Veikli darboņi atkal grib izmantot nepilnības likumā, lai izliktu ģimeni no mājas Jūrmalā, bet naudu sadalītu
Imants Liepiņš07.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar jebkādu paņēmienu palīdzību juridiski kļūt par kopīpašniekiem, tad pārdot kopīgo māju vai zemi un naudu piespiedu kārtā sadalīt, no īpašuma izliekot visus pārējos — šī dažādu pusblēžu iecienītā shēma, ko ne Saeima, ne Tieslietu ministrija nemēģina apturēt, trāpījusi kārtējo nelaimīgo ģimeni. Šoreiz Jūrmalā.
Pēdējo divu gadu laikā mediji arvien biežāk ziņojuši par šādu shēmu: īpašumā, kas pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem (parasti daudzdzīvokļu mājas līdzīpašniekiem vai zemes mantiniekiem), dažas domājamās daļas nopērk, iemaina pret citu īpašumu vai pat “saņem dāvinājumā” kāda firma, kas tālāk pieprasa kopīpašuma izbeigšanu piespiedu kārtā.
It kā nevainīga prasība, tomēr izrādās, ka tā var beigties visādi, izņemot vienīgi loģisko risinājumu, kas būtu domājamo daļu sadalīšanu faktiskajos dzīvokļu īpašumos, visiem rakstveidā vienojoties par savstarpēji izdevīgiem objekta koplietošanas nosacījumiem. Tā kā Civillikums rakstīts trīsdesmito gadu vidū, kad tādas daudzdzīvokļu mājas kā padomju stila betona kastes vēl neeksistēja, šī problēma tolaik neizpaudās, tāpēc Civillikuma 1074. pants nosaka: “Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.”
Nākamais pants precizē — ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu, tad tiesa atkarībā no dalāmā nekustamā īpašuma īpašībām un lietas apstākļiem (1) piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, vajadzības gadījumā nodibinot servitūtus, vai (2) atdod visu nekustamo īpašumu vienam kopīpašniekam ar pienākumu izmaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai (3) nosaka nekustamo īpašumu pārdot, sadalot naudu kopīpašnieku starpā, vai arī (4) izšķir jautājumu ar lozi.
Apstākļos, kad Civillikums principiāli neparedz mājas juridiski korektu sadalīšanu faktiskajos dzīvokļos un to nostiprināšanu Zemesgrāmatā, klusībā zeļ shēmas, ar kurām veikli darboņi maiņas vai dāvinājuma ceļā iegūst kaut vai tikai vienu simto domājamo daļu no ēkas, lai tad celtu prasību tiesā par mājas pārdošanu izsolē, pārējo īpašnieku izlikšanu uz ielas un naudas sadalīšanu. Izsolē parasti piedalās iepriekš sarunāts “savējais” pretendents, kurš lielākoties ir vienīgais, iegūstot ēku par nesamērīgi zemu cenu.
Piemēram, Dienas Bizness citējis juristes Kristīni Gaiguli-Šāvēju un Ievu Šakari, kas stāsta par vienu šādu negodprātīgu gadījumu: “Firma uz maiņas līguma pamata iegūst dažas domājamās daļas no kopīpašuma. Pārējie 6 kopīpašnieki savus dzīvokļus ieguvuši mantošanas ceļā, un tā ir viņu vienīgā dzīvesvieta. Jaunais kopīpašnieks uz vēl viena maiņas līguma pamata atdod niecīgu daļiņu no īpašuma tālāk [sev pazīstamai firmai], kura ieķīlā sev tagad piederošo vienu deviņdesmitdaļu kopīpašuma, kas reāli atbilst
Juridisko zinātņu doktors, zvērināts advokāts Rolands Neilands Latvijas Avīzē brīdina par vēl vienu shēmas paveidu: “Viena no izplatītākajām shēmām — piedalīties īpašuma piespiedu izsolēs, ja kāds no kopīpašniekiem nav samaksājis nekustamā īpašuma nodokli un ir parādā pašvaldībai. Domājamo daļu sākumcena parasti ir vairākas reizes zemāka nekā to reālā vērtība. Šādi šīs firmas iegādājas dzīvokļus, daudzdzīvokļu namus, ģimeņu privātmājas, zemi, arī administratīvās ēkas.”
Lai arī pagājušogad Senāts, izskatot lietu par sešu kopīpašnieku mājas pārdošanu izsolē piecu kvadrātmetru īpašnieka iegribas dēļ (šo prasību, starp citu, beigās neapmierināja), pieņēma blakuslēmumu par šādām shēmām informēt Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu, lai varētu sākt attiecīgās Civillikuma normas uzlabošanu, pagaidām nav ticis ziņots, ka deputāti to būtu izdarījuši.
Rakstos un tiesu spriedumos par šo tēmu visbiežāk minētas tādas kompānijas kā A/S Reversed un A/S Latzemes Aktīvi, par kurām neskaitāmās intervijās un publikācijās brīdinājis agrākais izmeklētājs un prokurors Klementijs Rancāns, kurš pēc aiziešanas pensijā kā jurists nodarbojas ar dzīvokļu īrnieku un īpašnieku tiesību aizstāvību.
