Valsts sponsorētā b/k "Ventspils" vadība e-pastos dod norādījumus, kā legalizēt skaidras naudas darījumus
PIETIEK11.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Basketbola kluba Ventspils, kura prezidents ir Aivars Lembergs, 2003. gada nogalē noslēgtais līgums ar pastkastītes formu Toronto Line LLC, kas kalpojis naudas pumpēšanai no kluba, kā arī ar Lembergu saistītiem kontiem, bijis fiktīvs, liecina Pietiek rīcībā nonākušie elektroniskās sarakstes fragmenti, kurus publicējam. Ar Lemberga ietekmi saistītais b/k Ventspils tāpat kā Vienotības "kasiera" Edgara Jaunupa vadītais b/k VEF pēdējos gados saņēmis treknus kumosus no valsts uzņēmumiem, 2011. gadā uz pusēm sadalot 900 000 latu lielu ziedojumu no uzņēmuma Latvijas Valsts meži. B/k Ventspils iespējamā dalība "politnaudas" plūsmās pētīta arī Ģenerālprokuratūras veiktajā tā dēvētās Lemberga "stipendiātu lietas" izmeklēšanā.
Vairākos b/k Ventspils valdes priekšsēdētāja, par Lemberga menedžeri uzskatītā Ralfa Pleinica (kurš pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas ticis pratināts Ģenerālprokuratūrā tā dēvētajā "stipendiātu lietā") e-pastos, kurus viņš 2004. un 2005. gadā sūtījis vārdā nenosauktam kompānjas Toronto Line LLC pārstāvim, tikuši doti norādījumi par skaidras naudas darījumu legalizāciju ar atpakaļejošu datumu un to, kā būtu sadalāma naudas plūsma.
Pleinics 2003. gada 1. novembrī parakstīja aģentēšanas līgumu ar kādu ASV reģistrētu tā dēvēto "pastkastītes firmu" Toronto Line LLC, saskaņā ar ko basketbola klubam ik mēnesi uz kompānijas kontu bija jāpārskaita 64 000 ASV dolāru, - par to Pietiek jau rakstīja jūnijā. Toronto Line LLC ar šo līgumu uzņēmās pārstāvēt b/k Ventspils, nodrošinot tās dalību starptautiskos turnīros Eiropā, izvēlēties klubam nepieciešamo sporta aprīkojumu, prezentāciju un reklāmas aktivitāšu organizēšanu un citu pakalpojumu sniegšanu, ja puses par to vienotos.
Tomēr, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie Pleinica e-pasti, kurus viņš adresējis kādam vārdā neminētam Toronto Line LLC pārstāvim, nevis šī kompānija, bet pats b/k Ventspils, kuram saskaņā ar līgumu bija jāveic maksājumi, diktējis noteikumus, kad, ar kādu pamatojumu un cik lieli maksājumi veicami. Šī sarakste apstiprina "stipendiātu lietas" izmeklēšanai tuvu stāvošu Pietiek avotu stāstīto, ka Toronto Line LLC patiesībā bijusi tepat Latvijā nopirkta tā dēvētā "pastkastītes firma", kuru vadījuši Lemberga menedžeri, izmantojot naudas shēmās.
2004. gada 20. oktobrī nosūtītā e-pastā Pleinics lūdz, lai no Toronto Line LLC tiktu izrakstīts rēķins par 7 500 ASV dolāriem, kā maksājuma mērķi norādot aģenta maksu par ārvalstu spēlētāju. Rēķina sakarā tiek minēti uzvārdi Šestokas un McClintock, ar ko visticamāk domāti divi ārvalstu basketbolisti, kuri b/k Ventspils spēlēja 2003./2004. gada sezonā, - Kestutis Šestokas un Daniels Makklintoks.
Spriežot pēc Pleinica nosūtītā e-pasta, kas nonācis Pietiek rīcībā, Toronto Line LLC rēķins ar atpakaļejošu datumu bijis nepieciešams, lai legalizētu iepriekš skaidrā naudā veiktus maksājumus. "Te bij darījums ar aģentu kešā un man ir kautkādi debīli korešoki, kas īsti neder skata pēc," vajadzību pēc Toronto Line LLC rēķina e-pastā skaidro Pleinics.
Citā 2005. gada 8. martā nosūtūtā e-pastā Pleinics saka priekšā Toronto Line LLC, kāds teikums no līguma starp šo pastkastītes firmu un b/k Ventspils būtu jāieraksta izrakstāmajos rēķinos. Tāpat Pleinics dod norādījumus Toronto Line LLC, cik un kāda apmēra rēķinos būtu jāsadala kopumā 100 tūkstošu ASV dolāru maksājums.
Faktiski Ģenerālprokuratūras veiktajā tā dēvētās "stipendiātu lietas" izmeklēšanā atklāts, ka šis līgums bijis fiktīvs un patiesībā kalpojis kā sastāvdaļa shēmai, ar kuras palīdzību regulāri papildināt tā saucamo "5% fondu" jeb "obščaku" politiķu un citu amatpersonu piekukuļošanai. Par it kā aģentēšanas pakalpojumiem pārskaitītās ikmēneša summas drīzumā no 64 000 ASV dolāru palielinātas līdz 68 000 dolāru, attiecīgi grozot līgumu. Līdz ar to vidējā summa, kas gada laikā varēja no b/k Ventspils nonākt Toronto Line LLC kontā un tālāk Ventspils "stipendiju fondā", lēšama ap 800 000 ASV dolāru jeb aptuveni 450 000 latu.
Šonedēļ Pietiek publiskoja informāciju, ko apstiprina jauni tā rīcībā nonākuši dokumenti no tā dēvētās "stipendiātu lietas" materiāliem, ka uz pastkastītes firmu Toronto Line LLC skaitīti vēl miljoniem ASV dolāru.
Šī nauda b/k Ventspils aģentēšanas firmā regulāri līdz pat miljonam lielos maksājumos ieskaitīta no kompānijas Vitale Consulting, kuras kapitāldaļas piederēja mīklainā nāvē mirušajam, par Lemberga "kasieri" dēvētajam Laimonim Junkeram. Tālāk saskaņā ar stipendiātu lietā esošajām liecībām izņemti skaidrā naudā, šie līdzekļi pārvērtās "cepumos" - tā ventspilnieki dēvējuši politiķiem un amatpersonām maksātos kukuļus.
Pleinics jūnijā sarunā ar Pietiek atrunājās, ka pagājis daudz laika un viņš nevarot sniegt skaidrojumus par līgumu ar Toronto Line LLC un to, kam patiesībā aizgājusi nauda. "Es jums nevaru apstiprināt tādas ziņas. Es negribu komentēt. Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu," jautāts, vai caur b/k Ventspils noslēgto aģentēšanas līgumu pārskaitītie regulārie maksājumi patiesībā aizplūduši politiķu un amatpersonu kukuļošanai, apgalvoja Pleinics.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Pleinics par šīm finanšu shēmām pratināts Ģenerālprokuratūrā stipendiātu lietas ietvaros. Viņš pats to netieši apstiprināja, bet atteicās sīkāk komentēt: "Es esmu bijis prokuratūrā liecības sniegt, bet es esmu parakstījies, ka nevaru izpaust nekādas lietas." Konfrontēts ar Pietiek avotu stāstīto, ka attiecībā uz līgumiem un pārskaitījumiem "Pleinics visu saskaņoja ar Lembergu", Pleinics atbildēja, ka "reāli nesaprotu, ko jūs man jautājat - Lembergs ir kluba prezidents un kluba budžets tiek apstiprināts biedru pilnsapulcē".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
