Iesaki rakstu: 
TV3 raidījums “Nekā Personīga” 11. jūnijā Iekšējās drošības dienesta (IDB) pagaidām vēl vadītājam Valteram Mūrniekam (attēlā) komplimentārā sižetā vēstīja par ministra Māra Kučinska lēmumu izsniegt savam padotajam vilka pasi. Blakus dažādu, sižeta autoruprāt, Mūrnieka labo darbu uzskaitei balansam tika arī atzīmēts, ka iekšlietu ministram neesot saprotams, kāpēc IDB redzeslokā visu šo gadu laikā nebija nonācis ilggadējais Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kriminālpolicijas vadītājs Andrejs Sozinovs, lai gan versijas par viņa saistību ar noziedzīgo pasauli savos iesniegumos tiesībsargiem bija minējis advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.
Var jau būt, ka cilvēkiem, kam uzvārdi Mūrnieks un Sozinovs neko daudz neizsaka, joprojām ir palikuši neatbildēti jautājumi. Taču nav īpašs noslēpums, ka bijušais kādas iestādes apsardzes vadītājs tikko izveidotā IDB priekšnieka amatā nokļuva ne jau bez Sozinova gādības. Pēdējais, ja tā var teikt, ministrijā bija Mūrnieka krusttēvs.
Lai gan vismaz publiski par Mūrnieka darbībām, kas nu ne gluži atbilst valsts interesēm, piemēram, par austrumu robežas būvēšanas nobremzēšanu un sadārdzināšanu, izteiktas tikai aizdomas, samērā nesen darbu sākušā ielšlietu ministra lēmums atvaļināt savu padoto visdrīzāk ir tieši saistīts ar vēlmi daudzmaz civilizēti tikt vaļā no personas, kuru uzskata par Sozinova cilvēku.
Mūrnieku un Sozinovu saista ne tikai darbs ministrijā un darba lietas, bet arī kopīgs vaļasprieks – medības. Abi ir medību kolektīva biedri, kas šauj zvērus Taurenē. Kolektīvā ir dažādi cilvēki, kas arī pamanījušies pievērst sev uzmanību. Piemēram, bijušais IDB darbinieks Gints Ginters, pret kuru ierosināta krimināllieta, pamanījies pastrādāt arī Sozinova vadītajā Rīgas kriminālpolicijā. Sakritība, protams.
Labi zināms, ka mednieki ne tikai kopā šauj zvērus un putnus, bet arī kopā veselīgi atpūšas. Un droši vien atpūtai pa starpu kā vīrs ar vīru un kā mednieks ar mednieku izrunā visu, kas svarīgs un runājams. Atšķirībā no Taureņu pirts sarunu ierakstu nav, tāpēc var tikai minēt, par ko runāja un kādas darbības saskaņoja. Taču vismaz tas, ka viens kolektīva biedrs lika mieru otram viņa aktivitātēs, kas tiek uzskatītas par prettiesiskām, nu gan ir skaidrs.
Tāpēc nevajag brīnīties, ka tādu cilvēku kā Mūrnieks vairs negrib ministrijā un sūta pensijā. Kāpēc gan Kučinskim būtu jāatbild par jokaino ministru Kozlovska, Ģirģena un Golubevas darbinieku gēkiem, kas, iespējams, vēl nāks gaismā? Izbrīna tikai tas, ar kādu azartu iepriekš minētajā sižetā Mūrnieku aizstāvēt metās virsprokurors Jānis Omuls. Tā vien šķiet, ka šis prokurors arī ir mednieks…
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
