Iesaki rakstu: 
Latgaliski runājošie Varakļāni vairāk nekā pustūkstoti gadu bijuši Latgales sastāvdaļa: jau kopš 1483. gada Varakļāni ir atradušies Latgalē – Rēzeknes apriņķī. Vai tagad mums pēkšņi jākļūst par vidzemniekiem?
Tikai padomju okupācijas laikā 1963. gadā Latgalei nepiemērotā veidā pārveidoja pašvaldību robežas – un Varakļānu pagastu līdz ar draudzi saskaldīja, sakropļoja kā Berlīni! Novilka slimu, anomālu reģiona robežu pa Varakļānu pilsētas teritoriju 1 km attālumā no pilsētas centra. Puse pagasta Vidzemē, puse – Latgalē!
Pilsētas centrs nonāca Madonas rajonā, bet no pilsētas 5 km attālā dzelzceļa stacija “Varakļāni” atrodas Latgales reģionā! Vai tad tā nav anomālija? Daļai iedzīvotāju, lai sasniegtu savu pašvaldību Latgalē, jāšķērso Vidzemes teritorija aptuveni 4 km rādiusā un vēl aptuveni 5 vai 20 km attālumā.
Jautājums atbildīgajām, lemjošajām personām – vai kāds no jums šo ir redzējis dabā? Reiz taču iepazīstieties ar realitāti!
Ja visā Latvijā atlikušos padomju laikmeta pieminekļus nojauc, tad kāpēc Varakļānos neizlabo vēsturisko netaisnību?! Šī prātam neaptveramā reģionu robeža un Varakļānu atrašanās Vidzemes reģionā ir vistiešākais "padomju piemineklis". Fizisks un finansiāls apgrūtinājums visiem Varakļānu pagasta iedzīvotājiem!
Kāpēc latgaliski runājošai vēsturiskai Latgales zemei jāatrodas Vidzemē ar novada centru Madonā, ja ģeogrāfiskais novietojums tuvāks Latgalei – savām etniskajām mājām?!
Faktiski visa socializācija visās jomās varakļāniešiem notiek Latgalē! Vietējie iedzīvotāji pret šo vēsturisko netaisnību cīnās jau kopš neatkarības atjaunošanas sākuma. Veicam dažādas aptaujas, arī par vēsturiskā Varakļānu novada atjaunošanu. Bet pašvaldība bez kāda finansiāla pamatojuma neņem vērā Latgales zonas priekšrocības, bet spītīgi paliek pie "iestaigātām taciņām" (Varakļānu domes priekšsēdētāja atbilde kādā intervijā).
Domes aptaujas rezultāts – 84%, kas gribot pievienošanos Madonai, ir iespaidīgs tikai nezinātājam. Patiesībā aptaujā par Madonas novadu balsoja tikai 26% no visiem novada balsstiesīgajiem. Un tie 26% ir Varakļānu domes un atsevišķu personāžu ietekmēti. Ar domes sagatavoto transportu Varakļānu novada domes personas apbraukāja visas mājas ar urnu rokās, vēstījot, ka būšot iestāžu likvidācija, bezdarbs, ja pievienošoties Latgalei.
Politiķiem jāielāgo! Varakļāni ir jāpievieno Latgalei, jo tie latviskos Latgali un stiprinās visas Latvijas drošību!
Cieņā un cerībā uz Saeimas deputātu veselo, loģisko saprātu, labojot vēstures kļūdas. Varakļāniem jābūt savās etniskajās mājās gan kultūrvēsturiski, gan administratīvi!
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
