Vaškeviča "spridzinātājiem" atkal velk laiku un nepasludina spriedumu
Pietiek lasītājs07.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada 20. decembrī jau kārtējo reizi vairāk nekā trīs mēnešu laikā tika atceltas tiesas sēdes, lai pasludinātu spriedumu Vladimira Vaškeviča "spridzinātāja" Mārtiņa Putniņa lietā. 14.12.2017 Rīgas apgabaltiesas tiesnesis J.Stukāns (tiesnesis, kurš pats šajā lietā pasludināja pirmās instances spriedumu) kārtējo reizi noņēma lietu no izskatīšanas sakarā ar tiesneses S.Gļazeres "slimošanu" tieši pēdējo trīs mēnešu laikā, kad bija jāpasludina tiesas spriedums.
2011.gada 18.martā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns paziņoja, ka atzīst Mārtiņu Putniņu un lietuviešus par vainīgiem inkriminētajos noziegumos, bet spriedums būs pieejams divu nedēļu laikā 2011.gada 1.aprīlī. Taču spriedums netika uztaisīts līdz 2011.gada 1.aprīlim, bet apsūdzētajiem tika nosūtīts paziņojums, ka spriedums būs pieejams 2011.gada 2.jūnijā.
Tomēr arī 2011.gada 2.jūnijā apsūdzētie tikai saņēma vēl vienu papīru, kurā tiesas sprieduma sagatavošanas termiņš atkal tika pārcelts uz 2011.gada 14.jūliju, kas bija pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 277.panta 7.punkta nosacījumiem.
Divas kasācijas instances ir atgriezušas šo lietu atkārtotai izskatīšanai ar secinājumu, ka spriedumi ir pamatoti ar nepieļaujamiem pierādījumiem, tomēr tiesu instances spītīgi turpināja atkārtoti rakstīt notiesājošos spriedumus uz tiem pašiem nepieļaujamajiem pierādījumiem.
Tiesvedība šajā lietā turpinās jau 8 gadus, divas reizes kasācijas instances ir atcēlušas notiesājošos spriedumus un nosūtījuši lietas atkārtotai izskatīšanai. Visu šo laiku Mārtiņš Putniņš un divi lietuvieši atrodas apcietinājumā.
Pats V. Vaškevičs vairākkārtīgi norādīja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas viņa slepkavības mēģinājuma ne organizators, ne izpildītājs nav ne Mārtiņš Putniņš, ne apcietinātie lietuvieši, bet Genādija Peredeļska māte tiesā konkrēti nosauca uzvārdus, kas ir saistīti ar viņas dēla slepkavību.
Tiesas instances šīs liecības pilnībā ignorēja, kā arī ignorēja gan ekspertu slēdzienus par videokamerās redzamo cilvēku neatbilstību notiesātajiem, gan liecinieku liecības par zobu neesamību redzētajam slepkavam, gan galvenā liecinieka melu detektora rezultātu ticamības novērtējumu.
Notiesājoša sprieduma gadījumā izveidosies situācija, ka Latvijas tiesu tiesneši trešo reizi pēc kārtas ignorē kasācijas instances spriedumus par pierādījumu pieļaujamību, bet attaisnojoša sprieduma gadījumā liks uzdot jautājumus tiesnešiem, kuri, spītīgi ignorējot lietā esošo pierādījumu kopumu un kasācijas instances secinājumus, turpināja rakstīt notiesājošos spriedumus.
Aizstāvības advokāti prognozē, ka turpmākai laika vilcināšanai tiks nomainīts tiesas sastāvs. Šī situācija šajā tiesvedības procesā nostāda nelāgā gaismā visu Latvijas tieslietu sistēmu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