Tagad bēdīgā situācijā nonākusi Maija Surgunte, kam kopā ar tēvoci Voldemāru ir ģimenes īpašums Jūrmalā, Slokas ielā 109. Viņa publicējusi detalizētu, faktiem bagātu video, kurā norāda uz nonākšanu shēmas upura lomā: lai arī abi zemesgabali
“Ekonomiskās krīzes rezultātā 2011. gadā māju [bez zemes] izsolē par 26 tūkstošiem latu iegādājās Parex bankas meitasuzņēmums, 2015. gadā pārdeva tālāk SIA Raddo par 57 500 eiro. Nākamajā gadā Raddo izteica piedāvājumu Voldemāra zemesgabalu atpirkt par 5000 eiro, kamēr pat kadastrālā vērtība bija 30 117 eiro,” stāsta M. Surgunte, ar to norādot, ka firma gribējusi tikt pie zemes Jūrmalā par 4 eiro un 16 centiem kvadrātmetrā.
Pavasarī tēvocis saņēmis brīdinājumu, ka firma tiesas ceļā prasīšot dalītā kopīpašuma izbeigšanu, pārdodot īpašumu izsolē. Septembrī pienācis jauns “piedāvājums” — vai nu sirmgalvis nopērk māju par 96 tūkstošiem, vai arī pārdod savu zemesgabalu par 22 tūkstošiem. Tā kā ģimenei tāds “darījums” nav bijis pieņemams, Surgunti to noraidījuši. Tālāk firma griezusies tiesās un uzvarējusi visās instancēs: arī Senāts nospriedis, ka īpašums jāpārdod, nauda jāsadala. “Interesanti, ka deviņus mēnešus vēlāk Senāts līdzīgā tiesvedībā nospriedis, ka šāda veida prasības, kas celtas pretēji labai ticībai, nav apmierināmas,” piebilst M. Surgunte.
Pēc tam izrādījies, ka pret firmai Raddo piederošo ēku piedziņu vērsusi vēl kāda firma ar nosaukumu Bonus LV, kuras līdzīpašnieks ar Raddo vadītāju esot labi pazīstami — viņiem kopīgi piederot vēl kāda trešā firma.
Vērtējumu rezultātā zemes piespiedu pārdošanas vērtība aplēsta kā 20 900 eiro, savukārt dzīvojamās mājas piespiedu pārdošanas vērtība sasniegusi 60 800 eiro. Šī gada janvārī bijušas nozīmētas izsoles gan ēkai, gan zemei — uz mājas izsoli neviens nepieteicās, bet zemes izsolē, lai nezaudētu ģimenes īpašumu, kā dalībniece pieteikusies arī pati Maija Surgunte. Otrs dalībnieks — protams, SIA Raddo.
Intensīvas solīšanas rezultātā zemes cena, kura sākumā bija aprēķināta nepilna 21 tūkstoša apmērā, uzkāpa pāri 73 tūkstošiem. Tā kā M. Surguntei būtu jāizpērk tikai mazākais no abiem reizē pārdotajiem zemesgabaliem (jo lielākais, kā atceramies, jau visu laiku atradās ģimenes īpašumā), tad zemes atpirkšana no Raddo viņai izmaksātu ap 32 tūkstošiem eiro — vairs ne gluži nereāla summa, jo bija izdevies saņemt bankas piekrišanu kreditēt darījumu.
M. Surgunte raksta: “Tā kā es nosolīju augstāko summu, ir pašsaprotami, ka samaksāt to varētu ar bankas kredīta palīdzību — bet tā saņemšanai bija nepieciešama Raddo [kā dzīvojamās ēkas īpašnieka, kam ir pirmpirkuma tiesības] atļauja, ko viņi nedeva.” Būdama otra izsoles dalībniece, Raddo nav piekritusi maksāt otru augstāko cenu, ko bija solījusi. Automātiski izsole atzīstama par nenotikušu, jo neviens beigās nav samaksājis.
“Vai tiešām tiesiskā valstī var piespiedu kārtā pārdot ģimenes kopīpašumu un izlikt tajā dzīvojošos cilvēkus, pat ja viņi nevienam neko nav parādā, pat ne formāli?” — jautā Maija Surgunte.
Šonedēļ noslēdzās atkārtotā izsole. Tā kā koronavīrusa dēļ visas klātienes izsoles atceltas, tā notikusi vietnē izsoles.ta.gov.lv, un šoreiz bijis tikai viens pretendents — e-izsoles īpatnību dēļ nav pat zināms, kas varētu būt uzvarētājs.
M. Surguntes video Facebookā līdz ar dažādiem dokumentiem:
https://m.facebook.com/maija.maijs/posts/pcb.2711974325692949/
Zvērinātu advokātu un citu speciālistu brīdinājumi par shēmu bīstamību:
https://www.buvbaze.lv/lv/articles/5048-reiderisma-iespeja-sakara-ar-kopipasumu.html
https://www.la.lv/noperk-domajamo-dalu-bet-pievac-tavejo
https://derlingprimus.eu/lv/publikacijas/netaisnpratiga-prasiba-par-kopipasuma-izbeigsanu/#
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
