Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vara barikādēs

Jānis Erlats
24.01.2019.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi cenšas kļūt par daļiņu no tautas. Tā ir pietiekami reta parādība, lai notikums kļūtu par vērtību, kas nav izdzēšams no atmiņas.

Tajā vakarā ugunskura gaisma nobālēja spilgtos fotoaparātu zibšņos. Ēkas galvenajai ieejai tuvojās divi cilvēki – vīrietis un sieviete. Vīrietis gāja pa priekšu, un pie viņa izstieptās rokas pirkstu galiem pieturējās sieviete. Abi centās veikli pārvarēt šķēršļus un pakāpienus, lai tiktu līdz barikāžu centrālajai vietai – laukumiņam pie durvīm. Tur nokļuvis, vīrietis atkāpās malā, atstādams savu pavadoni stāvam vienu.

Apgaismotā vietā varēja ciešāk apskatīt sievieti. Jaunā dāma bija ģērbusies kažokādas mētelī, kas, lai cik tas dīvaini liktos, labi izcēla viņas sievišķīgās formas. Kājās bija gari augstpapēžu zābaki, kā radīti sievietes slaidajām kājām. Tomēr visvairāk pārsteidza seja. Tā šķita pazīstama un reizē pārāk skaista, lai noticētu, ka tā ir īstenība. Tikai tad, kad sieviete sāka runāt, šaubas izgaisa un kļuva skaidrs – tā tik tiešām ir viņa.

Droši vien vārdi bija pareizi, iedvesmojoši un sacīti ar lielu pārliecības spēku. Tikai tie nepalika atmiņā, jo tā visa bija piepildīta ar vizuālo informāciju. Vienu no trešās Atmodas līderēm pirmo reizi skatījām nevis kā vienu no mums, parasto cilvēku no tautas, bet gan kā dāmu no augstākas sabiedrības. Tās sabiedrības, kurā iekļūs atsevišķi izredzētie un kuras dēļ mēs atrodamies barikādēs.

Vizuālais šoks lēnām mazinājās, un līdz apziņai sāka nonākt izteikto vārdu jēga. Kā taisnodamās par savu izskatu, jaunā dāma pateica, ka arī viņai jādodas uz svarīgu cīņu. Cīnīties pret tumsu, lai uzvarētu gaisma. Ģildes iekštelpās izcīnītā uzvara būs ne mazāk svarīga par ārējiem nocietinājumiem un barikādēm. Viņa labprāt paliktu barikādēs kopā ar visiem, taču atbildība pret valsti liek pildīt politiķes pienākumus.

Runa beidzās tāpat kā sākusies – klusumā. Līdzās sēdošie esošie un bijušie Padomju Savienības izlašu sportisti novērsa skatienu sānis un jutās acīmredzami neērti. Kā pieklājīgi cilvēki, kuri izliekas nemanām kāda pastrādāto muļķību. Mēs zinājām, ka sportisti savas vietas atstātu tikai tad, ja tos iznestu ar kājām pa priekšu, un šī ticība deva drosmi un apņēmību visiem apkārtējiem. Politiķes uzstāšanās valdošajā noskaņojumā ienesa citas vēsmas, kas neviļus lika apšaubīt pašus dziļākos pamatus – uzcelto barikāžu jēgu. Tauta bija gatava atdot savu dzīvību, lai vara kļūtu par tās kalponi, bet vai kalpot tautai vēlējās pati vara?

Kalpošanas pretstats ir brīvība, un turpmākie notikumi parādīja varas izvēli. Ierobežojumi rodas no pretrunām, tāpēc viens no galvenajiem brīvības priekšnoteikumiem ir pretrunu likvidēšana. Atkarība un neatkarība ir pretstati, bet tos pārvēršot par savstarpēji vienādiem jēdzieniem, tiek iegūts process, kurā viens jēdziens papildina otru. Atkarība kļūst par procesu ceļā uz neatkarību. Tad deputātu pārliecībai zūd jēga, jo jebkurš balsojums kļūs par apliecinājumu procesa norisei.

