Valsts sponsorētā b/k "Ventspils" vadība e-pastos dod norādījumus, kā legalizēt skaidras naudas darījumus
PIETIEK11.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Basketbola kluba Ventspils, kura prezidents ir Aivars Lembergs, 2003. gada nogalē noslēgtais līgums ar pastkastītes formu Toronto Line LLC, kas kalpojis naudas pumpēšanai no kluba, kā arī ar Lembergu saistītiem kontiem, bijis fiktīvs, liecina Pietiek rīcībā nonākušie elektroniskās sarakstes fragmenti, kurus publicējam. Ar Lemberga ietekmi saistītais b/k Ventspils tāpat kā Vienotības "kasiera" Edgara Jaunupa vadītais b/k VEF pēdējos gados saņēmis treknus kumosus no valsts uzņēmumiem, 2011. gadā uz pusēm sadalot 900 000 latu lielu ziedojumu no uzņēmuma Latvijas Valsts meži. B/k Ventspils iespējamā dalība "politnaudas" plūsmās pētīta arī Ģenerālprokuratūras veiktajā tā dēvētās Lemberga "stipendiātu lietas" izmeklēšanā.
Vairākos b/k Ventspils valdes priekšsēdētāja, par Lemberga menedžeri uzskatītā Ralfa Pleinica (kurš pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas ticis pratināts Ģenerālprokuratūrā tā dēvētajā "stipendiātu lietā") e-pastos, kurus viņš 2004. un 2005. gadā sūtījis vārdā nenosauktam kompānjas Toronto Line LLC pārstāvim, tikuši doti norādījumi par skaidras naudas darījumu legalizāciju ar atpakaļejošu datumu un to, kā būtu sadalāma naudas plūsma.
Pleinics 2003. gada 1. novembrī parakstīja aģentēšanas līgumu ar kādu ASV reģistrētu tā dēvēto "pastkastītes firmu" Toronto Line LLC, saskaņā ar ko basketbola klubam ik mēnesi uz kompānijas kontu bija jāpārskaita 64 000 ASV dolāru, - par to Pietiek jau rakstīja jūnijā. Toronto Line LLC ar šo līgumu uzņēmās pārstāvēt b/k Ventspils, nodrošinot tās dalību starptautiskos turnīros Eiropā, izvēlēties klubam nepieciešamo sporta aprīkojumu, prezentāciju un reklāmas aktivitāšu organizēšanu un citu pakalpojumu sniegšanu, ja puses par to vienotos.
Tomēr, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie Pleinica e-pasti, kurus viņš adresējis kādam vārdā neminētam Toronto Line LLC pārstāvim, nevis šī kompānija, bet pats b/k Ventspils, kuram saskaņā ar līgumu bija jāveic maksājumi, diktējis noteikumus, kad, ar kādu pamatojumu un cik lieli maksājumi veicami. Šī sarakste apstiprina "stipendiātu lietas" izmeklēšanai tuvu stāvošu Pietiek avotu stāstīto, ka Toronto Line LLC patiesībā bijusi tepat Latvijā nopirkta tā dēvētā "pastkastītes firma", kuru vadījuši Lemberga menedžeri, izmantojot naudas shēmās.
2004. gada 20. oktobrī nosūtītā e-pastā Pleinics lūdz, lai no Toronto Line LLC tiktu izrakstīts rēķins par 7 500 ASV dolāriem, kā maksājuma mērķi norādot aģenta maksu par ārvalstu spēlētāju. Rēķina sakarā tiek minēti uzvārdi Šestokas un McClintock, ar ko visticamāk domāti divi ārvalstu basketbolisti, kuri b/k Ventspils spēlēja 2003./2004. gada sezonā, - Kestutis Šestokas un Daniels Makklintoks.
Spriežot pēc Pleinica nosūtītā e-pasta, kas nonācis Pietiek rīcībā, Toronto Line LLC rēķins ar atpakaļejošu datumu bijis nepieciešams, lai legalizētu iepriekš skaidrā naudā veiktus maksājumus. "Te bij darījums ar aģentu kešā un man ir kautkādi debīli korešoki, kas īsti neder skata pēc," vajadzību pēc Toronto Line LLC rēķina e-pastā skaidro Pleinics.
Citā 2005. gada 8. martā nosūtūtā e-pastā Pleinics saka priekšā Toronto Line LLC, kāds teikums no līguma starp šo pastkastītes firmu un b/k Ventspils būtu jāieraksta izrakstāmajos rēķinos. Tāpat Pleinics dod norādījumus Toronto Line LLC, cik un kāda apmēra rēķinos būtu jāsadala kopumā 100 tūkstošu ASV dolāru maksājums.
Faktiski Ģenerālprokuratūras veiktajā tā dēvētās "stipendiātu lietas" izmeklēšanā atklāts, ka šis līgums bijis fiktīvs un patiesībā kalpojis kā sastāvdaļa shēmai, ar kuras palīdzību regulāri papildināt tā saucamo "5% fondu" jeb "obščaku" politiķu un citu amatpersonu piekukuļošanai. Par it kā aģentēšanas pakalpojumiem pārskaitītās ikmēneša summas drīzumā no 64 000 ASV dolāru palielinātas līdz 68 000 dolāru, attiecīgi grozot līgumu. Līdz ar to vidējā summa, kas gada laikā varēja no b/k Ventspils nonākt Toronto Line LLC kontā un tālāk Ventspils "stipendiju fondā", lēšama ap 800 000 ASV dolāru jeb aptuveni 450 000 latu.
Šonedēļ Pietiek publiskoja informāciju, ko apstiprina jauni tā rīcībā nonākuši dokumenti no tā dēvētās "stipendiātu lietas" materiāliem, ka uz pastkastītes firmu Toronto Line LLC skaitīti vēl miljoniem ASV dolāru.
Šī nauda b/k Ventspils aģentēšanas firmā regulāri līdz pat miljonam lielos maksājumos ieskaitīta no kompānijas Vitale Consulting, kuras kapitāldaļas piederēja mīklainā nāvē mirušajam, par Lemberga "kasieri" dēvētajam Laimonim Junkeram. Tālāk saskaņā ar stipendiātu lietā esošajām liecībām izņemti skaidrā naudā, šie līdzekļi pārvērtās "cepumos" - tā ventspilnieki dēvējuši politiķiem un amatpersonām maksātos kukuļus.
Pleinics jūnijā sarunā ar Pietiek atrunājās, ka pagājis daudz laika un viņš nevarot sniegt skaidrojumus par līgumu ar Toronto Line LLC un to, kam patiesībā aizgājusi nauda. "Es jums nevaru apstiprināt tādas ziņas. Es negribu komentēt. Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu," jautāts, vai caur b/k Ventspils noslēgto aģentēšanas līgumu pārskaitītie regulārie maksājumi patiesībā aizplūduši politiķu un amatpersonu kukuļošanai, apgalvoja Pleinics.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Pleinics par šīm finanšu shēmām pratināts Ģenerālprokuratūrā stipendiātu lietas ietvaros. Viņš pats to netieši apstiprināja, bet atteicās sīkāk komentēt: "Es esmu bijis prokuratūrā liecības sniegt, bet es esmu parakstījies, ka nevaru izpaust nekādas lietas." Konfrontēts ar Pietiek avotu stāstīto, ka attiecībā uz līgumiem un pārskaitījumiem "Pleinics visu saskaņoja ar Lembergu", Pleinics atbildēja, ka "reāli nesaprotu, ko jūs man jautājat - Lembergs ir kluba prezidents un kluba budžets tiek apstiprināts biedru pilnsapulcē".
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
