Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

It kā Latvijas Republikas Krimināllikuma 93. pants „Valsts simbolu zaimošana” visu nosaka precīzi: „Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Taču diemžēl šis ir viens no neskaitāmajiem mūsu valsts normatīvo aktu pantiem un punktiem, kuros tiesībsargāšanas iestādes raugās nevis uz likuma garu, bet tikai uz burtu. Ļoti bieži pat arī ne uz to.

Oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” publikācijās par valsts simbolu zaimošanu pēdējos desmit gados ir precīzi salikti visi punkti uz „i”.

Necieņa ir publiski veikta, apzināta darbība ar mērķi ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu. Necieņa ir arī bezdarbība, kas izpaužas kā pietiekamas rūpības trūkums pret valsts simbolu.

Valsts simbolus lieto ne tikai pati valsts, bet noteiktās situācijās arī tās iedzīvotāji, tādēļ ir svarīga to izpratne un aizsardzība. Valsts simbolos ir ietverta valsts identitāte – izcelsme, vēsture, iekārta un valsts filozofija.

Latvijas valstij ir trīs valsts simboli: karogs, himna un ģerbonis. Valsts karogs ir nacionālās piederības zīme. Valsts ģerbonis simbolizē valsts varu. Valsts himna ir tautas svinīgā lūgšana.

Pirms dažiem mēnešiem mēs visi uzzinājām par absurdo situāciju – mūsu tiesībsargāšanas iestāžu skatījumā ne tikai izrādīt necieņu, bet pat klaji ņirgāties un zaimot nedrīkst valsts karogu, bet drīkst… valsts karoga attēlu.

Manā – un, domāju, arī ikviena Latvijas pilsoņa un patriota – apziņā ņirgāšanās nav pieļaujama attiecībā uz karogu, bet arī uz tā jebkāda veida attēlojumiem, un ne tikai uz visu ģerboni „taustāmā formā”, bet arī uz tā attēliem un tā sastāvdaļām.

Likuma „Par Latvijas valsts ģerboni”, ko pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents, ir ļoti skaidri aprakstīts, kas ietilpst lielajā un mazajā valsts ģerbonī. Cita starpā minēts – lielajā Latvijas valsts ģerbonī „virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes”, bet mazais valsts ģerbonis ir „lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes”.

Tieši saistībā ar šīm zvaigznēm tad arī saistīta šī mana vēršanās pie Jums un sabiedrības.

Mēs visi labi zinām, ko šīs trīs zelta zvaigznes nozīmē. Tās ir neatņemama valsts ģerboņa sastāvdaļa, un tāpēc uz tām bez kādām atrunām attiecināms manis citētais Krimināllikuma pants.

Bet vai tas tā tiešām notiek? Šajās dienās tiek plaši reklamēta grāmata, uz kuras vāka veselas divas reizes šī Latvijas valsts ģerboņa sastāvdaļa tiek zaimota un izņirgāta.

Uz tā attēlotas Latvijas valsts visaugstākā, visnovērtētākā un vissvētākā apbalvojuma - Triju Zvaigžņu Ordeņa pirmās šķiras sastāvdaļas, taču zelta zvaigžņu vietā ir eiro un dolāra grafiskie apzīmējumi.

Nav šaubu, ka šādā veidā ir veikts noziedzīgais nodarījums, kas aprakstīts manis jau citētajā Krimināllikuma pantā – valsts simbola zaimošana. Turklāt acīmredzami runa nav par kādu nejaušību – viss ir noticis apdomāti, ar nodomu un skaidru apziņu, kas tiek darīts.

Šajā situācijā es lūdzu Jūs gan kā likumdevējus un valsts varas pārstāvjus, gan kā Latvijas valsts patriotus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šis konkrētais gadījums nepaliktu nesodīts un lai turpmāk Latvijas normatīvie akti neļautu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem ignorēt valstiskas nozīmes noziedzīgus nodarījumus.

* Jūrmalas attīstības biedrības dibinātāja, Majoru muižas biedrības priekšsēdētāja; vēstule adresēta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Artusam Kaimiņam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātam Andrejam Judinam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei, tieslietu ministram Jānim Bordānam

Novērtē šo rakstu:

8
89

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...