Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlēšanas ir brīnumu laiks. Kāds indeksē pensijas, cits ministrs atceras par reģionālām vizītēm, bet vēl kāds steidz izmantot savas pēdējās darba dienas. Un tā 13. Saeimas darbības pēdējās nedēļas piektdienas pēcpusdienā sabiedrību sasniedza ziņa par vēja parku jūrā starp Pāvilostu un Užavu.

Mēs Latvijā ražojam elektrību pārāk maz, un vēja parki var to labot. Pēdējā laikā tieši elektrības rēķini mums atgādina par nepaveiktajiem darbiem valsts enerģētikas politikā. Šī iemesla dēļ atjaunīgie energoresursi šobrīd ir uzskatāmi par nacionāla un starptautiska mēroga prioritātēm. 

Ja sauszemes vēja parku ierīkošana praktiski vienmēr izraisa plašas diskusijas, tad vēja parku būvniecība jūrā ir potenciāli mazāk diskutabla, lai gan būtiski dārgāka. Pašlaik  Latvijas piekrastē un teritoriālajos ūdeņos plašiem nogabaliem ir apstiprināts izpētes teritoriju statuss.

Horizonts, ko mēs redzam no Jūrkalnes stāvkrasta, atrodas aptuveni 16 km attālumā. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka Elwind plānotais izvietojums ir 15 – 20 kilometri. Turklāt Baltijas jūrā tiek plānoti tik augsti vēja ģeneratori, ka tiem būtu jāatrodas pat 50 km attālumā no krasta, lai tos neredzētu. Jāsaka, ka Dullajam Daukam vairs nebūtu jāmirst, lai uzzinātu, kas ir aiz horizonta. Viņš tur skaidri redzētu vēja ģeneratorus.

Būtu loģiski Baltijas jūrā būvēt vēja parku pretī mežiem un neapdzīvotām teritorijām. Vai pilsētu un industriālo zonu tuvumā, kur tie pat varētu piestāvēt molu un kuģu fonā. Tādēļ diezgan neizprotams ir to plānotais izvietojums pretī Jūrkalnei, Užavai un Pāvilostai, kas balstītas dabas tūrismā un dzīvesveidā.

Valsts un attīstītājs vēja parkam var izvēlēties jūras teritorijas pretī Kurzemes mežiem – tur nebūtu, kam protestēt, un daudz mazāk tiktu ietekmēta arī reģiona uzņēmējdarbības vide. Tā vietā kartē tiek atzīmēta viena no Latvijas tūrisma mekām, kur ap neskarto dabu ir izveidota vesela industrija – viesnīcas, restorāni, kempingi, mākslas plenēri, sērfošanas kultūra utt. Līdzšinējie pētījumi apliecina, ka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem ir negatīva attieksme pret vēja parkiem jūrā, ja tie ir saskatāmi no krasta.

Pasaulē populārais ziņu kanāls CNN ir iekļāvis Jūrkalnes stāvkrastu starp Eiropas 20 skaistākajām vietām, kur aicina doties izbaudīt mežonīgo dabu un ainaviskos saulrietus. Kopumā Ventspils novadā ir trīs nacionālie ainavu dārgumi, un būtu patiesi skumji, ja tagad jau divi no tiem (Popes pilskalns un Jūrkalnes stāvkrasts) tiktu devalvēti ar vēja ģeneratoriem un industriālu ainavu.

Ja saulriets ar vai bez vēja ģeneratoriem vēl būtu gaumes jautājums, tad papildus krasta erozijas riski gan nevienu nesajūsmina. Šāds milzīgs projekts var mainīt straumes virzienus Baltijas jūrā, un ir faktiski neiespējami prognozēt, kā tas ietekmēs stāvkrasta nobrukumus un jūras tuvošanos. Turklāt šiem draudiem tiktu pakļautas teritorijas ap Jūrkalni, kur jau tagad ir novērojama viena no intensīvākajām krasta erozijām Latvijā. Tieši vides zinātnieki ir pirmie, kam būtu jāvērtē šādi projekti ilgtermiņā, un tikai pēc tam mēs varam runāt par ekonomiskiem un citiem ieguvumiem.

Pēc Pāvilostas mola pagarināšanas pludmale pilsētā ir kļuvusi pavisam šaura. Nākamā lielā vētra būs jau bīstama Pāvilostas infrastruktūrai. Pēdējos gados cilvēki ir ieguldījuši miljonus Pāvilostā, pērkot un būvējot mājas, kā arī attīstot savus uzņēmumus. Vai šie jaunie pāvilostnieki būtu to darījuši, ja zinātu par izmaiņām jūras ainavā un jauniem krasta erozijas riskiem? Un kā justies jūrkalnietim ar savu mantoto zemi pie jūras?

