VARAM iecere likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu sadārdzinās tarifu iedzīvotājiem un apdraudēs vidi
Alvils Grīnfelds*30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada” paustā iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem (AAR), tostarp likvidējot valsts otru lielāko – Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”, negatīvi ietekmēs gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju.
Ziņojumā tiek piedāvāts Zemgales AAR un poligonu “Brakšķi” apvienot ar Pierīgas AAR un izveidot Viduslatvijas AAR ar vienu poligonu “Getliņi”. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā “Brakšķi” ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms faktiski ir otrais lielākais valstī pēc poligona “Getliņi”. Turklāt poligona “Brakšķi” krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks ir 14,1 gads, turpretī poligona “Getliņi” atlikušais ekspluatācijas apjoms ir tikai 3 gadi.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot Zemgales AAR (Jelgava, Dobeles nov., Jelgavas nov. + Bauskas nov.), 2025. gadā sasniegs 50 tūkstošus tonnu. Turklāt Zemgales reģionā ir otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī. Ņemot vērā, ka poligonā “Brakšķi” gada laikā iebrauc vairāk nekā 3000 specializēto smago kravas atkritumvedēju automašīnu, tā slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz Getliņu poligonu, šķērsojot un piesārņojot Rīgu (turp un atpakaļ), un, ņemot vērā prognozēto atkritumu apjoma pieaugumu, šis skaits tikai pieaugs.
Pēc poligona “Brakšķi” slēgšanas Jelgavas pilsētas atkritumu radītāju izmaksas, saistībā ar atkritumu nogādāšanu Getliņu poligonā pieaugs par apmēram 26% (papildu tehnika, degviela, darbaspēks, darba laika patēriņš, utt.), bet attiecīgi Jelgavas novada un Dobeles novada iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums būs vēl lielāks (attālums līdz Getliņiem).
Tāpat laika periodā līdz poligona slēgšanai 01.01.2024. poligonā “Brakšķi” faktiski nebūs iespējams veikt investīcijas jau esošo pamatlīdzekļu uzturēšanai (šķirošanas iekārtās, gāzes savākšanas sistēmā, infrastruktūrā), jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot poligona tarifu, kā stacionāro ražošanas iekārtu amortizācijas periodu nosaka ne mazāk kā 15 gadus un atlikušajā poligona darbības 3 gadu periodā ieguldījuma amortizācija nebūs iespējama. Tātad atkritumu šķirošanas kvalitāte cietīs, jo komersants apzināti nevairos potenciālos zaudējumus, veicot iekārtu kapitālo remontu vai nomaiņu.
Gan no ekonomiskā viedokļa (pieaugs transporta izmaksas, nepieciešamas papildus transporta vienības un darbaspēks), gan iedzīvotāju viedokļa (pieaugs atkritumu apsaimniekošanas maksa), gan vides aizsardzības viedokļa (palielināsies atkritumu pārvadāšanas attālums, degvielas patēriņš un CO2 izmeši, it sevišķi Rīgā /lēnāks kustības ātrums, luksofori, utt./, kas būs jāšķērso), gan arī reģionālās attīstības viedokļa – tiek likvidētas darbavietas reģionos, poligona slēgšana ir nepamatota un netālredzīga. Par komisku un absurdu ir uzskatāma arī situācija, ka faktiski tiek apvienoti lielākie AAR (pēc atkritumu apjoma) un likvidēts otrs lielākais poligons, pievienojot to vislielākajam poligonam”.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators ir veikusi nozīmīgas investīcijas poligona attīstībā (šķirošanas līnija, pievedceļi, kompostēšanas laukums, zemes noma
Tiek likvidēts Zemgales AAR, kas potenciāli 2025.gadā apsaimniekotu lielāku atkritumu apjomu gan par Ziemeļkurzemes reģionu, gan Dienvidkurzemes reģionu – tātad tiek likvidēts lielāks un atkritumu ziņā pieaugošs AAR, bet saglabāti mazāki ar mazāku potenciālo atkritumu pieaugumu.
Būtiski šajā kontekstā ir arī tas, ka SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir otrs labākais kredītsaistību atlikums salīdzinājumā ar citiem poligoniem, kuru darbību paredzēts turpināt, kas norāda uz iespējamu attīstības potenciālu un stabilitāti.
Ņemot vērā iebildumus pret ziņojumā minētajiem apgalvojumiem, SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir vērsusies ar vēstuli pie Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas ar lūgumu veikt Zemgales reģiona pašvaldību aptauju par to attieksmi pret Zemgales reģionālā poligona “Brakšķi” slēgšanu, iespējamās atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu un šādas plānotās rīcības ietekmi uz visa reģiona attīstību.
* SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
