētniekiem.

Tālāk sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Sabiedrībai un pašvaldībām būs jābūt gatavām likt galdā savus argumentus konstruktīvā un, cerams, izprotošā diskusijā. Pirms 11 gadiem Jūrkalne jau izdzīvoja vienu jūras vēja parka iniciatīvu. Kopš tā laika mūsu piekraste ir attīstījusies, tiek būvētas jaunas mājas, parādās jauni cilvēki, bet pamestas lauku sētas jau ir retums. Mums vajag arī vēja parkus, tikai rūpīgi izvērtēsim – kur.

Vai Jūrkalne pēc divdesmit gadiem vēl būs divu saulrietu krasts? Vai jau vēja ģeneratoru krasts? Grāmatā Dullais Dauka nespēja saskatīt tos draudus, ko sevī slēpj došanās nezināmajā. Tā viņš pazuda jūrā. Tāpēc mūsdienu Dullajām Daukām ļausim sapņot un vērties plašajā horizontā. Un mācīsim viņu un sevi par visiem riskiem.

* jūrkalnietis, Ventspils novada pašvaldības deputāts, Kurzemes pārstāvis Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē 

Novērtē šo rakstu:

95
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...