Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzelzceļa vadītāji, būdami politkorekti pret saviem akcionāriem, laikam tā arī neiedrošināsies publiski pateikt dažas vienkāršas patiesības.

Vispirms to, ka "Latvijas dzelzceļa" (LDZ) valde jau labu laiku nelemj vairs ne par vienu būtisku biznesa jautājumu saistībā ar publiskās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

Un tas būtu:

- nelemj par to, kādus infrastruktūras objektus, tai skaitā pasažieru platformas, un kur būvēt;

- nelemj par to, kādā kvalitātē un ar kādu caurlaides spēju uzturēt dzelzceļa infrastruktūru;

- infrastruktūras maksu nekad pati nav noteikusi (varbūt neatkarības pirmsākumos).

Taču LDZ ir tiesības (nevis pienākums) iesniegt savas vēlmes Satiksmes ministrijai. Šobrīd tā ir valsts kompetence, kuru nosaka "Dzelzceļa likums":

„9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru attīsta atbilstoši nepieciešamībai, ņemot vērā Eiropas Savienības vispārīgās vajadzības, arī vajadzību sadarboties ar kaimiņos esošajām trešajām valstīm. Šādā nolūkā Satiksmes ministrija pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm izstrādā un Ministru kabinets (MK) apstiprina indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Minētā stratēģija aptver vismaz piecu gadu laikposmu un ir atjaunojama."

Tātad valsts un nevis LDZ pieņem lēmumus, kā un kur attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, ņemot vērā tautsaimniecības un iedzīvotāju mobilitātes, nevis LDZ biznesa intereses. Satiksmes ministrijas uzdevums ir sagatavot indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna projektu un iesniegt MK. Pēc plāna apstiprināšanas SM uzdevums ir noslēgt Daudzgadu līgumu par šī plāna realizāciju, kur viena no sadaļām ir saistīta ar valsts apņemšanos segt LDZ izmaksas, ja ieņēmumi no infrastruktūras pakalpojumiem un citiem ienākumiem nebūs pietiekami.

Tas tiek uzlikts par valsts pienākumu ar to pašu "Dzelzceļa likuma" 9.pantu - Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība:

"(4) Valsts nodrošina, ka normālos saimnieciskās darbības apstākļos un samērīgā laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus, šā likuma 6.pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas komercdarbības, neatmaksājamie ieņēmumi no privātiem avotiem, kā arī valsts finansējums (attiecīgajā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus) ir vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem."

Tātad LDZ izpilda valsts pasūtījumu attiecībā uz infrastruktūras attīstību un uzturēšanu. Valsts no savas puses apņemas segt zaudējumus, ja tādi rodas. Protams, ar pašreizējiem pārvadājumu apjomiem infrastruktūras kvalitātes un apjoma zaudējumi arī rodas. Tātad, lai samazinātu zaudējumus, ir trīs mainīgie faktori, ar kuriem var darboties.

- Pārvadājumu apjomu izmaiņas (kravu pārvadājumu nav daudz, un kādu laiku nekas uz labo pusi nemainīsies).

- Var samazināt kvalitātes prasības dzelzceļa infrastruktūrai (tas nozīmē retāk remontēt un veikt uzturēšanas darbus, palielināt reakcijas laiku bojājumu novēršanai. Galu galā var jau pārvietoties pa dzelzceļu arī ar ātrumu 30 km/h un pagaidīt kādu brītiņu uz signalizācijas ierīču remontu, tikai nez vai tādam dzelzceļam būs jēga pasažieru pārvadājumu ziņā).

- Slēgt ekspluatācijai daļu sliežu ceļu.

Taču šie jautājumi ir Satiksmes ministrijas un MK kompetencē. Ja redzat nolupušu stacijas ēku vai neatbilstošu peronu, tad jāsaprot, ka tā to grib akcionārs - Satiksmes ministrija. Pašam LDZ nav nekādu problēmu kapitāli izremontēt staciju ēkas un pārbūvēt peronus, ja vien ir, kas finansē. Pasažieru biļetes tiek dotētas, un vienīgais pasažieru infrastruktūras apmaksātājs virs ieņēmumiem no biļetēm ir valsts.

Ministri, protams, negrib būt sliktie, kuri nespēj panākt to, ka dzelzceļa infrastruktūra spēj pati sevi apmaksāt, tāpēc stāsta visādas dumjības par jauniem tirgiem un jaunām kravām, pasažieru vilcieniem uz Bolderāju utt. Savukārt LDZ vadītājiem ir kaut kā jāpamanās izcilpot starp ministru sasolīto un realitāti, kur galvenais dzelzceļa infrastruktūras finansētājs ir valsts budžets. Tuvākajā laikā cita nebūs. No otras puses tāda ir ES dzelceļa politika, un pārējās ES valstīs to arī dara, nesarežģījot sev dzīvi ar neizpildāmiem solījumiem. Neviens taču nešausminās par to, ka valsts grūž naudu ceļu remontos. Ar dzelzceļu ir tas pats.

Starp citu, Linkaits neizdarīja savu likumā noteikto pienākumu un nesagatavoja 2023. - 2027. gadiem paredzēto indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu. Attiecīgi arī Daudzgadu līgums nav noslēgts. Tas ir likuma pārkāpums. Linkaits ir prom, bet valsts sekretāre vēl ir palikusi.

Tāpat LDZ Padome nenodrošināja Daudzgadu līguma 2018. - 2022. gadam starp LDZ un Satiksmes ministriju izpildi. Tas bija valsts pasūtījums. Savukārt, tā kā līgums no LDZ puses nav izpildīts, Finanšu ministrija var atteikties izpildīt šī līguma finanšu sadaļu. Ne jau pavisam, bet atlikt uz pieciem gadiem. Valsts kontrolei varētu būt interesanti, vai LDZ šajā laika posmā nav ieguldījis finanšu līdzekļus Daudzgadu līgumā un indikatīvajā infrastruktūras attīstības plānā neparedzētos projektos un pasākumos. Te jau parādās jautājums par to, vai šīs izmaksas ir jāsedz no valsts budžeta, bet, ja ne no valsts budžeta, tad no kurienes...

Dzelzceļa infrastruktūra ir tāda pati infrastruktūra kā auto ceļi. Arī finansējama ir tādā pašā veidā. Kamēr kravu pārvadājumi sastādīja aptuveni 80% no kopējā apjoma, bija iespējas lielu daļu nefinansēt no valsts budžeta. Tagad Latvijas dzelzceļš ir kļuvis tipiski eiropeisks - 80% pasažieru parvadājumi un 20% (nu vai tuvu tam) kravu pārvadājumi. Viss kārtībā! Iekļaujamies Eiropas vidējos rādītājos, tikai joprojām dzelzceļa infrastruktūras izmaksas ir būtiski zemākas.

Laiks mosties un pārstāt sapņot.

Novērtē šo rakstu:

73
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi