Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Globālo sociālo problēmu analītikā šovasar uzziedēja jauna tēma – III Pasaules kara tēma. Turklāt uzziedēja momentā visā savā krāšņumā. Nebija vērojams ne tēmas pumpurs, ne pumpura pakāpeniska atvēršanās. Tēma uzziedēja momentā bez jebkādiem savas iekšējās attīstības etapiem. Tēma uzziedēja momentā visā savā krāšņumā un nekavējoties pateica galveno – būs III Pasaules karš.

Globālo sociālo problēmu analītikā kara tēma bija sastopama arī agrāk. Rietumu civilizācijas sociālo procesu izpratne bez šīs tēmas nav iespējama. Karš ir Rietumu civilizācijas konfliktu risināšanas tradicionāls paņēmiens. Arī pašlaik Rietumu civilizācijas dzīve virzās saskaņā ar I Pasaules kara beigās un II Pasaules kara beigās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem – kara rezultātu oficiālo noformējumu. Turklāt arī šodien nav ideāla miera laiki. Rietumu valstis ir iejauktas vairākos militārajos konfliktos.

Daudzi analītiķi uzskata, ka kapitālisms bez kara nevar pastāvēt un karš ir imanents (iekšēji piemītošs) kapitālismam. Tas ir tāpēc, ka kapitālisma sociālā dzinējspēka, lielburžuāzijas, viena no galvenajām īpašībām ir ekspansionisms. Lielburžuāzija bez ekspansijas nevar apmierināt savu neierobežoto finansiālo apetīti un tāpēc vienmēr pievēršas valsts teritorijas un ietekmes sfēras paplašināšanai, nekautrējoties izmantot pat tādu ekspansijas asiņainu līdzekli kā karu.

Globālo sociālo problēmu analītikā pret kara tēmu līdz šim mēdza filosofiski izturēties. Drosmīgākie speciālisti izturējās pat kā pret sociālās higiēnas faktoru. Zinātniski analītiskajā literatūrā populāri ir vārdi angļu valodā War ir the health of the state, sarkastiski norādot par kara lomu valsts veselības nodrošināšanā.

Rietumu civilizācijā karu faktiski vienmēr nekautrējās uzskatīt par efektīvu līdzekli fundamentālu problēmu risināšanā. Tiek atzīts, ka karš ietilpst cilvēciskajā komunikācijā. Karam ir racionāls pamatojums un morāls pamatojums. Karš ir konfliktu likvidēšana ar spēku, tāpēc karš racionāli un morāli attaisnojās.

Kara tēma nav sveša arī miermīlīgajai latviešu tautai. Latviešu folklorā (tautasdziesmās) kara tēma ieņem stabilu vietu. Latviešiem nav sveša vara (respektīvi, kara) bungu rībināšana: „Aunies kājas, bāleliņ,/Seglo savu kumeliņ!/Es dzirdēju aizvārtiem/Vara bungas rībinot.”

Taču latviešu vienkāršā tauta („bāleliņi”) nav kara izraisītāji. Folklora liecina, ka kara iniciatīva nav latviešu „bāleliņu” prioritāte. Karš nav latviešu „bāleliņu” kaislība. Latviešu „bāleliņi” nav kara fani. Karu vienmēr izraisa svešzemju kungi un pašmāju „bajāri”, kuri karadarbībā iepin arī „bāleliņus”: „Kungi, karu sacēluši,/Sauca manus bāleliņus”; „Par kungiem, bajāriem/Mans bāliņš karā jāja."

Folkloras virtuālā kara poētika turpinās šodienas reālajā kara poētikā. Arī šodien pie mums par karu prātuļo vienīgi „bajāri” – valdošās kliķes atsevišķi cilvēciski neadekvāti tipi, no kuriem lielākā daļa garīgo un fizisko defektu dēļ paši nemaz nav derīgi militārajam dienestam.

