Valsts vides dienesta īpašā labvēlība pret SIA "Refonda" atkritumu biznesu liek pamatoti aizdomāties par to, ka varbūt tiešām "nauda nesmird"
Pietiek lasītāja08.08.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Rīgā bāzētā uzņēmuma SIA “Refonda” jaunākie plāni norāda uz vēlmi paplašināt savu postošu biznesu, t.i. metāllūžņu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu un bīstamo atkritumu pārstrādi.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, SIA "Refonda" drīzumā uzsāks savu darbību Daugavpilī un izrāda aktīvu vēlmi izvērst savu darbību Ventspilī. Ir pamats domāt, ka šis uzņēmums jau pašlaik pārkāpj vides aizsardzības prasības un viņu nākotnes plāni tikai pasliktinās situāciju.
SIA "Refonda" jau uzglabā un plāno uzglabāt svina akumulatorus un niķeļa-kadmija baterijas nepiemērotās vietās, kurās netiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Šādu akumulatoru uzglabāšana neizolētās un neatbilstoši aprīkotās vietās palielina risku, ka ķīmiskās vielas var noplūst gruntī un ūdenī.
Svina un niķeļa-kadmija savienojumi ir īpaši toksiski un var radīt ilgstošu piesārņojumu, kas negatīvi ietekmē augsnes un ūdens kvalitāti, apdraudot gan cilvēku veselību, gan apkārtējās ekosistēmas.
Uzņēmums plāno apstrādāt kabeļus, kuri satur naftas produktus un ogļu darvu. Šīs vielas ir zināmas ar savu augsto toksicitāti. Ja kabeļu pārstrādes procesā netiks ievēroti stingri drošības pasākumi, tas var novest pie nopietna piesārņojuma gan gaisā, gan ūdenī, kas ilgtermiņā kaitēs apkārtējai videi.
Metāllūžņu pārkraušanas un šķirošanas procesi var radīt putekļus un toksiskus izgarojumus, kas piesārņo gaisu. Iedzīvotāji jau iepriekš¹ sūdzējušies par palielinātu troksni, putekļu daudzumu un nepatīkamu smaku ap SIA "Refonda" objektiem, kas liecina par nepietiekamiem drošības un vides aizsardzības pasākumiem.
Nepietiekami izstrādāti drošības pasākumi bīstamo atkritumu pārkraušanā un uzglabāšanā var radīt katastrofālas sekas. Potenciālas avārijas, piemēram, ķīmisko vielu noplūdes vai ugunsgrēki, var radīt plašu ekoloģisko katastrofu.
SIA “Refonda” plāno paplašināt savu darbību, neskatoties uz iepriekš minētajiem pārkāpumiem. Ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums turpinās ignorēt vides aizsardzības prasības, lai ietaupītu izmaksas un palielinātu peļņu. Savukārt Valsts vides dienests izliekās neredzam SIA "Refonda" acīmredzamos pārkāpumus un visādi citādi izrāda īpašu labvēlību šim uzņēmumam.
Valsts vides dienests ir atradis risinājumu, kā būtiski atvieglot uzņēmuma ieceri paplašināt darbību. Tā, piemēram, dienests nav veicis ietekmes uz vidi novērtējumu šim uzņēmumam, norādot, ka nekādu būtisku ietekmi plānotā darbība (dažāda veida metāllūžņu savākšanu, to pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu un bīstamo atkritumu (svina akumulatoru; kabeļu, kuri satur naftas produktus, ogļu darvu un citas bīstamas vielas; niķeļa un kadmija (Ni-Cd) bateriju un akumulatoru) savākšanu, uzglabāšana un pārdošana) neradīs.
Kā arī tehniskie noteikumi ir izstrādāti tā, lai to ievērošana neradītu liekus apgrūtinājumus SIA "Refonda", paredzot minimālās prasības (formālās) darbam ar bīstamiem atkritumiem. Faktiski dienests ir darījis visu, lai uzņēmums varētu netraucēti un, nebaidoties kaut ko pārkāpt, rīkoties. Nesodāmu pārkāpumu iespējas jau ir iestrādātas tehniskajos noteikumos.
Nevarētu teikt, ka dienests būtu slikti izvērtējis potenciālo vides un iedzīvotāju apdraudējumu. Dienests visai rūpīgi ir izvērtējis visus potenciālos apdraudējumus un atbilstoši tiem pakārtojis (samazinājis) izpildāmās prasības tā, lai uzņēmums, radot kādu apdraudējumu, tomēr tiek cauri sveikā, jo ir ievērojis izdotajos noteikumos rakstīto. Pārfrazējot izbijušo politiķi - kā var nepildīt (nepārkāpt). Dienesta īpašā labvēlība pret SIA "Refonda" atkritumu biznesu liek pamatoti aizdomāties par to, ka varbūt tiešām "nauda nesmird".
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
