Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākas dienas Pietiek ir publicējis sabiedrībā pazīstamu personu vārdus un uzvārdus, kas ir atrasti nule atvērtajos “čekas maisos” - LPSR VDK “stukaču” kartotēkā. Lasītāju ērtības labad no iepriekšējām publikācijām esam izveidojuši vienotu, nu jau gandrīz 200 personu lielu sarakstu alfabētiskā secībā, vēl pievienojot arī vairākus desmitus jaunu vārdu un uzvārdu.

Aivars Āķis ar pseidonīmu Andrejs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1960. gadā

Viesturs Alksnītis ar pseidonīmu Džeina – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā

Jānis Anerauds ar pseidonīmu Skreja – dzimis 1924. gadā, savervēts 1953. gadā

Ainars Ašmanis (grupa "Jumprava") ar pseidonīmu Lācis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1986. gadā

Pēteris Avotiņš (bijušais Latvijas kuģniecības prezidents) ar pseidonīmu Vladimirs – dzimis 1954. gadā, savervēts 1982. gadā

Imants Austriņš ("Dzintarkrasts") ar pseidonīmu Gunārs – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā

Mārcis Auziņš ar pseidonīmu Niļss – dzimis 1956. gadā, savervēts 1987. gadā

Jānis Bakmanis ar pseidonīmu Ceriņš – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā

Juris Baldunčiks ar pseidonīmu Boriss – dzimis 1950. gadā, savervēts 1987. gadā

Maija Baltiņa ar pseidonīmu Egle – dzimis 1945. gadā, savervēts 1983. gadā

Pēteris Bankovskis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1952. gadā, savervēts 1982. gadā

Vladimirs Barinovs ar pseidonīmu Alekss – dzimis 1952. gadā, savervēts 1990. gadā

Vija Beinerte ar pseidonīmu Kate – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā

Valērijs Belokoņs ar pseidonīmu Mjačikovs – dzimis 1960. gadā, savervēts 1987. gadā

Normunds Beļskis ar pseidonīmu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Māris Bērsons ar pseidonīmu Jāzeps – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Andris Bērziņš (aktieris) ar pseidonīmu Marlo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1983. gadā

Juris Bērziņš-Soms (fotogrāfs) ar pseidonīmu Līga – dzimis 1950. gadā, savervēts 1983. gadā

Ivars Bičkovičs ar pseidonīmu Raitis – dzimis 1962. gadā, savervēts 1983. gadā

Ints Birzkops ar pseidonīmu Leifs – dzimis 1962. gadā, savervēts 1980. gadā

Vaira Bitēna ar pseidonīmu Zenta – dzimusi 1941. gadā, savervēta 1976. gadā

Mirons Binunas (advokāts) ar pseidonīmu Marina – dzimis 1949. gadā, savervēts 1973. gadā

Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Jānis Borgs ar pseidonīmu Olivers – dzimis 1946. gadā, savervēts 1977. gadā

Silvija Brice ar pseidonīmu Liepa – dzimusi 1958. gadā, savervēta 1988. gadā

Jānis Briģis (advokāts) ar pseidonīmu Dailis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1977. gadā

Agnis Buda ar pseidonīmu Fils Spektors – dzimis 1963. gadā, savervēts 1984. gadā

Henrijs Buks-Vaivads ar pseidonīmu Uraļcevs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1986. gadā

Ludmila Buligina (Ārlietu ministrijas darbiniece) ar pseidonīmu Patrīcija – dzimusi 1956. gadā, savervēta 1986. gadā

Artis Bute ar pseidonīmu BH – dzimis 1958. gadā, savervēts 1987. gadā

Aigars Cilinskis ar pseidonīmu Fredis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1985. gadā

Jānis Čakstiņš ar pseidonīmu Oskars – dzimis 1959. gadā, savervēts 1980. gadā

Tatjana Čaladze ar pseidonīmiem Daniels, Maigonis un Margarita – dzimusi 1959. gadā, savervēts 1988. gadā

