Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus
Vilors Eihmanis*04.02.2025.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.
Vēl bīstamāka situācija veidojas, ja valsts drošības struktūras ne tikai ignorē korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, bet aktīvi vajā tos, kuri cenšas atklāt patiesību, – žurnālistus, trauksmes cēlējus un sabiedrības interešu aizstāvjus. Šādā situācijā drošības dienesti no valsts aizstāvjiem pārvēršas par tās lielāko draudu, jo viņu rīcība ne tikai normalizē noziedzīgu pārvaldes modeli, bet arī iznīcina jebkādu iespēju sistēmai attīrīties no iekšpuses.
Kad represīvās metodes tiek vērstas nevis pret noziedzniekiem, bet pret tiem, kas izgaismo valsts nozagšanu, tas signalizē par institucionālu sabrukumu, kurā vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus. Šādā sistēmā demokrātija kļūst par fasādi, bet pati valsts – par instrumentu šauras elites rokās.
Tāpēc sabiedrības atbildība ir nepieļaut drošības dienestu pārvēršanos par "iekšējo okupantu", kas aizsargā nevis tautu, bet savus patronus. Demokrātiskā valstī drošības struktūru galvenajam uzdevumam jābūt nevis varas noturēšanai, bet tiesiskuma un sabiedrības interešu aizsardzībai. Ja tas nenotiek, tad jautājums ir nevis par to, vai valsts ir nozagta, bet gan – vai tā vispār vēl pastāv kā tiesiska valsts.
* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes loceklis
Seko mums 
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