Pēdējā laikā dzirdēts, ka zviedri gaida jaunus vēja parkus Baltijā, lai būvētu starpsavienojumus un pieslēgtos tiem. Dzīvojam vienā Eiropas Savienībā, tāpēc varbūt Latvijas zemju īpašnieki varēs pieprasīt sev kompensācijās īpašumus Zviedrijā pie jūras? Ne tikai Eiropas Savienība, bet arī Baltijas jūra un tās piekraste ir vienots organisms, kur pastāv dabas nezūdamības likums. Proti, ja kaut kur krasts pazūd, tad citur pludmale pieaug. Un Zviedrijas krastos patiešām pludmale daudzviet kļūst plašāka.

Ja jaunais vēja parks šos procesus veicinās, tad tas būs uz Latvijas piekrastes zemju īpašnieku rēķina. Un tad šeit uzreiz ir nākamais jautājums - ja mēs atļaujam krastu iznīcināt no vienas, tas ir, jūras puses, tad kāpēc neļaut arī no otras? Kādēļ vēl būtu vajadzīga krasta kāpu aizsargjosla, un cilvēki nevarētu būvēt ēkas stāvkrasta malā?

Atgriežoties tuvāk realitātei, tad plānotā vēja parka teritorija sakrīt ar jaunveidojamo Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju – Alku sēkli. Statusa noteikšana šai teritorijai vēl ir procesā tāpat kā iespējamā vēja parka būvniecība. Līdz ar to šīs attiecības būtu noskaidrojamas jau šobrīd. Līdzīgi kā vēja parka ietekme uz krasta eroziju, putnu migrāciju, zivju populāciju un zvejniecības industriju.

Ventspils novada pašvaldība informāciju par Elwind projekta ieceri saņēma 2020. gadā, kad Vides pārraudzības valsts birojs lūdza viedokli attiecībā uz starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu. Tobrīd informācija bija par tikai vienu projekta teritoriju – Sāmsalas tuvumā. Par plāniem Latvijas teritoriālajos ūdeņos nebija nekā, un pašvaldība vērsa uzmanību vienīgi uz potenciālo ietekmi uz ainavu.

Tādēļ ziņa par vēl vienu Elwind vēja parku starp Pāvilostu un Užavu bija pārsteigums daudziem, kas piedalījušies diskusijās par Baltijas jūras izmantošanu. Noslēpumainības plīvuru jo vairāk pastiprina fakts, ka šim projektam Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vēl vienu informatīvo ziņojumu, taču tam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Informācija ir slēgta, lai gan jūra mums ir atklāta un tā pieder mums visiem. Ar Elwind vēja parku esam gluži kā PSRS laikos, kad slēgtā zona bija viss, kas saistīts ar Latvijas piekrasti, un sabiedrības viedoklis nav svarīgs.

Atgriežoties pie Saeimas vēlēšanām un valdības veidošanas, šajā kontekstā vēl interesantāka kļūst jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kas kontrolēs milzīgas naudas plūsmas. Šķiet, ka Kurzemei tomēr būtu bijis izdevīgāk, ja enerģētika paliktu Ekonomikas ministrijas un Nacionālās apvienības pārraudzībā.

Kurzeme šeit ir bijusi plaši pārstāvēta, proti, ministre no Talsu novada, ministra biroja vadītājs no Dienvidkurzemes novada, bet ministra padomnieks enerģētikas jautājumos no Ventspils novada. Tādi pēdējā laika aktuālie jautājumi kā inflācija, gāzes krātuves, degvielas cenas, sadales tīkli un vēja parki ir bijuši viņu atbildība, un ir taču ērtāk, ja šos jautājumus var uzdot kurzemniekiem, nevis galvaspilsētniekiem.

Tālāk sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Sabiedrībai un pašvaldībām būs jābūt gatavām likt galdā savus argumentus konstruktīvā un, cerams, izprotošā diskusijā. Pirms 11 gadiem Jūrkalne jau izdzīvoja vienu jūras vēja parka iniciatīvu. Kopš tā laika mūsu piekraste ir attīstījusies, tiek būvētas jaunas mājas, parādās jauni cilvēki, bet pamestas lauku sētas jau ir retums. Mums vajag arī vēja parkus, tikai rūpīgi izvērtēsim – kur.

Vai Jūrkalne pēc divdesmit gadiem vēl būs divu saulrietu krasts? Vai jau vēja ģeneratoru krasts? Grāmatā Dullais Dauka nespēja saskatīt tos draudus, ko sevī slēpj došanās nezināmajā. Tā viņš pazuda jūrā. Tāpēc mūsdienu Dullajām Daukām ļausim sapņot un vērties plašajā horizontā. Un mācīsim viņu un sevi par visiem riskiem.

* jūrkalnietis, Ventspils novada pašvaldības deputāts, Kurzemes pārstāvis Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē 

Novērtē šo rakstu:

96
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...