„Vaškeviča spridzinātāji” attaisnoti saistībā ar visām uzņēmēju slepkavībām
Pietiek lasītājs14.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī ir pagaidām publiski nezināma papildu informācija par Vladimira Vaškeviča spridzināšanā un trīs pasūtījuma slepkavībās apsūdzēto Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 11.aprīļa spriedumu.
Vaškeviča spridzināšanā un trīs pasūtījuma slepkavībās apsūdzētos pilnībā attaisnoja visās epizodēs, izņemot Vaškeviča automobiļa spridzināšanu. Apsūdzētajiem par Vaškeviča auto spridzināšanu piemēroja 17 un 19 gadus ilgus cietumsodus, atceļot iepriekšējo mūža ieslodzījumu, savukārt visās ar uzņēmēju slepkavībām saistītajās epizodēs attaisnoja.
Šī lieta zināma ar to, ka vairākkārtīgi (7!) tiesu pirmās un augstākās instances izdeva notiesājošus spriedumus, kamēr kasācijas instances tos pilnīgi atcēla, norādot uz nepieļaujamu pierādījumu izmantošanu lietā.
Katru reizi pirmās instances tiesa neņēma vērā kasācijas tiesas spriedumus un atkārtoti izdeva notiesājošos spriedumus uz to pašu par nepieļaujamiem atzīto pierādījumu bāzes.
Vaškeviča spridzināšanas lietā ir ekspertīzes slēdziens par to, ka videoierakstā redzamais cilvēks ir krietni lielāka auguma nekā apsūdzētais, tomēr tiesa nosliecās vairāk ticēt liecinieka liecībām nevis video fiksētajam.
Pats Vaškevičs no sākuma bija pārliecināts par Mārtiņa Putniņa vainu viņa spridzināšanas organizēšanā, tomēr ar laiku savu viedokli mainīja. Vaškeviča advokāti nesekmīgi mēģināja tiesai paziņot informāciju par iespējamiem spridzinātājiem, kuri izsūtīja draudu SMS krietni pēc tam, kad Putniņš bija apcietināts par aizdomām šajā noziegumā un atradās apcietinājumā.
Tomēr tiesa šos pierādījumus noraidīja un uzskata, ka Vaškeviča spridzināšanu ir organizējis tieši Putniņš. Tikmēr visi apsūdzētie savu vainu noliedz.
Šajā Pietiek publikācijā pirms trīsarpus gadiem bija aprakstīts, ar kādām metodēm ir iegūtas liecības šajā lietā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