Aldis Čeksters ar pseidonīmu Leo – dzimis 1952. gadā, savervēts 1978. gadā

Andris Dambis ar pseidonīmu Teika – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Anatolijs Danilāns ar pseidonīmu Dainis – dzimis 1943. gadā, savervēts 1968. gadā

Henriks Danusēvičs ar pseidonīmu Janeks – dzimis 1957. gadā, savervēts 1989. gadā

Aleksandrs Dembo ar pseidonīmu Voldemārs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1969. gadā

Igors Dreija ar pseidonīmu Konformists – dzimis 1960. gadā, savervēts 1989. gadā

Andrejs Dripe ar pseidonīmu Raimonds – dzimis 1929. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Dripe (bij. diplomāts) ar pseidonīmu Lejiņš - dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā

Mintauts Ducmanis ar pseidonīmu Vilis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1979. gadā

Pauls Ducmanis ar pseidonīmu Līdaka – dzimis 1921. gadā, savervēts 1946. gadā

Lilija Dzene ar pseidonīmu Elza – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1979. gadā

Rihards Eigims ar pseidonīmu Edgars  - dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā

Aivars Eipurs ar pseidonīmu Ivars – dzimis 1956. gadā, savervēts 1989. gadā

Ainars Eisaks ar pseidonīmu Zigmunds – dzimis 1961. gadā, savervēts 1983. gadā

Juris Ekmanis ar pseidonīmu Valdis – dzimis 1941. gadā, savervēts 1972. gadā

Aldis Ermanbriks ar pseidonīmu Māris – dzimis 1939. gadā, savervēts 1983. gadā

Ieva Gaile (vēlāk Plaude-Rēlingere) ar pseidonīmu Baiba – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1983. gadā

Viesturs Gailis ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1955. gadā, savervēts 1978. gadā

Andrejs Galzons ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1949. gadā, savervēts 1978. gadā

Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Dzintra Geka ar pseidonīmu Velta – dzimusi 1950. gadā, savervēta ... gadā (nav skaidri salasāms, iespējams, ka 1990.gadā)

Roberts Gobziņš ar pseidonīmu Lunis – dzimis 1964. gadā, savervēts 1983. gadā

Ivars Godmanis ar pseidonīmu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā

Jevgeņijs Gombergs ar pseidonīmu Jūdžins - dzimis 1952. gadā, savervēts 1976. gadā

Andrejs Grāpis ar pseidonīmu Alberts - dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā

Agita Grasmane ar pseidonīmu Irēna - dzimusi 1954. gadā, savervēta 1989. gadā

Aleksejs Grigorjevs ("Atmodas" krievu izdevuma galvenais redaktors) ar pseidonīmu Jevgēņijs – dzimis 1954. gadā, savervēts 1977. gadā

Andris Grīnbergs ar pseidonīmu Pēteris Pētersons – dzimis 1946. gadā, savervēts 1984. gadā

Nikolajs Gudaņecs ar pseidonīmu Fjodorovs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā

Olafs Gūtmanis ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1927. gadā, savervēts 1965. gadā

Inga Helmane ar pseidonīmu Margarita – dzimusi 1961. gadā, savervēta 1985. gadā

Edvīns Inkēns ar pseidonīmu Uģis – dzimis 1958.gadā, savervēts 1981.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Pēteris Jankavs ar pseidonīmu Jūlijs - dzimis 1964. gadā, savervēts 1982. gadā

Āris Jansons ar pseidonīmu Hudjakovs – dzimis 1958. gadā, savervēts 1979. gadā, 1987. gadā ieraksts – „otkaz” (atteikšanās)

Aivars Hermanis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1955. gadā, savervēts 1984. gadā