Šovasar valdošā kliķe īpaši aktīvi dārdināja vara bungas: „Es un Aizsardzības ministrija jau ir definējuši Latvijas prioritāros darbus – zemessardzes ekipējuma un bruņojuma uzlabošana, pretgaisa un prettanku aizsardzība, mehanizācija, gaisa telpas novērošana, tālāka sadarbības un koordinācijas uzlabošana ar mūsu partneriem. Jāapzinās, ka mūsu vienīgā reālā iespēja ir iekļauties NATO kopējā drošības telpā tā, lai doma apdraudēt Latvijas valstiskumu būtu absurda.[..] Manuprāt, pats svarīgākais ir drosmīgi pieņemt lēmumus par valsts drošību un sākt reālus darbus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, attīstītu izglītības kvalitāti, sociālo sistēmu, dotu cilvēkiem drošību un pārliecību par rītdienu. Tās ir prioritātes un valdības uzdevums ir vērtēt pieņemtos lēmumus, darbus ar visaugstāko atbildības mērauklu. Jo Baltijas valstu drošība ir turpmāka miera Eiropas kontinentā atslēga – mēs esam par to atbildīgi.”

Taču pie mums kara tēmai tāpat kā visai mūsu dzīvei piemīt noteikta nacionālā specifika – nevaram iztikt bez zagšanas un blēdībām. Ja franči savas dzīves visos notikumos kā galveno motīvu meklē sievieti (cherchez la femme), tad pēcpadomju latviešu politiskās varas staļļos visos notikumos kā galveno motīvu nākas meklēt zagšanu un blēdības.

Par mūsu militārā budžeta godīgo izlietošanu šovasar bija šāda odioza informācija: „No 2006. līdz 2009. gadam Ādažu novadā tika īstenota programma Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā Ādaži, iztērējot vairāk nekā 905 tūkstošus eiro. Vēl pirms tam AM finansēja projektu Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā. Pupuķu pētniecība toreiz izmaksāja mazāk par 14 tūkstošiem eiro. Par šo naudu tika saskaitīti 16 pāri. Jaunajā projektā pupuķi un viņu aprūpētāji tiks apdāvināti ar vēl nepieredzētu vērienu – kopējā summa ir 1 537 988 eiro."

Rietumu intelektuāļu aprindās jaunās analītiskās tēmas iztirzājums vēsta par kara tuvošanos un kara neizbēgamību. Par to nākas lasīt ar noteiktu satraukumu. Tas ir jocīgs satraukums. Tas nav tāds valdzinošs satraukums, kāds parasti rodas, tiekoties ar jaunu intelektuālo tēmu, teoriju, koncepciju.

Tas ir cits satraukums. Pat negribas ticēt, ka tie cilvēki, kuru darbus tu esi gadiem ilgi lasījis, tagad nopietni runā par gaidāmo karu un nepieciešamību gatavoties karam. Lasi un visu laiku gaidi, ka viņi tūlīt tūlīt atzīsies centienā mūs izjokot, jo viņu vārdi par karu nav domāti nopietni.

Diemžēl analītiķu vārdi ir domāti nopietni. Patiesībā katram cilvēkam, kurš ar skaidru galvu seko līdzi notikumiem mūsdienu pasaulē, kļūst saprotama jaunāko notikumu iekšējā loģika un iznākums perspektīvā. Vara bungu rībināšana vairs neprasa speciāli trenētu analītisko intuīciju un profesionālo spēju vispārināt militārās tonalitātes reālos faktus.

Protams, vara bungu rībināšanu var izskaidrot dažādi. Vara bungu rībināšanai var būt (un arī praktiski ir sastopamas) dažādas interpretācijas stratēģijas (tām ir veltīts eseju cikls).

Vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir zinātniski tehniskā attīstība. Proti, gaidāmā kara kontekstā izvērtē stāvokli zinātnē. Noskaidro atbildi uz jautājumu, kādas iespējas ir mūsdienu zinātnei nodrošināt valstis ar tādiem līdzekļiem, kas var kara laikā aizsargāt mierīgos iedzīvotājus un saglabāt cilvēciskos resursus. Runa ir par zinātnes sasniegumu militāro efektivitāti un sociālo ekoloģiju – cilvēku un kara vides savstarpējām attieksmēm.

