Valsts „rūpes” par aizmigušo politiķi kādu var novest pie politiskā līķa
Lauris Galiņš19.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pat tad, ja esmu Aināra Kadiša līdzjutējs un vairākumam viņa izvirzīto prasību nevar nepiekrist, es nevaru spriest, kam ir patiesība, nezinot faktus, kas kalpoja par pamatu viņa izvēlei sākt badastreiku iepretim valdības ēkai, tomēr visā šajā drāmā šokējošs ir kas cits, - Valsts attieksme.
Pat tad, ja esmu Aināra Kadiša līdzjutējs un vairākumam viņa izvirzīto prasību nevar nepiekrist, es nevaru spriest, kam ir patiesība, nezinot faktus kas kalpoja par pamatu viņa izvēlei sākt badastreiku iepretim valdības ēkai, tomēr visā šajā drāmā šokējošs ir kas cits, - Valsts attieksme.
Nav šaubu, ka Aināra Kadiša bada streiks pie valdības ēkas ir jāuztver kā reāls apdraudējums cilvēka dzīvībai, jo tas ir nepārprotams pašnāvības mēģinājums.
Normāli būtu, ja pašnāvības mēģinājuma gadījumā valsts atbildīgās institūcijas rīkotos nekavējoties un darītu visu iespējamo un dažkārt pat nespējamo, lai palīdzētu cilvēkam, - organizētu pārrunas, nodrošinātu mediķu uzraudzību, utt.
Kā pie mums? Pie Aināra bija ieradies jaunais iekšlietu ministrs, kurš iecelts ar KPVLV svētību, un līdzjūtīgi solījās Aināram sniegt palīdzīgu roku.
Izskatās, ka situācijā ministrs ir iedziļinājies, jo nākamajā naktī pēc viņa vizītes policija ar vēl lielāku pārliecību nekā iepriekš, acīmredzami saņemot spēcīgāku mandātu, izmanto pašnāvnieka stāvokli un, veicot ar budžeta pildīšanu saistītās darbības, ierosina administratīvo lietu, lai cilvēku, kura dzīvība tiek apdraudēta, varētu sodīt.
Kādu iespaidu mūsu valsts var atstāt, ja policijai, un citām iestādēm, kurām jārūpējas par cilvēku, kura dzīvība ir reāli apdraudēta, ir pilnīgi vienalga pat tad, ja pašnāvības akts ir publisks un notiek valdības durvju priekšā.
Manuprāt, konkrētajā situācijā valsts rīcība ir nožēlojama, jo valsts ieskatā nevietā aizmidzis cilvēks ir noziedznieks, no kura ir iespēja iegūt līdzekļus soda veidā, un šo izdevību nedrīkst laist garām, pat tad, ja šis cilvēks iet bojā, nevienam netraucē, - kamēr vēl ir dzīvs, viņš jāizmanto.
Valsts policija, kas šajā gadījumā uzņēmusies pārstāvēt valsti, redzot reālu dzīvības apdraudējumu, rīkojās pretēji savām funkcijām, - tā vietā, lai palīdzētu cilvēkam, stimulē pašnāvnieku uz pašnāvību, liedzot gulēt, kas ir dabiska cilvēka vajadzība.
Tāda rīcība ne vien kaitē cilvēka veselībai un policijas reputācijai, bet nopietni tracina tautu un parāda valsts vienaldzību pret pilsoņiem.
Kāds gan mērķis ir liegt gulēt cilvēkam, kurš nevienam netraucē un nav redzams, jo atrodas mākslas darba iekšpusē – teltī? Vai policija visus mākslas darbus naktī pārbauda? Varbūt arī kādā citā mākslas darbā vai piemineklī kāds guļ? Vai tiešām arī mūsu valstī politiķiem un ierēdņiem ir vienaldzīga viena cilvēka dzīvība?
Bet varbūt kāds cenšas ātrāk sagaidīt, kad mākslas darbs mainīs savu nozīmi no aizmigušā politiķa uz politisko līķi?
Foto no jauns.lv
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