Jānis Jarāns ar pseidonīmu Ivars - dzimis 1955. gadā, savervēts 1983. gadā

Ināra Jēgere ar pseidonīmu Kristīne – dzimusi 1952. gadā, savervēta 1987. gadā

Inga Jēruma ar pseidonīmu Liesma, dzimusi 1943. gadā, savervēta 1982. gadā

Jānis Jurkāns (dramaturgs) ar pseidonīmu Lapsa – dzimis 1950. gadā, savervēts 1980. gadā

Vladimirs Kaijaks ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1930. gadā, savervēts 1979. gadā

Kaspars Kalnciems ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1952. gadā, savervēts 1971. gadā

Mihails Kameņeckis ar pseidonīmu Aleksejs – dzimis 1956. gadā, savervēts 1990. gadā

Konstantīns Kalnbērzs ar pseidonīmu Otto – dzimis 1950. gadā, savervēts 1987. gadā

Agris Kesenfelds ar pseidonīmu Jānis – dzimis 1944. gadā, savervēts 1982. gadā

Ivars Knēts ar pseidonīmu Sigits – dzimis 1938. gadā, savervēts 1971. gadā

Haims Kogans ar pseidonīmu Jefimovs – dzimis 1936. gadā (minēts nepareizs dzimšanas gads), savervēts 1972. gadā

Gatis Kokins ar pseidonīmu Valdis – dzimis 1967. gadā, savervēts 1986. gadā

Dace Korna ar pseidonīmu Filologs - dzimusi 1951. gadā, savervēta 1988. gadā

Iļja Kozirevs ar pseidonīmu Basovs – dzimis 1966. gadā, savervēts 1984. gadā

Zigmunds Korsaks ar pseidonīmu Filips – dzimis 1934. gadā, savervēts 1969. gadā

Vinifreds Kraučis ar pseidonīmu Reds – dzimis 1939. gadā, savervēts 1979. gadā

Rauls Kreicbergs (bijušais Drošības policijas Zemgales reğiona pārvaldes priekšnieks, tagad olimpiskā centra direktora vietnieks) ar pseidonīmu Roze – dzimis 1959. gadā, savervēts 1985. gadā

Staņislavs Kreics ar pseidonīmu Lists – dzimis 1909. gadā, savervēts 1945. gadā

Anatolijs Kreipāns ar pseidonīmu A. Rakums – dzimis 1960. gadā,  savervēts 1985. gadā

Aivars Kreituss ar pseidonīmu Anatolijs – dzimis 1945. gadā, savervēts 1978. gadā

Ilmārs Kreituss ar pseidonīmu Martins – dzimis 1951. gadā, savervēts 1985. gadā

Arvīds Krievs ar pseidonīmu Alberts – dzimis 1944. gadā, savervēts 1982. gadā

Gunārs Krollis ar pseidonīmu Bulta – dzimis 1932. gadā, savervēts 1957. gadā

Grigorijs Krupņikovs ar pseidonīmu Ivanovs – dzimis 1949. gadā, savervēts 1977. gadā

Aleksandrs Kudrjašovs ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā

Antons Kūkojs ar pseidonīmu Jāzeps – dzimis 1940. gadā, savervēts 1981. gadā

Alfrēds Kundziņš ar pseidonīmu Ziediņš – dzimis 1953. gadā, savervēts 1982. gadā

Ivars Kurpnieks (dziesmu tekstu autors) ar pseidonīmu Niklāvs – dzimis 1966. gadā, savervēts 1987. gadā

Gunārs Ķirsons ar pseidonīmu Alfa – dzimis 1951. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Ķīsis (ārsts) ar pseidonīmu Aglia – dzimis 1956. gadā, savervēts 1986. gadā

Aleksandrs Lavents ar pseidonīmu Rihters – dzimis 1959. gadā, savervēts 1989. gadā

Ivars Lācis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1982. gadā

Dainis Lemešonoks ar pseidonīmu "Namejs" – dzimis 1964. gadā, savervēts 1987. gadā

