Vaškeviča apsūdzības „cenzētā” versija: KNAB bijis ziņotājs – lietas galvenais liecinieks
L. Lapsa14.01.2012.
Komentāri (0)
Bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas krimināllietā, kuru pirmdien sāks izskatīt tiesa, ir viens galvenais liecinieks – augsta valsts amatpersona, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņotājs, pēc kura iesnieguma KNAB sācis kriminālprocesu un uz kura liecībām lielā mērā balstīta apsūdzība. To liecina apsūdzības „cenzētā” versija, no kuras izdzēsta jebkāda informācija, kas varētu ļaut identificēt šo liecinieku. Pietiek rīcībā šī apsūdzības daļa nonāca faktiski uzreiz pēc tam, kad portāls vairākas dienas informēja par Vienotības pārstāvja Edgara Jaunupa un Muitas pārvaldes priekšnieka Tāļa Kravaļa ciešo saistību ar Vaškeviču.
Kā norādīts apsūdzībā, Vaškevičs, „būdams valsts amatpersona, atkārtoti, lielā apmērā izdarīja kukuļdošanu, tas ir, materiālu vērtību nodošanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādas darbības kukuļdevēja vai kādas citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais kukulis domāts šai valsts amatpersonai, vai jebkurai citai personai”.
Kukuli Vaškevičs saskaņā ar apsūdzības rakstu nezināmajai valsts amatpersonai devis, lai tā viņa interesēs veiktu virkni darbību, tostarp panāktu kādas iestādes darbinieku atbrīvošanu no amata vai pārcelšanu citā amatā, kā arī uzņēmumu un fizisko personu pārbaužu neveikšanu un attiecīgi pārkāpumu nekonstatēšanu.
Pēc 2010. gada 26. decembrī notikušas sarunas ar šo amatpersonu Vaškevičs tai automašīnā atstājis polietilēna maisiņu, kurā bijuši 23 700 eiro un 2400 latu. Apsūdzības rakstā arī norādīts – to, ka Vaškevičs maisiņā atstājis naudu, „kura bija paredzēta viņam par to darbību izdarīšanu, par kurām V. Vaškevičs runāja automašīnā”, amatpersona konstatējusi tikai pēc atbraukšanas mājās.
No apsūdzības raksta nav skaidrs, kad tieši sākusies intensīva šīs amatpersonas un Vaškeviča novērošana, lai gan apsūdzībā norādīts, ka maisiņu ar naudu amatpersona paturējusi savā rīcībā un nevienam par to nav ziņojusi gandrīz divas nedēļas. Tikmēr nākamā abu tikšanās notikusi jau 28. decembrī, taču šajā sarunā Vaškevičs par auto atstāto naudu neesot ieminējies.
Savukārt 5. janvārī Vaškevičs ar amatpersonu jau pārrunājis virkni konkrētāku un skaidrāku jautājumu. Cita starpā, kā liecinājusi amatpersona, Vaškevičs izteicis „piedāvājumu izdarīt tā, lai netiktu veiktas pārbaudes par SIA Baltijas Loģistikas kompānija uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī V.Vaškevičs pieprasīja viņu savlaicīgi informēt par .. darbinieku darbībām saistībā ar veicamajām kontroles darbībām šajā uzņēmumā, saistībā ar šī uzņēmuma operācijām”.
Tikai no šīs sarunas amatpersona sapratusi, ka tai automašīnā atstātā nauda „ir kā kukulis”, un pagājušā gada 7. janvārī uzrakstījusi iesniegumu, ko kopā ar šo naudu iesniegusi KNAB. Pēc iesnieguma saņemšanas un kriminālprocesa ierosināšanas jau oficiāli sāktas speciālās izmeklēšanas darbības Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā paredzētajā kārtībā.
Tikai šajā brīdī saskaņā ar apsūdzības rakstu sākts runāt par SIA Kravu termināls problēmām, kas masu medijos apspriestas jau iepriekš, - pirmoreiz 9. janvārī, bet pēc tam augstās amatpersonas un Vaškeviča tikšanās notikušas vēl arī 11. janvārī, 11. janvārī (veselas trīs reizes) un 12. janvārī.
Savukārt 26. janvārī tikšanās laikā Vaškevičs jau atkal atstājis minētās amatpersonas automašīnā dāvanu maisiņā ievietotu naudu – šoreiz tikai 1580 eiro un 1500 latu, ko amatpersona pēc tam, kad Vaškevičs izkāpis no automašīnas, nodevusi KNAB darbiniekiem reizē ar Vaškeviča atstātajām elektroniskā pasta sarakstes lapām.
Kā izriet no apsūdzības raksta, neraugoties uz veikto novērošanu, šajā reizē KNAB darbinieku Vaškeviču vēl nav aizturējuši, - tas noticis tikai 30. janvārī, kad augstā amatpersona viņam sagādājusi SIA Kravu termināls pārbaudes materiālus un Vaškevičs uz automašīnas pakaļējā sēdekļa atstājis jau iespaidīgāku summu – 27 600 eiro un 1700 latu.
„Tā pavisam V. Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodeva kukuli - naudu Ls 42 764,27 apmērā,” konstatēts apsūdzības rakstā. Savukārt attiecībā uz KNAB ziņotāju – augsto amatpersonu pagājušā gada 12. septembrī pieņemts lēmums par kukuļņemšanas kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Tāpat arī kriminālprocess izbeigts daļā pret Kravu termināla valdes locekli Vasīliju Rožkovu pierādījumu trūkumu dēļ.
No „cenzētās” apsūdzības raksta daļas, kas ir Pietiek rīcībā, ir redzams tikai tas, ka KNAB pierādījumu vidū ir minētās amatpersonas liecības, kā arī pirmā „naudas maisiņa” saturs. Par pārējiem pierādījumiem tāpat kā par amatpersonas identitāti drošu ziņu nav, lai gan no apsūdzības raksta nojaušams, ka KNAB pēc amatpersonas iesnieguma oficiālās reģistrēšanas ir veicis apjomīgus novērošanas pasākumus, kas ietvēruši arī audio un video ierakstu veikšanu.
LTV raidījums De Facto jau pagājušā gada sākumā, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka kukulis dots, lai Muitas kriminālpārvaldes inspekcijas daļas Riska vadības grupa neveiktu objektīvās pārbaudes šajā uzņēmumā un nekonstatētu pārkāpumus. Savukārt kukuļa saņēmējs varot būt Galvenās muitas pārvaldes priekšnieks Tālis Kravalis, kurš pats gan to neapstiprina.