Valsts vides dienesta īpašā labvēlība pret SIA "Refonda" atkritumu biznesu liek pamatoti aizdomāties par to, ka varbūt tiešām "nauda nesmird"
Pietiek lasītāja08.08.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Rīgā bāzētā uzņēmuma SIA “Refonda” jaunākie plāni norāda uz vēlmi paplašināt savu postošu biznesu, t.i. metāllūžņu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu un bīstamo atkritumu pārstrādi.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, SIA "Refonda" drīzumā uzsāks savu darbību Daugavpilī un izrāda aktīvu vēlmi izvērst savu darbību Ventspilī. Ir pamats domāt, ka šis uzņēmums jau pašlaik pārkāpj vides aizsardzības prasības un viņu nākotnes plāni tikai pasliktinās situāciju.
SIA "Refonda" jau uzglabā un plāno uzglabāt svina akumulatorus un niķeļa-kadmija baterijas nepiemērotās vietās, kurās netiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Šādu akumulatoru uzglabāšana neizolētās un neatbilstoši aprīkotās vietās palielina risku, ka ķīmiskās vielas var noplūst gruntī un ūdenī.
Svina un niķeļa-kadmija savienojumi ir īpaši toksiski un var radīt ilgstošu piesārņojumu, kas negatīvi ietekmē augsnes un ūdens kvalitāti, apdraudot gan cilvēku veselību, gan apkārtējās ekosistēmas.
Uzņēmums plāno apstrādāt kabeļus, kuri satur naftas produktus un ogļu darvu. Šīs vielas ir zināmas ar savu augsto toksicitāti. Ja kabeļu pārstrādes procesā netiks ievēroti stingri drošības pasākumi, tas var novest pie nopietna piesārņojuma gan gaisā, gan ūdenī, kas ilgtermiņā kaitēs apkārtējai videi.
Metāllūžņu pārkraušanas un šķirošanas procesi var radīt putekļus un toksiskus izgarojumus, kas piesārņo gaisu. Iedzīvotāji jau iepriekš¹ sūdzējušies par palielinātu troksni, putekļu daudzumu un nepatīkamu smaku ap SIA "Refonda" objektiem, kas liecina par nepietiekamiem drošības un vides aizsardzības pasākumiem.
Nepietiekami izstrādāti drošības pasākumi bīstamo atkritumu pārkraušanā un uzglabāšanā var radīt katastrofālas sekas. Potenciālas avārijas, piemēram, ķīmisko vielu noplūdes vai ugunsgrēki, var radīt plašu ekoloģisko katastrofu.
SIA “Refonda” plāno paplašināt savu darbību, neskatoties uz iepriekš minētajiem pārkāpumiem. Ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums turpinās ignorēt vides aizsardzības prasības, lai ietaupītu izmaksas un palielinātu peļņu. Savukārt Valsts vides dienests izliekās neredzam SIA "Refonda" acīmredzamos pārkāpumus un visādi citādi izrāda īpašu labvēlību šim uzņēmumam.
Valsts vides dienests ir atradis risinājumu, kā būtiski atvieglot uzņēmuma ieceri paplašināt darbību. Tā, piemēram, dienests nav veicis ietekmes uz vidi novērtējumu šim uzņēmumam, norādot, ka nekādu būtisku ietekmi plānotā darbība (dažāda veida metāllūžņu savākšanu, to pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu un bīstamo atkritumu (svina akumulatoru; kabeļu, kuri satur naftas produktus, ogļu darvu un citas bīstamas vielas; niķeļa un kadmija (Ni-Cd) bateriju un akumulatoru) savākšanu, uzglabāšana un pārdošana) neradīs.
Kā arī tehniskie noteikumi ir izstrādāti tā, lai to ievērošana neradītu liekus apgrūtinājumus SIA "Refonda", paredzot minimālās prasības (formālās) darbam ar bīstamiem atkritumiem. Faktiski dienests ir darījis visu, lai uzņēmums varētu netraucēti un, nebaidoties kaut ko pārkāpt, rīkoties. Nesodāmu pārkāpumu iespējas jau ir iestrādātas tehniskajos noteikumos.
Nevarētu teikt, ka dienests būtu slikti izvērtējis potenciālo vides un iedzīvotāju apdraudējumu. Dienests visai rūpīgi ir izvērtējis visus potenciālos apdraudējumus un atbilstoši tiem pakārtojis (samazinājis) izpildāmās prasības tā, lai uzņēmums, radot kādu apdraudējumu, tomēr tiek cauri sveikā, jo ir ievērojis izdotajos noteikumos rakstīto. Pārfrazējot izbijušo politiķi - kā var nepildīt (nepārkāpt). Dienesta īpašā labvēlība pret SIA "Refonda" atkritumu biznesu liek pamatoti aizdomāties par to, ka varbūt tiešām "nauda nesmird".
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