Māris Liede ar pseidonīmu Artūrs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1988. gadā

Jānis Lielpēters ar pseidonīmu Vilis  – dzimis 1931. gadā, savervēts 1967. gadā

Jānis Liepiņš (mācītājs) ar pseidonīmu Petr – dzimis 1916. gadā, savervēts 1969. gadā

Juris Līkums-Lejaskalns ar pseidonīmu Didzis – dzimis 1935. gadā, savervēts 1979. gadā

Vilnis Linužs ar pseidonīmu Arkādijs – dzimis 1965. gadā, savervēts 1984. gadā

Valdis Lokenbahs ar pseidonīmu Kārlis – dzimis 1951. gadā, savervēts 1982. gadā

Jānis Lukss ar pseidonīmu Džons – dzimis 1945. gadā, savervēts 1976. gadā

Valdis Lūriņš ar pseidonīmu Ēriks – dzimis 1951. gadā, savervēts 1980. gadā

Romualds Maculēvičs ar pseidonīmu Aļiks – dzimis 1952. gadā, savervēts 1989. gadā

Jānis Matulis ar pseidonīmu Kļava – dzimis 1911. gadā, savervēts 1965. gadā

Guntars Mašiņš ar pseidonīmu Žurnālists – dzimis 1954. gadā, savervēts 1978. gadā

Mudīte Meženiece (Labvakar) ar pseidonīmu Margarēta – dzimusi 1953. gadā, savervēta 1987. gadā

Aleksandrs Milovs ar pseidonīmu Vadims – dzimis 1947. gadā, savervēts 1978. gadā

Jānis Motivāns ar pseidonīmu E. Priedīte – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā

Miervaldis Mozers ar pseidonīmu Guna – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā

Visvaldis Mucenieks ar pseidonīmu Varis – dzimis 1938. gadā, savervēts 1989. gadā, 2000. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Indriķis Muižnieks ar pseidonīmu Juris – dzimis 1953. gadā, savervēts 1974. gadā

Arvīds Mūrnieks ar pseidonīmu Viva – dzimis 1957. gadā, savervēts 1978. gadā

Aleksejs Naumovs ar pseidonīmu Maikls – dzimis 1955. gadā, savervēts 1986. gadā

Zigurds Neimanis ar pseidonīmu Vilnis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1986. gadā

Aija Odiņa ar pseidonīmu Daina – dzimis 1948. gadā, savervēts 1980. gadā

Bruno Ostrovskis (ansamblis Ornaments) ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1989. gadā

Kornēlija Ozoliņa (keramiķe) ar pseidonīmu Daina – dzimis 1940. gadā, savervēts 1976. gadā

Harijs Ozols ar pseidonīmu Uldis – dzimis 1963. gadā, savervēts 1986. gadā

Jānis Ozols (radio darbinieks) ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1939. gadā, savervēts 1971. gadā

Vilnis Paegle (psihiatrs) ar pseidonīmu Kristaps – dzimis 1940. gadā, savervēts 1980. gadā

Inese Paklone ar pseidonīmu Inka – dzimusi 1954. gadā, savervēta 1987. gadā

Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010.gadā

Igors Pimenovs ar pseidonīmu Krivičevs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1978. gadā

Arvīds Platpers ar pseidonīmu Verdi – dzimis 1948. gadā, savervēts 1981. gadā

Imants Pličs ar pseidonīmu Rūdolfs – dzimis 1942. gadā, savervēts 1985. gadā

Valda Podkalne ar pseidonīmu Danuta – dzimis 1951. gadā, savervēts 1986. gadā

Aleksandrs Poļakovs ar pseidonīmu Karūzo – dzimis 1953. gadā, savervēts 1980. gadā

Imants Prēdelis ar pseidonīmu Toms – dzimis 1950. gadā, savervēts 1979. gadā

Jānis Puriņš (diriģents) ar pseidonīmu Džonis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1980. gadā

