Valsts savu īpašumu pārdod par 15 tūkstošiem, gadu vēlāk tā cena izrādās 138 reizes lielāka
PIETIEK21.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrijai piederošs īpašums, kas Valsts nekustamo īpašumu rīkotā izsolē 2010. gada beigās pārdots par 15 200 latu, pagājušā gada martā tālāk pārdots jau par 138 reizes lielāku cenu - 2,108 miljoniem latu, rāda žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Rīgas un Jūrmalas pagājušā gada lielāko nekustamā īpašuma darījumu saraksts.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, runa ir par bijušo dienesta viesnīcas ēku Mežaparkā, Ķīšezera krastā, Ezermalas ielā 4a. Šis Latvijas valstij Iekšlietu ministrijas personā piederošais īpašums ar 2011. gada 11. janvāra pirkuma līgumu nonācis 1990. gadā dzimušā Veniamīna Rodionova īpašumā, un kā darījuma summa zemesgrāmatā ierakstīti 15 200 latu.
Savukārt gadu vēlāk Rodionovs īpašumu par 25 000 latu tālāk pārdevis ārzonas uzņēmumam Renwood Global LP, bet tas jau mēnesi vēlāk to SIA Merko House pārdevis par iespaidīgu summu - 2 108 412 latiem. Savukārt pagājušā gada septembrī īpašuma statuss mainīts uz ekspluatācijā nodotu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas pašlaik jau sadalīta dzīvokļa īpašumos un šādā veidā tiek izpārdota.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Merko House reģistrēta dažas dienas pirms pagājušā gada lielā darījuma, un līdz šā gada februārim tās vienīgais īpašnieks bijusi SIA NPA Projekti, kuras vienīgais īpašnieks ir 1977. gadā dzimušais Normunds Puško.
Savukārt kopš šā gada februāra SIA Merko House līdzīgās daļās pieder tam pašam Rodionovam un SIA Domra, kuras vienīgā īpašniece ir 1960. gadā dzimusī Svetlana Šutkova.
Par to, ka lielais darījums nav bijis vismaz pilnībā fiktīvs, liecina uz īpašumu pēc darījuma uzliktās hipotēkas, - saskaņā ar pēdējiem grozījumiem maksimālā prasījuma summa (aizdevējs - SIA Grand Credit) noteikta gandrīz 760 tūkstošu latu apmērā.
Par to, ka valsts, iespējams, ārkārtīgi lēti pārdevusi vērtīgu īpašumu, Iekšlietu ministrija nekādu atbildību neuzņemas, jo īpašums bijis nodots VAS Valsts nekustamie īpašumi pārziņā. Savukārt Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane norāda, ka īpašums ir pārdots izsolē, kurā to ieguvis augstākās cenas solītājs:
"Iekšlietu ministrija ar 2010.gada 29.janvāra vēstuli Nr.1-38/379 ierosināja zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā nostiprinātās būves –dienesta viesnīcas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0099 003) Ezermalas ielā 4A, Rīgā(nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 591 0137) atsavināšanu, norādot, ka tā nav nepieciešama Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai. Valstij piederošā būve atradās uz privātai juridiskai personai piederoša zemesgabala (zemes kadastra Nr.0100 091 2252) 3708 m² platībā.
Ar 2010.gada 10 marta vēstuli Nr.1-38/893 Iekšlietu ministrija nosūtīja VNĪ informāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanas ekonomisko pamatojumu, minot, ka ēka Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu vajadzībām netiek izmantota, ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī un tās atsavināšana samazinātu Iekšlietu ministrijas izdevumus par zemesgabala nomu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija rīkojumu Nr.413 ”Par valsts nekustamās mantas pārdošanu” tika veikta iepriekšminētā īpašuma atsavināšana. Izsoles sākuma cena tika noteikta pamatojoties uz AS BDO 2010.gada 19.augusta atzinumu par apbūves vērtību (Ls 15 000).
Paziņojums par objekta izsoli tika publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis 2010.gada 2.novembrī. Zemesgabala īpašnieks pirmpirkuma tiesības neizmantoja un izsole notika 2010.gada 16.decembrī un objekts tika pārdots par Ls 15 200. Pirkuma līgums ar pircēju tika noslēgts 2011.gada 11.janvārī."
Interesanti, ka īpašuma vērtētāja ir bijusi AS BDO, kas guvusi skandalozu slavu saistībā ar uzņēmuma Liepājas metalurgs "optimistiskā" audita veikšanu. (Kā zināms, Liepājas metalurga padomes locekļa Andra Deniņa sieva Ģertrūde Deniņa ir BDO valdes locekle.)
Foto no rej.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
