Iesaki rakstu: 
Rīgas Centra rajona tiesas apcietinātais bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks un no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas politikas departamenta direktora vietnieks Vladimirs Vaškevičs ievietots Rīgas Centrālcietumā. Savukārt KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis pēc Vaškeviča aizturēšanas izrādījis padziļinātu interesi par šīs lietas detaļām un apcietināšanas pamatojumu.
Lai arī Ieslodzījuma vietu pārvalde piektdien medijiem atturējās atklāt, uz kuru no tās pakļautība esošajiem cietumiem nogādāts Vaškevičs, neoficiālā informācija, kas ir Pietiek rīcībā, liecina ka viņš ievietots Rīgas Centrālcietumā.
Tikmēr neoficiāli Pietiek arī zināms, ka jau neilgi pēc Vaškeviča aizturēšanas un tai sekojošās viņa apcietināšanas padziļinātu interesi par Vaškeviča lietu, viņa aizturēšanas pamatojumu un detaļām pie izmeklētājiem izrādījis KNAB priekšnieks Vilnītis.
Vilnītim kā KNAB vadītājam ir tiesības tā rīkoties. Tiesa, ņemot vērā iekšējo konfliktu, kas jau ilgstoši risinās starp KNAB vadītāju un viņam padotajiem KNAB darbiniekiem, Vilnīša interese raisa bažas.
Oficāli KNAB nekādus komentārus par Vaškeviča lietu nesniedz.
Pietiek rakstīja, ka Vaškevičs tiek turēts aizdomās par augstas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas piekukuļošanu lielā apmērā (50 000 eiro). Vaškeviča kukuļotā amatpersona ir VID Galvenās Muitas pārvaldes priekšnieks Tālis Kravalis, kuram kriminālprocesā piemērota liecinieka aizsardzība.
Kopumā fakts, ka Vaškevičs, kurš neoficiāli jau ilgstoši ticis saistīts ar noziedzīgām aprindām, nonācis aiz restēm, neformālās sarunās ietekmes ziņā tiek salīdzināts ar 2007.gada martā notikušo politikas procesu „diriģenta“ Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanu. Vienīgā atšķirība esot, ka Lembergs esot uz politikas skatuves, savukārt Vaškevičs darbojies politiskās un ekonomiskās ietekmes aizkulisēs.
Vaškevičs ir viena no tām personām, par kuru tie, kas viņa aizturēšanu nesauc par KNAB sazvērestību vai provokāciju, nevēlas runāt atklāti. Tie, kas ar viņu bijuši saistīti, pagaidām publiski izvēlas klusēt vai izteikt piezīmes, ka „vēl jau nekas nav zināms“, ka vēl jānogaida, esot jāredz, cik ilgu laiku viņš pavadīs apcietinājumā.
Tas, ka KNAB izdevusies Vaškeviča „operācija“, esot diezgan apbrīnojumi. „Viņam tomēr bija plaša politiskā aizmugure,“ secina kāds no avotiem, kas strādājis VID struktūrās, norādot, ka ar Vaškeviču centās draudzēties visi. Par viņu nevarot teikt teikt, ka „siltas“ attiecības viņam ir tikai, piemēram, ar oranžajiem, kuru laikā viņš strauji virzījies par karjeras kāpnēm.
Vairāki avoti arī norāda, ka Vaškeviča politiskā ietekme esot ļoti liela, „draugi“ viņam ir visur, arī Jaunajā laikā. Tieši ar spēju strādāt ar daudzām partijām tiek skaidrots tas, kāpēc Vaškevičs tik ilgi turējies valsts amatos, lai arī par viņa reputāciju un iespējamo saistību ar noziedzīgām aprindām mediji ziņoja jau pirms vairākiem gadiem.
„Kas ir Vaškevičs? Ko jūs? Viņš ir daudz vairāk nekā lielā zivs, ar viņu centās draudzēties visi ietekmīgākie politiskas spēlētāji, pat Šķēle viņu respektēja un uz viņu nekad nekliedza,“ Pietiek atzina kāda no bijušām valdības amatpersonām.
Vaškevičs mācējis sakārtot lietas un ar viņu visi rēķinājās. Ja parādījās kāds jaunienācējs, kurš Latvijā vai caur Latviju mēģināja organizēt kādas „nesaskaņotas shēmas“, viņš varējis sakārtot apkarošanu. Tā tas darbojās, Vaškevičs ticis respektēts.
Viņa sakari ar noziedzīgajām aprindām veidojušies deviņdesmito gadu sākumā. Medijos izskanējis, ka Vaškevičam jau tad bijuši gali tā sauktajā Pārdaugavas grupējumā (mafijas struktūra 90.gadu sākumā), kas esot aktuāli joprojām.
Kā atzīst viņa pazinēji, vienīgais, kas Vaškevičam ticis pārmests, bijusi viņa teiksme uz luksusa apģērbiem, mašīnām, citām dzīves „ekstrām“. Daudzreiz viņam ieteikts aiziet uz veikalu Dressmann un nopirkt darba apģērbu – vienkāršu uzvalku, mētelīti, un ar to iet uz darbu VID, taču nekā, Vaškevičs turpinājis staigāt dārgu zīmolu apģērbos.
Vaškevičs bijis ne vien Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks, viņš bija arī VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna vietnieks. Pērn martā pēc VID reorganizācijas ar bijušā finanšu ministra Einara Repšes (Jaunais laiks) rīkojumu Vaškeviču pārcēla darbā uz FM.
KNAB jau pirms vairākiem gadiem izmeklēja ar Vaškeviča ienākumiem saistītu krimināllietu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā. Lietu patlaban iztiesā Rīgas apgabaltiesa. Vaškevičs apsūdzību neatzīst.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
