Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts
27.10.2019.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni, ieliekot stingrus pamatus to sociālekonomiskās attīstības perspektīvām nākotnē, un jānovērš turpmāku ūdensgalvas Rīgas pampšanu vēl lielākai. Diemžēl nepamet sajūta, ka steigā tapusī reforma nespēs atrisināt visus būtiskākos reģionālās politikas jautājumus. Proti, Zemgales reģionā – Latvijas maizes klētī – netiek atstāta neviena valsts nozīmes pilsēta, lasi – nacionālas nozīmes reģiona attīstības centrs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pietikšot ar Rīgu! Vai tiešām?

Reformas plāni Zemgalē

Saskaņā ar pašreizējo ATR redakciju Zemgales reģionā nebūs neviena urbāna centra jeb valsts nozīmes pilsētas atšķirībā no Kurzemes, kur ieplānota Liepāja; Vidzemes – Jūrmala; Latgales – Daugavpils un Rēzekne. Dīvaini, jo pašlaik spēkā esošajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam sacīts, ka tieši pilsētām jākļūst par katra reģiona un visas valsts attīstības virzītājspēku. Vēl dīvaināk, ka minētā stratēģija tika izstrādāta Valda Dombrovska, pašreizējā premjera partijas biedra un domubiedra vadībā. Vai būtu iespējams, ka Ministru kabinetā ir pazudis šīs stratēģijas teksts un neviens vairs neatminas pirms deviņiem gadiem pielemto un joprojām spēkā esošo?

ATR plāni paredz Jelgavai un Jēkabpilij atņemt valsts nozīmes pilsētu statusu, iekļaujot tās jaunveidojamos novados un attiecīgi piešķirot novadu pilsētu statusu. Līdz ar minētajām divām Zemgalē iecerētas vēl četras pašvaldības, kuru galvgalī atradīsies tādas novadu pilsētas kā Aizkraukle, Bauska, Dobele un Tukums. Atbilstoši normatīvajiem aktiem novada pilsēta ir vidusposms starp valsts nozīmes pilsētām un ciemiem.

Kāpēc Zemgalei vajadzīga valsts nozīmes pilsēta?

Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam valsts pilsētas raksturo attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, sociālā infrastruktūra; nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss; kā arī tajās dzīvo ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Valsts nozīmes pilsētām ir jāpilda reģionu nozīmes attīstības centru loma, sniedzot apkārtējo novadu iedzīvotājiem pakalpojumus un nodrošinot darbavietas. Atstājot Zemgali sērdienītes lomā bez sava centra, VARAM pēc noklusēšanas piespēlē jau tā uzblīdušajai valsts galvaspilsētai Rīgai kā tuvākajam urbānajam centram.

Valsts vienmērīgai attīstībai nepieciešamas ne vien pašpietiekamas (ekonomiski stabilas) pašvaldības, bet arī reģionāli urbānie centri, kas novērstu turpmāku Latvijas pārvēršanos par pilsētvalsti jeb Rīgas Republiku. Kā tuvākais piemērs jāaplūko Lietuva ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju, kur bez Viļņas ir virkne apriņķu pilsētu – reģionālo attīstības centru – ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju (2018.g. statistikas dati tūkstošos: Kauņa – 312, Klaipēda – 164, Šauļi – 107 un Panevēža – 99), kas ļauj saglabāt daudzmaz vienmērīgu populācijas blīvumu visā valsts teritorijā. Latvijā šāda loma atvēlēta urbānajām valsts nozīmes pilsētām.

Netieši veicinot darbaspēka ikdienas kustību uz Zemgales kaimiņu reģionu – Rīgu, tiek palielināta gan katra indivīda, gan Latvijas kopējā ekoloģiskā pēda jeb kaitējums, t.sk. CO2 izmešu daudzums, apkārtējai videi. Laikam visi būs dzirdējuši, ka Rīgā šie normatīvi jau sen un sistemātiski tiek pārkāpti? Turpretim, sekmējot reģionālo centru izveidi un nostiprināšanos, būtu iespējams mazināt šo nelabvēlīgo ietekmi, kam pievērsta uzmanība arī deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 64.punktā.

Mani kā zemgalieti uztrauc arī Rīgas pašvaldības vadības aizvadītajos gados ne reizi vien izteiktie domu graudi darba ņēmējus no reģioniem aplikt ar papildu nodokļiem par lielpilsētas infrastruktūras izmantošanu vai nodevām iebraukšanai Latvijas galvaspilsētā. Tā teikt, joki jokiem, bet mēdz būt arī sāpīgi jeb katrā jokā... daļa patiesības.

Galu galā ir tieši urbānajiem attīstības centriem rezervētie Eiropas fondu līdzekļi, kas šajā gadījumā Zemgales reģionam nebūtu pieejami.

Jelgava kā Zemgales reģiona galvaspilsēta

Kopš 1573.gadā Jelgavai, šobrīd devītajai vecākajai Latvijā, tika piešķirtas pilsētas tiesības, tās neviens nav centies apstrīdēt. Vēl vairāk, no 1578. – 1795.gadam Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta, bet pēcāk kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. Savukārt no 1919.gada 2.līdz 6.janvārim Jelgava kļuva par Latvijas Republikas Pagaidu valdības mājvietu un valsts de facto galvaspilsētu. Tik tālu vēsture!

