Iesaki rakstu: 
Rīgas Centra rajona tiesas apcietinātais bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks un no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas politikas departamenta direktora vietnieks Vladimirs Vaškevičs ievietots Rīgas Centrālcietumā. Savukārt KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis pēc Vaškeviča aizturēšanas izrādījis padziļinātu interesi par šīs lietas detaļām un apcietināšanas pamatojumu.
Lai arī Ieslodzījuma vietu pārvalde piektdien medijiem atturējās atklāt, uz kuru no tās pakļautība esošajiem cietumiem nogādāts Vaškevičs, neoficiālā informācija, kas ir Pietiek rīcībā, liecina ka viņš ievietots Rīgas Centrālcietumā.
Tikmēr neoficiāli Pietiek arī zināms, ka jau neilgi pēc Vaškeviča aizturēšanas un tai sekojošās viņa apcietināšanas padziļinātu interesi par Vaškeviča lietu, viņa aizturēšanas pamatojumu un detaļām pie izmeklētājiem izrādījis KNAB priekšnieks Vilnītis.
Vilnītim kā KNAB vadītājam ir tiesības tā rīkoties. Tiesa, ņemot vērā iekšējo konfliktu, kas jau ilgstoši risinās starp KNAB vadītāju un viņam padotajiem KNAB darbiniekiem, Vilnīša interese raisa bažas.
Oficāli KNAB nekādus komentārus par Vaškeviča lietu nesniedz.
Pietiek rakstīja, ka Vaškevičs tiek turēts aizdomās par augstas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas piekukuļošanu lielā apmērā (50 000 eiro). Vaškeviča kukuļotā amatpersona ir VID Galvenās Muitas pārvaldes priekšnieks Tālis Kravalis, kuram kriminālprocesā piemērota liecinieka aizsardzība.
Kopumā fakts, ka Vaškevičs, kurš neoficiāli jau ilgstoši ticis saistīts ar noziedzīgām aprindām, nonācis aiz restēm, neformālās sarunās ietekmes ziņā tiek salīdzināts ar 2007.gada martā notikušo politikas procesu „diriģenta“ Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanu. Vienīgā atšķirība esot, ka Lembergs esot uz politikas skatuves, savukārt Vaškevičs darbojies politiskās un ekonomiskās ietekmes aizkulisēs.
Vaškevičs ir viena no tām personām, par kuru tie, kas viņa aizturēšanu nesauc par KNAB sazvērestību vai provokāciju, nevēlas runāt atklāti. Tie, kas ar viņu bijuši saistīti, pagaidām publiski izvēlas klusēt vai izteikt piezīmes, ka „vēl jau nekas nav zināms“, ka vēl jānogaida, esot jāredz, cik ilgu laiku viņš pavadīs apcietinājumā.
Tas, ka KNAB izdevusies Vaškeviča „operācija“, esot diezgan apbrīnojumi. „Viņam tomēr bija plaša politiskā aizmugure,“ secina kāds no avotiem, kas strādājis VID struktūrās, norādot, ka ar Vaškeviču centās draudzēties visi. Par viņu nevarot teikt teikt, ka „siltas“ attiecības viņam ir tikai, piemēram, ar oranžajiem, kuru laikā viņš strauji virzījies par karjeras kāpnēm.
Vairāki avoti arī norāda, ka Vaškeviča politiskā ietekme esot ļoti liela, „draugi“ viņam ir visur, arī Jaunajā laikā. Tieši ar spēju strādāt ar daudzām partijām tiek skaidrots tas, kāpēc Vaškevičs tik ilgi turējies valsts amatos, lai arī par viņa reputāciju un iespējamo saistību ar noziedzīgām aprindām mediji ziņoja jau pirms vairākiem gadiem.
„Kas ir Vaškevičs? Ko jūs? Viņš ir daudz vairāk nekā lielā zivs, ar viņu centās draudzēties visi ietekmīgākie politiskas spēlētāji, pat Šķēle viņu respektēja un uz viņu nekad nekliedza,“ Pietiek atzina kāda no bijušām valdības amatpersonām.
Vaškevičs mācējis sakārtot lietas un ar viņu visi rēķinājās. Ja parādījās kāds jaunienācējs, kurš Latvijā vai caur Latviju mēģināja organizēt kādas „nesaskaņotas shēmas“, viņš varējis sakārtot apkarošanu. Tā tas darbojās, Vaškevičs ticis respektēts.
Viņa sakari ar noziedzīgajām aprindām veidojušies deviņdesmito gadu sākumā. Medijos izskanējis, ka Vaškevičam jau tad bijuši gali tā sauktajā Pārdaugavas grupējumā (mafijas struktūra 90.gadu sākumā), kas esot aktuāli joprojām.
Kā atzīst viņa pazinēji, vienīgais, kas Vaškevičam ticis pārmests, bijusi viņa teiksme uz luksusa apģērbiem, mašīnām, citām dzīves „ekstrām“. Daudzreiz viņam ieteikts aiziet uz veikalu Dressmann un nopirkt darba apģērbu – vienkāršu uzvalku, mētelīti, un ar to iet uz darbu VID, taču nekā, Vaškevičs turpinājis staigāt dārgu zīmolu apģērbos.
Vaškevičs bijis ne vien Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks, viņš bija arī VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna vietnieks. Pērn martā pēc VID reorganizācijas ar bijušā finanšu ministra Einara Repšes (Jaunais laiks) rīkojumu Vaškeviču pārcēla darbā uz FM.
KNAB jau pirms vairākiem gadiem izmeklēja ar Vaškeviča ienākumiem saistītu krimināllietu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā. Lietu patlaban iztiesā Rīgas apgabaltiesa. Vaškevičs apsūdzību neatzīst.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