Antons Rancāns ar pseidonīmu Skolotājs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1979. gadā

Tālis Rēdmanis ar pseidonīmu Reinis – dzimis 1961. gadā, savervēts 1987. gadā

Jolanta Reihmane ar pseidonīmu Tits – dzimusi 1968. gadā, savervēta 1989. gadā

Normunds Reips ar pseidonīmu Reinholds – dzimis 1962. gadā, savervēts 1985. gadā

Vello Remmerts ar pseidonīmu Raivo – dzimis 1960. gadā, savervēts 1985. gadā

Uģis Roze ar pseidonīmu Gamma – dzimis 1960. gadā, savervēts 1983. gadā

Valdis Roze (ārsts) ar pseidonīmu Īsais – dzimis 1941. gadā, savervēts 1968. gadā

Rolands Rozentāls ar pseidonīmu Otto – dzimis 1964. gadā, savervēts 1987. gadā

Ojārs Rubenis ar pseidonīmu Valts – dzimis 1955. gadā, savervēts 1988.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Andris Ruģēns ar pseidonīmu Ralfs – dzimis 1944. gadā, savervēts 1975. gadā

Valdis Rūmnieks ar pseidonīmu Simants – dzimis 1951. gadā, savervēts 1975. gadā

Mārtiņš Saulespurēns ar pseidonīmu Ābols – dzimis 1943. gadā, savervēts 1971. gadā

Ungars Savickis ar pseidonīmu Kārlis – dzimis 1952. gadā, savervēts 1979. gadā

Valdis Segliņš ar pseidonīmu Skridla – dzimis 1958. gadā, savervēts 1984. gadā

Ivars Seleckis ar pseidonīmu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1970. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2003.gadā

Voldemārs Selga ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1949. gadā, savervēts 1975. gadā

Guntis Skrastiņš ar pseidonīmu Modris – dzimis 1954. gadā, savervēts 1983. gadā)

Andris Slapiņš ar pseidonīmu Olivers – dzimis 1949. gadā, savervēts 1986. gadā

Harijs Spanovskis ar pseidonīmu Haris – dzimis 1958. gadā, savervēts 1988. gadā

Andrejs Stamers ar pseidonīmu Tkač – dzimis 1954. gadā, savervēts 1985. gadā

Andris Staris ar pseidonīmu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervēts 1985. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998.gadā

Jānis Stradiņš ar pseidonīmu Egle – dzimis 1933. gadā, savervēts 1976. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā

Gundars Strautmanis ar pseidonīmu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervēts 1978. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā

Jānis Streičs ar pseidonīm Viktors - dzimis 1936. gadā, savervēts 1984. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998. gadā

Henrihs Strods ar pseidonīmu Viesturs – dzimis 1925. gadā, savervēts 1957. gadā

Valdis Supe ar pseidonīmu Arnis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā

Vladimirs Šatrovskis (dzejnieka Valda Atāla īstais vārds un uzvārds) ar pseidonīmu Nominatīvs – dzimis 1950. gadā, savervēts 1980. gadā

Genādijs Ševcovs ar pseidonīmu Jevgeņijs – dzimis 1953. gadā, savervēts 1986. gadā

Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1959. gadā, savervēts 1986.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Juris Šveklis (ārsts) ar pseidonīmu Paulis – dzimis 1960. gadā, savervēts 1982. gadā

Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Aivars Tabūns ar pseidonīmu Agnis – dzimis 1953. gadā, savervēts 1979. gadā