Valsts, kas gaida karu un apzinās nepieciešamību karot, ļoti lielā mērā ir atkarīga no zinātnes līmeņa savā zemē. Ļoti svarīgi, lai šis līmenis neatpaliktu no citu valstu, arī potenciālo karotāju, zinātnes attīstības līmeņa. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tagad NATO valstu un Krievijas analītiķi pievēršas zinātnes izvērtējumam militārā aspektā.

Domājams, tādu izvērtējumu veic arī Latvija – viena no „turpmāka miera Eiropas kontinentā atslēgām”. Acīmredzot, balstoties uz kompetentu izvērtējumu, formulēti ir konkrētie nodomi: „Es un Aizsardzības ministrija jau ir definējuši Latvijas prioritāros darbus – zemessardzes ekipējuma un bruņojuma uzlabošana, pretgaisa un prettanku aizsardzība, mehanizācija, gaisa telpas novērošana, tālāka sadarbības un koordinācijas uzlabošana ar mūsu partneriem”.

Par Latvijas zinātnes sasniegumu izmantošanu kara vajadzībām „Es un Aizsardzības ministrija” klusē. Laikam tas ir kara noslēpums. Tomēr velti klusē, jo Latvijas zinātnes klātbūtne spoži eksistē mūsu gatavībā sargāt Eiropu. Latvijas zinātnes ieguldījums militārajā jomā ir pupuķu skaitīšana Ādažu poligonā.

Tas ir labi. Pupuķi ir ļoti skaisti putni. Pupuķi noteikti ir pelnījuši, ka Latvijas bagātā valsts, gatavojoties karam un Eiropas aizstāvēšanai, tērē miljonus viņu saskaitīšanai. Jau esot saskaitīti 16 pāri, un varbūt, iztērējot 1 537 988 eiro, izdosies saskaitīt vēl kādu pāri.

Nav vienīgi saprotams, kāpēc latvieši pupuķi sauc par bada dzeguzi. Tas notiekot tāpēc, ka skaistie putni dzīvo lauksaimnieciski nabadzīgās (sausās un smilšainās) teritorijās. Patiesībā pupuķis nav nekāda bada dzeguze. Pupuķis mums ir dzeguze-miljonāre.

Par to ir parūpējies „Es”. Kā jau sapratām, par mūsu drošību rūpējās divas struktūras – „Es” un „Aizsardzības ministrija”. Citātos minētais „Es” ir mūsu aizsardzības ministrs. No 2014.gada janvāra līdz Saeimas vēlēšanām mūsu aizsardzības ministrs bija bioloģijas skolotājs. Loģiski, ka viņš uz valsts militāro segmentu lūkojās ar rūdīta biologa acīm un sirdi. Mūsu svarīgākais militārais objekts Ādažu poligons ir pupuķu iemīļota dzīves vieta. Īsts biologs neapšaubāmi nav organiski spējīgs nerūpēties par skaisto pupuķu labklājību poligonā.

Turklāt ar putniem ir jābūt piesardzīgiem. Putnu lidināšanās var traucēt mūsu militāro prioritāti Eiropas kontinenta aizsardzībā – „gaisa telpas novērošanu”. Mūsu gaisa telpas acīgie novērotāji binoklī pupuķi var sajaukt ar SU-47. Mums obligāti ir jāzina, cik pupuķu pāri var traucēt „gaisa telpas novērošanu”. Tādam nolūkam mēs esam gatavi savā starpā sadalīt ne vienu vien miljonu. Turklāt „bāleliņi” pret to nekad neiebildīs. „Bāleliņu” morālajā kodeksā zagšanas un blēdību kategorisks nosodījums neietilpst.

Karš vienmēr ir intensīvas intelektuālās darbības arēna un orientieris. Karš ir intensīvas intelektuālās darbības arēna un orientieris arī miera laikā. Ja valstī ir t.s. kara resors (armija, militārā rūpniecība, militārās zinātniski pētnieciskās un mācību iestādes), tad šajā valstī vienmēr būs samērā prāva sabiedrības daļa, kuras dzīves jēga ir gatavošanās karam. Kara resora intelekts nemitīgi egoistiski tiecās izmantot savā labā zinātnes visjaunākos sasniegumus.