Mūsdienās Jelgava ar 55’972 pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir lielākā pilsēta Zemgalē un ceturtā lielākā valstī. Šeit atrodas lielākais reģionālais izglītības un zinātnes centrs nacionālā mērogā – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, – kas nupat iekļuvusi starptautiskā inženierzinātņu un tehnoloģiju reitingā starp 5% pasaules labāko universitāšu. Jelgava ir viens no valstī vadošajiem metālapstrādes centriem. Zemgales sirdī ir koncentrēta arī citu nozaru ražošana. Jelgavas kultūras dzīve ir slavena un atpazīstama ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Kur vēl uzskatāmāku reģiona galvaspilsētu – Zemgales urbāno centru, kā pretsvaru pāraugušajai Rīgai?

Interesanti, ka ATR plānos valsts nozīmes pilsētas statuss paredzēts par Jelgavu mazākajām – Jūrmalai (no 1946. – 1959.gadam Rīgas pilsētas Jūrmalas rajons) ar 49’325 iedzīvotājiem un Rēzeknei ar 27’820 iedzīvotājiem. Turklāt Jūrmalas kontekstā grūti runāt kā par reģionālu ražošanas centru, tā arī zinātnes meku.

Ko darīt?

Ikvienam plānam un reformai, rūpējoties par tā ilgtspēju, jābūt konsekventam, balstītam saprotamos un caurskatāmos principos. Izstrādājot priekšlikumus par valsts nozīmes pilsētām un administratīvi teritoriālo reformu kopumā, jāievēro vienlīdzības un taisnīguma principi. Tikai tādā gadījumā ir iespējams nodrošināt vispārēju izpratni un atbalstu veicamajam darbam, kura mērķi jāsasniedz ilgtermiņā, nevis tuvāko trīs gadu laikā.

Tas jo īpaši svarīgi ir, raugoties uz šī Saeimas sasaukuma partiju atbalsta reitingiem sabiedrībā. Baidos, ka atsevišķu politisko spēku kadence Latvijas parlamentā ir pirmo un pēdējo reizi.

Nodrošinot ATR konsekvenci un principialitāti, Zemgales reģionam vajadzīga sava valsts nozīmes pilsēta. Vislabāk šim statusam gan vēsturiski, gan sociālekonomiski atbilst Jelgava.

Jelgavas novads ir jāveido, apvienojot pašreizējo Jelgavas novadu ar Ozolnieku novadu. Abos novados ir attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un iespēja izveidot vienotu teritoriju ar 32 108 iedzīvotājiem. Turklāt potenciālā novada centrā – Ozolnieku ciemā, ir ne vien attīstīta infrastruktūra un ražošana, bet arī pieaug iedzīvotāju skaits. Ozolniekos atrodas arī augstākā mācību iestāde – Baltijas Starptautiskās akadēmijas filiāle.

Aplūkojot CVK 2017.gada pašvaldību vēlēšanu datus par Ozolnieku ciemu (vēlēšanu iecirknis Nr. 472 „Ozolnieku dome”), redzams, ka šeit ir reģistrēti 2815 vēlētāju. Respektīvi, Ozolnieku ciema iedzīvotāju skaits bez nepilngadīgajiem, nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem ir turpat trīs tūkstoši. Tas ļauj optimistiski raudzīties uz iespēju Ozolniekiem piešķirt novada pilsētas statusu.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.

Pilsētas statuss būtu izdevīgs arī Ozolnieku ciema iedzīvotājiem. Proti, apdzīvotās vietās ar pilsētas statusu parasti pieaug nekustamā īpašuma vērtība, attiecīgi palielinās iedzīvotāju rīcībā esošā īpašuma vērtība. Turklāt uz izsaukumu pilsētas teritorijā tādiem ātrās reaģēšanas dienestiem kā ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji ir jāierodas 15, nevis 25 minūšu laikā. Pilsētas statuss Ozolniekiem varētu palīdzēt arī turpmāk piesaistīt investīcijas arvien jaunu ražošanas uzņēmumu atvēršanai.

Cienījamie valstsvīri, ATR lobisti, atcerieties par politiskā svārsta principu un lieciet tēvzemes intereses pirmajā, bet savas personīgās – pēdējā vietā. VARAM neapbižo(t)* Zemgali.

*Ja kādam ir jautājums par konkrētā vārda izvēli, lai apdomā, kur vēl ir tik centralizēta valsts vara kā sagatavotajos ATR plānos

Novērtē šo rakstu:

26
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

FotoOtrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā, viņš lāga nedzirdot, ko tie padotie viņam īsti saka, tāpēc nevarot būt priekšsēdētājs.
Lasīt visu...

3

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

FotoJūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika patriekts no partijas, jo sāka nesankcionētu nomelnošanas kampaņu pret oranžajiem Tautas partijas kolēģiem, pēdējā laikā uzstājīgi, nu jau gandrīz populistiskā manierē postulē nepieciešamību aizliegt tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus Rīgā šā gada vasarā gaidāmo bērnu dziesmu un deju svētku laikā.
Lasīt visu...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...

Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...