Kā pirmie ar šo parādību sastapās deputāti, izbrīnā konstatējot, ka ir iebalsots likums, kuru neviens nav atbalstījis. Pilnīgai varas brīvībai traucēja noslēgtais līgums starp tautu un varu – konstitūcija. Tajā bija uzskaitīti varas pienākumi pret tautu, liekot varai ievērot tiesiskās normas. Dažādu valstu konstitūcijas atšķirīgi traktēja fundamentālus pamatlikumus, tāpēc vienu pretrunu līdzsvarojot ar otru, tika likvidēts varas pienākums kalpot tautai. Veimāras un Filadelfijas tipa konstitūcijās atšķīrās uzskati par tautas un indivīda tiesībām uz zemi, tāpēc Satversme tika papildināta ar cilvēktiesību sadaļu. Konstitūcijas sākumā zeme piederēja tautai, bet beigās – indivīdam. Vara kļuva brīva un neatkarīga no tautas.

Varas brīvība bija vajadzīga svešajiem, kuri iekarotajās zemēs nedzīvoja, bet vēlējās tās pārvaldīt. Cīņā par varu svešo lielākais konkurents ir tauta, tāpēc bija jāpanāk, lai tautas un varas savstarpējās attiecības būtu naidīgas. Par politiķiem bija jākļūst cilvēkiem, kurus tauta atklāti nicināja, un kuri tāpat nicināja savu tautu. Tad politiķi vienīgo glābiņu meklētu svešo sabiedrībā un būtu gatavi izpildīt jebkuru viņu vēlmi.

Visātrāk tautas necieņu izdodas iegūt, ja tiek pārkāptas acīmredzamas, visām tautām pašsaprotamas un nepieciešamas tradīcijas. Ja politiķis bēdājas, kad piedzimst bērns, un priecājas, kad mirst cilvēks. Ar savu uzvedību iznīcina tik dabisko spēju vairoties un pasludina to par vērtību. Turklāt šī politika tika slavēta tautā, kura sasniegusi rekorda cienīgu izmiršanas tempa ātrumu. Bet svešos tas neuztrauca, - viņi joprojām rīko akcijas, kuru īstais mērķis ir atrast jaunus un sev uzticamus politiķus. Politiķus, kuri cīnās par vietām, nevis varu.

Tauta bez varas arī kļūst brīva. Diemžēl tā kļūst par nevajadzīga darbinieka atlaišanas brīvību. Tad tauta bez jebkādas pienākuma apziņas var brīvi un skaļi apsaukāt nelietīgo varu, taču no tās vairs nekas nav atkarīgs. Emocionālā brīvība ir vērtība īstermiņā, taču ilgtermiņā tā nogurdina un rada bezcerības sajūtu.

Naidīgo sabiedrības attieksmi svešie izmanto savās interesēs. Viņi rada augstāk organizētu sabiedrību, kurā nevis vara likvidē citādi domājošos, bet gan tos iznīcina pati sabiedrība. Jebkuri indivīda atšķirīgie uzskati tiek uztverti ar emocijām, ļaujot valdošajam negatīvajam noskaņojumam  pilnībā dominēt pār prātu. Svešo mērķis ir radīt iespaidu, ka attiecībā pret varu vairs nav iespējamas ne jaunas idejas, ne saprotami problēmu risinājumi.

Barikāžu laikā ar jēdzienu “svešais” tika saprastas citu valstu intereses. Mūsdienās tas ir kļuvis par spēku, kas cenšas likvidēt ne tikai tautas un varas jēdzienus, bet arī pašu valsti. Izveidot sistēmu, kurā visi deputāti droši varēs balsot “par” un būs tikai un vienīgi attīstība. Briest globāls konflikts starp divu dažādu uzskatu piekritējiem. Iespējams, ka konflikta rezultātā mainīsies pasaules politiskā karte un valstiskuma statusu iegūs tikai tās tautas, kuras par to cīnīsies. Būs pierādījušas, ka viņu griba veidot valsti būs spēcīgāka par gribu kalpot svešajiem. Ideoloģiski vājās tautas izšķīdīs starp citām valstīm un pakļausies nācijām ar daudz spēcīgāku gribu.

Daudzus no mums barikādēs sildīja vīzija par tautas un varas kopību, kā rezultātā izveidotos pašiem sava valsts. Tā varētu cerēt mazs bērns, no vecākiem gaidot savstarpējo mīlestību. Klusā cerībā, ka lielie būs pietiekami pieauguši, lai pārvarētu savstarpējā naida pinekļus un izveidotu laimīgu ģimeni. Augt, strādāt, mīlēt un vairoties savā valstī, nevis svešumā. Mācīties savas, ne svešas gudrības, un vienmēr turēt godā savas valsts pagātni, tagadni un nākotni.

Novērtē šo rakstu:

35
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...