Turpretī tajā gadījumā, kad kara draudi kļūst aktuāli, kara resora intelektu sāk mērķtiecīgi vadīt valsts politiskā resora intelekts, kurš līdz tam varēja rezervēti un pat ciniski izturēties pret kara resora egoistiskajām vajadzībām un pārspīlētajām ambīcijām. Miera laikā militāristu un politiķu rīvēšanās ir amizanta izrāde daudzās zemēs. Rīvējās ne tikai par valsts budžeta sadali. Rīvējās par visu kaut ko – ceļu izbūvi, pilsētu komunikāciju ierīkošanu, tiltu celtniecību. Rīvējās tāpēc, ka krasi atšķiras skatījuma leņķis. Militāristi uz visu skatās no militārā viedokļa. Politiķi uz visu skatās no savas masu popularitātes un reitingu viedokļa.

Reālā kara draudi parasti visu krasi izmaina. Egoisms, ambīcijas, popularitāte, reitingi aizmirstās. Gatavojoties karam, politiķu enerģija ļoti aktīvi koncentrējās intelektuālo uzdevumu veikšanai. Gatavojoties karam, politiķu loma vienmēr visur ir tipoloģiski līdzīga. Politiķi vispirms no savas valsts zinātniekiem detalizēti precizē, kādi jaunākie zinātniskie un tehniskie sasniegumi var mazināt kara upuru skaitu un zaudējumus ekonomikā. Pēc tam politiķi zinātnei nosaka speciālus uzdevumus atbilstoši kara vajadzībām. Tādējādi arī valsts zinātnes resora un valsts politiskā resora dzīves jēga kļūst gatavošanās karam. Gatavojoties karam, militārais resors, zinātniskais resors un politiskais resors pašaizliedzīgi integrējās vienā cieši saliedētā kompleksā savas zemes aizsardzībai vai arī uzbrukumam citai zemei savas nācijas interesēs.

Par zinātnes gatavošanos I Pasaules karam un II Pasaules karam ir sarakstīta milzīga bibliotēka. Par zinātnes gatavošanos III Pasaules karam pagaidām ir sarakstīti tikai raksti un iekārtoti interneta portāli. Tam tā ir jābūt. Zinātnes sasniegumu izmantošana militāros nolūkos visur ir liels valsts noslēpums. Sabiedrība uzzina tikai par tiem novecojušajiem risinājumiem, par kuriem jau sen zina potenciālais pretinieks. Relatīvi novecojis materiāls parasti tiek izmantots propagandā, lai valsts iedzīvotājiem rastos optimistisks priekšstats par savas zemes militāro varenību. Tamlīdzīgi NATO propagandas materiāli tagad katru dienu tiek iepludināti Latvijas medijos.

Savu militāro varenību pašlaik aktīvi propagandē arī Krievija. Galvenais mērķis ir pārliecināt gan savas valsts iedzīvotājus, gan planētas pārējos iedzīvotājus par Krievijas militāro modernizāciju. Tāds ne visai patīkams mērķis ir tāpēc, ka nevienam nav noslēpums Krievijas šausmīgais zinātniskais pagrimums pēcpadomju gados, kas nupat vainagojās ar pasaulē slavenās Krievijas Zinātņu akadēmijas sagraušanu (nodošanu birokrātu pārziņā). Krievijas analītiķi par to atklāti raksta. Viņi atklāti bažījas par zinātnes iespēju efektīvi modernizēt armijas bruņojumu. Viņi nostalģiski atceras tos laikus, kad krievu zinātnes atklājumi un izgudrojumi ievērojami izmainīja, piemēram, tanku ražošanu un tanku izturību, palīdzēja jūrā likvidēt magnētiskās mīnas. Saprotams, atceras vienu no lielākajiem krievu zinātniskās domas panākumiem militārajā sfērā – atombumbas radīšanu.

Zinātniski tehniskās attīstības problemātika ir tikai viena no interpretācijas stratēģijām. Analītiskajā sarunā par III Pasaules karu ir sastopamas arī citas interpretācijas stratēģijas. Par tām runa būs turpmākajās esejās.

Attēlā: pupuķis-miljonārs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...