Arnis Terzens ar pseidonīmu Otto – dzimis 1961. gadā, savervēts 1986. gadā

Rolands Tjarve ar pseidonīmu Rihards – dzimis 1966. gadā, savervēts 1986. gadā

Valdis Trēziņš ar pseidonīmu Augusts – dzimis 1953. gadā, savervēts 1985. gadā

Ingus Tūns ar pseidonīmu Andris – dzimis 1969. gadā, savervēts 1988. gadā

Jānis Ūdris ar pseidonīmu Orions – dzimis 1945. gadā, savervēts 1966. gadā

Julijāns Vaivods ar pseidonīmu Omega – dzimis 1895. gadā, savervēts 1948. gadā

Valdis Valters ar pseidonīmu "Stīvs" – dzimis 1957. gadā, savervēts 1985. gadā

Alberts Varslavāns (šis nav pazīstamais vēsturnieks) ar pseidonīmu Vareņņikovs – dzimis 1928. gadā, savervēts 1968. gadā

Viesturs Vecgrāvis ar pseidonīmu Ozija – dzimis 1948. gadā, savervēts 1972. gadā

Juris Vecvagars ar pseidonīmu Ludis – dzimis 1939. gadā, savervēts 1984. gadā

Gvido Harijs Volbrugs ar pseidonīmu Jānis – dzimis 1944. gadā, savervēts 1977. gadā

Edijs Volkovs (Edijs Dukurs, mūziķis) ar pseidonīmu Salvo – dzimis 1969. gadā, savervēts 1986. gadā

Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Trīs zvaigžņu ordeni 2000. gadā

Andris Začests ar pseidonīmu Gusts – dzimis 1950. gadā, savervēts 1974. gadā

Rolands Zagorskis ar pseidonīmu Aivars – dzimis 1949. gadā, savervēts 1974. gadā

Zigmunds Zajačkovskis ar pseidonīmu Karls – dzimis 1953. gadā, savervēts 1987. gadā

Žanis Zakenfelds ar pseidonīmu Žarovs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1964. gadā

Laimonis Zakss-Salputra ar pseidonīmu Miķelsons – dzimis 1939. gadā, savervēts 1972. gadā

Indulis Zariņš ar pseidonīmu Oņegins – dzimis 1929. gadā, savervēts … (nav precīzi salasāms) gadā

Aivars Zdanovskis (līdzšinējais Daugavpils vicemērs) ar pseidonīmu Gita – dzimis 1963. gadā, savervēts 1982. gadā

Antonijs Zunda ar pseidonīmu Zal – dzimis 1947. gadā, savervēts 1985. gadā (ir norāde, ka ir kandidāts uz „V” uz īpašu periodu)

Uldis Zuters ar pseidonīmu Rolands – dzimis 1941. gadā, savervēts 1962. gadā

Felikss Zvaigznons ar pseidonīmu Andris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1971. gadā

Aleksejs Žilko (vecticībnieku kopienas garīgais tēvs) ar pseidonīmu Gromov D. I. - dzimis 1945. gadā, savervēts 1987. gadā, 2011. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

Novērtē šo rakstu:

8788
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kļūdainais “kļūdu labojums” aptieku noteikumos ir lielveikalu un lielo slimnīcu, nevis pacientu interesēs!

FotoTiekoties ar Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvi Artūru Grīgu, Latvijas Pensionāru federācija un citu organizāciju pārstāvji atkārtoti lūdza apturēt t.s. “Aptieku noteikumus”, kas topošajā redakcijā būtiski lobētu lielveikalu un lielo slimnīcu intereses, bet pilnībā atstātu novārtā iedzīvotājus, kuri dzīvo mazapdzīvotās vietās.
Lasīt visu...

21

NATO superplāns “Baltijas slazds”

FotoIgaunijas premjere Kaja Kallasa atklāja žurnālistiem, ka NATO aizsardzības plāns attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz atļaut Krievijas bruņotajiem spēkiem tās ieņemt un pusgadu marinēt krievu zaldātus ES pažobeles ekonomiskās krīzes, politisko intrigu un sodomijas purvā. Ja okupanti šajā laikā nenojūgsies un paši neaizmuks, tad pēc 180 dienām Baltijas zemes atbrīvošot (lasi – pievienošot atpakaļ ES).
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...