Valsts prezidents: Stukānam un Jaunzemei jāspēj izskaidrot notiekošo viņu institūcijās
Elita Veidemane, Neatkarīgā21.07.2023.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Kompetentām iestādēm jāspēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot pārmetumus par savu darbību tiesiskumu, – ja tās to nespēj izdarīt, sabiedrībai jāvēršas pie finanšu ministra pēc skaidrojuma par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, bet par notiekošo prokuratūrā – pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Tā atbildē “Neatkarīgajai” norāda valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Kopš mediju publikācijām par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ko varējām lasīt jau ziemā, nekas nav mainījies: kā zemi saēdušies klusē gan VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, gan finanšu ministrs Arvils Ašeradens, gan ģenerālprokurors Juris Stukāns, kuriem tika lūgts vērtēt VID amatpersonu darbību saistībā ar VID izmeklētāju publiski stāstīto par kriminālprocesu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem. Izrādījās, ka institūciju atbildīgie “neko neatceras”. Nesen publicējām interviju ar bijušo VID darbinieci Initu Lūri, kura augstās amatpersonas apsūdz melos. Interviju var izlasīt šeit.
Tā kā valsts prezidents ir nopietni ķēries pie dažviet neizprotamiem valsts iestāžu lēmumiem un darbībām, “Neatkarīgā” vēlējās sadzirdēt prezidenta novērtējumu arī šai situācijai.
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam “Neatkarīgā” nosūtīja jautājumus: “Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre šā gada 17. februārī intervijā laikrakstā “Diena” atklāja, ka VID vadība ar Ģenerālprokuratūras vadības atbalstu mudina virzīt kriminālprocesus, kuru faktiskais mērķis ir noskaidrot privātos datus par sabiedrībā pazīstamām personām, publicistiem, žurnālistiem, ar mērķi tās iespaidot, lai nekritizē varu.
Inita Lūre no saviem apgalvojumiem neatkāpjas piecu mēnešu garumā līdz pat šim brīdim. Pēdējā intervija ar viņu par augšminēto tēmu lasāma portālā “nra.lv” šā gada 18. jūlijā.
Augstās valsts amatpersonas, kuras Inita Lūre apsūdz arī melošanā - ģenerālprokurors Juris Stukāns un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme -, piecu mēnešu laikā tā arī nav radušas iespēju sniegt sabiedrībai skaidrojumu, vai tiešām VID vadība ar Ģenerālprokuratūras atbalstu liek virzīt lietas, lai ietekmētu žurnālistus un publicistus, un vai amatpersonas melojušas, sakot, ka neko daudz par notikušo neatceras.
Inita Lūre ir bijusī izmeklētāja, tātad juridiski kompetenta persona, kura apzinās savu rīcību un tās sekas. Līdz šim viņa par paustajiem izteikumiem nav apsūdzēta un nav arī saņēmusi civilprasību par nepatiesu ziņu izplatīšanu.
Kurām valsts amatpersonām par Initas Lūres intervijā minēto būtu jāsniedz skaidrojums? Vai būtu jāveic un kurām institūcijām jāveic pārbaude vai dienesta izmeklēšana par publiski paustajiem tiesībsargājošo institūciju reputāciju graujošajiem apgalvojumiem?
Jūsuprāt, kādēļ tiesībsargājošās institūcijas cenšas paslaucīt zem paklāja bijušās VID izmeklētājas apgalvoto?
Ar nosacījumu, ja bijušajai VID izmeklētājai ir taisnība, kurai amatpersonai vai amatpersonām par notikušo būtu jāuzņemas atbildība?”
Ar prezidenta kancelejas starpniecību “Neatkarīgā” no E. Rinkēviča saņēma šādu atbildi: “Valsts prezidents vairākkārt ir norādījis, ka sabiedrības uzticēšanās tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu varai, tostarp prokuratūrai, ir atkarīga no minēto institūciju spējas saprotami un savlaicīgi skaidrot pieņemtos lēmumus vai pamatot procesuālās darbības, ja tādas tiek veiktas.
Veicot procesuālās darbības, kompetentajām iestādēm ir jāievēro spēkā esošās likuma normas. Vienlīdz būtiski, lai kompetentās iestādes spēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot iespējamus pārmetumus, tādējādi sniedzot visai sabiedrībai pārliecību par darbību tiesiskumu.
Ja ir bažas par konkrētu procesuālo darbību tiesiskumu, tad lēmums par šādām darbībām ir jāpārsūdz Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā. Savukārt, ja pastāv šaubas par VID ģenerāldirektores vai ģenerālprokurora rīcības tiesiskumu, tad attiecīgi ir jāvēršas pie finanšu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Vēršam uzmanību, ka Satversme liedz tiesības Valsts prezidentam pārvērtēt vai skaidrot faktiskos apstākļus.”
Atbildi kopumā var skaidrot kā mājienu ar sētas mietu, nē, tomēr ar zizli: gan Jurim Stukānam, gan Ievai Jaunzemei, gan Arvilam Ašeradenam tomēr nāksies atbildēt uz sabiedrību interesējošajiem jautājumiem.
Satversme liedz tiesības valsts prezidentam “pārvērtēt vai skaidrot faktiskos apstākļus”, tomēr tā neliedz novērtēt morālos aspektus, kas šajā VID, prokuratūras un Finanšu ministrijas garstāstā lien ārā no godadrēbju paltrakiem kā tādas āža kājas. Tāpēc paliek iecere sarunai ar valsts prezidentu par valsts pārvaldības morālajām šķautnēm.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
