Veidojas divas Latvijas - vairākuma Latvija un Rīgas centra liberāļu Latvija
Raivis Zeltīts04.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja TV intervijā nespēja atbildēt apstiprinoši uz jautājumu par tautas tiesībām grozīt Satversmi un tautu nosauca par "tikai likumdevēju", kas ir ierobežots no Eiropas Savienības puses. Manuprāt, tas ir skandalozi!
Ir jāsaprot, ka izvēle mūsu priekšā arvien biežāk būs starp nacionālu demokrātiju un nedemokrātisku liberālismu, kuru simbolizē pavisam neironiskas bildes ar kronēto ST priekšsēdētāju no viņas fanu pulka. Pirmie tautu joprojām uzskata par suverēnu, bet otrie - par traucēkli saviem projektiem. It kā Satversme būtu nākusi no Briseles...
Kāds Twitter lietotājs pareizi norāda - šāds nedemokrātiskais liberālisms ir galēji nekonsekvents. Vienā brīdī apgalvo, ka suverēnas valsts konstitucionālās tiesas lēmumus nedrīkst apšaubīt, bet citā, ja lēmums nav bijis viņu ideoloģijai labvēlīgs (kā Polijā), — uzsver, ka šādi lēmumi obligāti jāapstrīd.
Nacionālās demokrātijas pusē ir tautas vairākums, kura tiesības šobrīd tiek apšaubītas no mazākuma puses. Veidojas divas Latvijas - vairākuma Latvija un Rīgas centra liberāļu Latvija. Šī otrā Latvija ne tikai nosaka tiesu lēmumus, bet arī to, ko pirmā Latvija par šiem lēmumiem dzirdēs sabiedriskajā medijā, lasīs lielajos portālos un žurnālos.
Otrā Latvija arī būtu patiesi atvieglota, ja Latvijā ieviestu tiešo pārvaldi no ārzemēm, lai vairs nebūtu jācīnās pret vietējo "iezemiešu tumsonību". Viņi man atgādina pirmā Latvijas neatkarības posma sociāldemokrātus, kam neatkarīga Latvija bija vien "nepieciešamais ļaunums" ceļā uz vispasaules proletāriešu apvienošanu.
Aprakstītais spēku samērs gan ir mazliet mānīgs. Īstenībā stāsts jau nav par Latvijas vairākumu pret mazākumu, bet gan par Latviju pret globālo vairākumu - LGBT ideoloģiju atbalsta lielās korporācijas, finanšu oligarhija, Holivuda, Brisele, lielie sociālie tīkli.
Kāds varbūt piebildīs, ka ir arī vēl trešais spēks, kas ir Kremlis. Pēc "Saskaņas" kursa maiņas vairs nav šaubu, ka tas patiesībā ir viens un tas pats spēks ar divām sejām – kreisi liberālo Latvijas graušanai un eirāziski autoritāro Latvijas pakļaušanai.
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
